|
bēgļu nometni bija pametuši visi cilvēki, un pa to siroja algotņi grupās pa trim un demolēja teltis, metot prom katliņus un izspārdot guļvietas. rietumkrastā kāda ciemata pagalmā muguru pret sauli pagriezusi uz palodzes sēdēja sieviete Fatima, viņas muguru un nelielas izkaisītas zvaigznes tetovējumu sedza plīvurs. viņai tuvojās vīrietis Ahmeds brezenta jakā, bet viņam pa pēdām sekoju es. Ahmeds noglāsta Fatimai sānu un saņem no manis naža dūrienu mugurā. noglāsta otru Fatimas sānu un saņem vēl vienu dūrienu. viņš mēģina pieskarties viņas krūtīm, bet katreiz saņem dūres sitienu pa ievainojuma vietu, sagādājot man baudu. pēc tam Ahmeds man met ar nazi, kas griežas kā bumerangs, es izvairos un ieduru nazi zemē. vēlāk mēs darām tā, ka Ahmeds guļ ar seju pret zemi, bet es ar sānu viņam virsū un ar sporta cīņas paņēmienu laužu roku gaisā. Ahmeds izmisīgi un riebīgā arābu valodā kaut ko kauc, bet Fatima pienāk un paņem man mutē un pēc tam izpiš. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
