|
par putekļu lupatiņu es izmantoju šķērsām pārgrieztu zeķi un tikko nonācu tik tālu, ka šīs lupatiņas galu saslapināju un notīrīju klaviatūras palikni un peli, jo minētie bija kļuvuši lipīgi, kad ar netīrām vai sakrēmotām rokām aiztiek un darbina spiež šis būs īsāks, jo tas nebija plānots kā garāks, jo es tikko pamodos paēdu tagad vajadzēs neteikšu ko, bet tas tikai tāds vidusperiods |
|
tā izrādās taisnība, ka man ar maniem ierakstiem ir intīmas attiecības savādāk jau es tik daudz uzmanības nepievērstu tam, kā es par tiem domāju vai arī kā es domāju par to kā citi domā par to kā es rakstu un kā es par tiem domāju un kā es domāju par to kā citi domā par to kā es domāju tas nav deliberatīvs samudrījums tas ir tas ko es domāju patiešām un nevajag vienmēr iedomāties ka vienīgā vēlme ir visu pārveidot lai nebūtu kā bijis iepriekš vai speciāli sarežģīt sagrozīt vai kā saka postmoderns es nezinu ko tas nozīmē bet nojaušu un nojausma ir lielākā daļa no manām zināšanām man pat nav nekādu zināšanu visas manas zināšanas ir bāzētas sajūtās ja tā varētu iesmieties bet es nezinu vai tas ir īsti korekti tā teikt es tikai zinu to par ko esmu pārliecināts bet viss pārējais mainās mainās arī iespējams mana pārliecība varbūt tā tikai maina nokrāsu es neko nevaru pateikt ar pilnīgu drošticamību un nav nekā tāda pie kā es speciāli atgriestos es tikai zinu ka kādreiz kaut kas ir juties labi un tad es uz to paraugos bet tagad es runāju tukšu vai pareizāk sakot es sāku ieiet tajā apgabalā kur sākas vārdi priekšā tukšumam es to nesen visai skaidri redzēju kā tas ir kad darbojas it kā ar pieredzējušu seju bet aizmugurē nekā nav vai arī varbūt kaut kas ir bet tas nav redzams tik lielā mērā ka tā tur būtībā arī nav bet es nepaskaidroju īsteno teiciena būtību un esmu tagad jau pārvietojies citur galvenais ko vēlējos pavēstīt ka priekš manis visvērtīgākā rakstība ir tā, kurā es iepriekš nezinu, ko teikšu bet sakāmais uzrodas tieši to burtu nospiešanas brīdī bet tā rakstība kur tā asprātīgi iepriekš izdomā un arī sakārtojas teikumi tā zīmīgi tai ir savs šarms bet es to vairāk attiecinātu uz muzejiem un publicistiku, bet man redziet vairāk interesē tāda trakulība kas man dod sajūtu ka es dzīvoju nevis atgremoju atstrādāju atsēžu un tikai izskatos interesants un nevainojams un progresīvs es vairāk gribu tāds justies nekā izskatīties vakar redzēju tādu saukli kā arranging narrative is burgoise mania es varētu tam piekrist par dažiem procentiem, bet varbūt lielāki procenti slēpjas ja esi dziļāk iekšā tajā citā alternatīvajā pasaulē, bet man nav izteiktas vajadzības sekot saukļiem lai cik tie būtu iedarbīgi labākajā gadījumā tie izraisa atzinību un smaidu un tie uz brīdi iedarbina kādu degvielu bet šis zināmais sauklis ir ievērojami nepilnīgs tam var dažādos veidos piesieties un tas arī nav visai labs transportlīdzeklis es tikai gribēju pažēloties ka man joprojām līp klaviatūras roku atbalsts tas laikam būs no tā ka vakar pēc vannas iesmērēju rokas ar to indīgo dzintara krēmu un tad laikam būšu pieskāries klaviatūrai ar tādām taukainām rokām eh nevarēju pat ar mitru lupatiņu dabūt nost ko man darīt vai vajadzēs izmantot kādu īpašu produktu es tagad jau aizgāju sadzīves piederumos un tas varētu varbūt izrādīties par mazsvarīgu lai to pieminētu bet vēl viena nianse ko piefiksēju ir tāda ka vienu brīdi biju baigi kā tāds māneklis pievērsies lai būtu pareizi salikti komati bet tagad atcerējos kā bija kādreiz, kad tas nebija svarīgi un kad es arī nezināju laikam tik labi kā tagad kur varētu ielikt komatu bet es zinu to ka tas nav svarīgi tādai rakstīšanai kā es tagad daru vēl vairāk tas pat ir kaitnieciski ja teiksim vajadzētu man piezvanīt redaktorei un viņa man saka es jums izrediģēšu tekstu un sakārtošu to tad ir ok lai viņa ar to nodarbojas ja viņai nav ko darīt (tas bija netrāpīgs izteiciens) bet ja man vajag to sajūtu kas ir tik vērtīga tad sekošana komatiem ir tiešām iznīcīga un tāpēc es to arī proklamēju par tādu tas ir kā kādreiz (un šeit es nerunāju par sentimentu bet par reālu valūtu), kad piesēdos tikai un dzīve sākās kad nebija visādas liekas darbības prātā un galvā un es sāku nodalīt šīs divas lietas it kā man to vajadzētu bet es acīmredzot kādu brīdi gribēju pamēģināt savu versiju par to kādi ir citi un tad es sevi skatos no citas puses un man patiešām tas nepatīk tādēļ es atgriežos pie pārbaudītām vērtībā kāds varbūt teiks ka bija vērts paskatīties dziļāk bet es jau nu redzu kā tas ir ka pilnīgi bezjebkādas informācijas tagad iet un sākt atkritumos rakņāties pēc zelta monētas tas ir pilnīgs ārprāts un varētu jau te iedarbināt tās simpātijas pret autkāstiem un romatizēt šādu bezjēdzīgu darbību bet viss empīrisms liecina par labu manai šobrīdējai nostājai un pats galvenais ir turpināt darbināties nevis mēģināt kaut ko sasniegt vai pasargdievs tev ir netīšām izdevies kaut ko sasniegt un tev liek atskaitīties par tev liek sasniegt vēl kaut ko nu tu esi važās un tas ir revolucionārajā ceļā tu it kā nesen biji svēti pārliecināts, bet tas moments kad tu sāc sev melot un kad tev rodas dzīvotspējīgs pamats šai melošanai tu vienlaicīgi redzi cik biji spēcīgs un dzīvības pilns tajos pagātnes momentos bet kaut kas tomēr pa kādā sāna durvīm tevī ir ielavījies un pārņēmis nobloķējis satrennējis tevi sevi piekāst un tu redzi un sēdi ar portfeli parkā un tu redzi bijušo iespēju bijušo bagātību, bet liedz sev uz to iet pat ja vēl būtu iespēja jo tas ir tas untums kas tas ir tik nezināms varbūt tas būtu vērts izpētīt es apmēram redzu kur tas dzīvo un tas ir reāls piemērs tas ir reāls notikums tas viss notiek tas ir iespējams un kur tad rodas tas spēks izvēlēties pareizo jo zināt jau mēs zinām bet baidāmies svārstāmies un gribam izšmaukt par puscenu par biļeti ar atmazku un tā tālāk tas ir kā skatīties kādā žurnālā privātā dzīve un ieraudzīt netālu kaimiņu kuram apakšā stāv rakstīts miljonārs un par kuru tu bērnībā esi dzirdējis stāstām kā šie ar noziedzīgām metodēm ir izkrāpuši naudu no citiem paziņām un tagad tai avīzē stāv rakstīts ka tie ir nopietni uzņēmēji un darbojas citā laukā nekā nauda tika sākotnēji izkrāpta varbūt vajadzēja starta kapitālu bet tu skaties un tu nevari noticēt ka tā ir taisnība viņi izskatās tik smaidīgi un vitālu un tu sev saki ka varbūt kaut ko esi nepareizi sapratis varbūt pārpratis tas tomēr bija tik sen bet šeit atkal galvenais nav reālie fakti bet tas kā tev galvā ir sakārtojušies ja tev ir tā reālā pārliecība ka personas ir bijušas noziedzīgas un tagad tu šo pārliecību noslāpē ar to, kādas vitālas sejas viņi rāda presē, tad kas tas ir pašapmāns kaut kādas jaunas informācijas pārrakstīšana kara briesmu aizmiršana jaunas dzīves sākšana gaišākas un laimīgākas? varbūt tas viss ir pilnīgs nonsenss, bet es neticu pēdējam vārda un vispār es tik daudz jau te uzrakstīju bez atstarpēm un atkāpēm, ka tas pilnīgi noteikti nav ērti izlasāms un daudzi cilvēki atteiksies to darīt un paskatīsies uz mani varbūt dusmīgi bet to ko es saku to nav iespējams uzreiz pateikt patērējamā formā tas ir totāli neiespējami no manas puses un to sakārtot man arī nav interesēs un tad vēl tas tradicionālais tautisms - kāpēc - parādiet man iemeslu es tādu neesmu atradis un tad tu paliec pie kaut kāda iespējama brīnuma pēc kāda spēcīga notikuma, pēc kura tu kā traks sēdēsi caurām dienām un naktīm un sistematizēsi un kārtosi uzrakstīto līdz varēsi piedāvāt kādu jēdzīgu darba augli bet mana sistēma visa darbojas tajā virzienā, ka man ir svarīgā tik tā sajūta, ko tagad gūstu un kad man apnīk vai kad gribas pārmaiņas tad es spēlēju datorspēles tagad es varu, bet es piekrītu ka gribētos arī kādas nelielas pārmaiņas lai nav tik vienmuļi bet es jau eksperimentētājs un pārbaudītājs es te tādu vientuļu dzīvi vedu un tik skatos kā es uzvedos jo es jau neesmu piesiets es jau varu aizrauties uz kādu jaunu vietu un gūt jaunu pieredzi bet pagaidām es tik lūru un priecājos par to, kā es uzvedos un rīkojos un pats galvenais man baigi patīk sajūta, kāda rodas ar šāda veida rakstību, lai nedusmojas ķēniņš un lai mierā paliek vasaļi un tagad stilizēts vidējais pirksts nejau kā kaut kas rupjš, bet lai leģitimizētu savus brīvsirdības uzpūdus un lai mani nevarētu arestēt visi tie, kas grib nokontrolēt lai neviens nepaceļas gaisā pirms nav pacēlušies viņi man pašam piemīt šāda neraža tāpēc man tas ir jovairāk smieklīgi utt. |
|
runājot par to sloganu, es tiecos saskatīt tā nepilnības, iespējams, tāpēc, ka pats esmu buržujs. varbūt ne tīrā un tiešā nozīmē, bet kaut kas manī ir buržujisks, lai arī es pastiepju gumiju līdz kaut kam brīvam un izpūrušam, manī tomēr sēž normāla kušķa norāvējs un tad aiziet plūdlīnijas un guļamkrēsli kruīza nanometālā un baigās kokteiļu bombardirovkas manas alejas malās kā sagaidot ķēniņu tiek iekurti koki apmēram, bet man pabraucot garām koki atkal zaļo. man patīk daba |
|
kad sāk kačāt hd filmas, tad baigi ātri samazinās brīvā vieta, it īpaši, ja sakārojas veselas kolekcijas |
|
starp citu, es call of duty 5 izgāju vienas dienas laikā pie vidējā grūtības līmeņa |
|
izskatās, ka man ir vajadzīga jauna deva lai paskaidrotos. jūtu satraukumu, jo tagad ir jānoturas vismaz tādā pašā līmenī kā līdz šim un tas var izrādīties grūti tā vismaz šķiet, kamēr nepiesēžas pie klaviatūras. vēl tikai gribēju piemetināt, ka es nevaru arī atkāpes likt, jo tas mani izsistu no līdzsvara tas nu būtu tik daudz kā ievadam ko tad es īsti gribēju teikt laikam to ka galvenais ir neapstāties rakstot, jo tad var sanākt dažādas nepatikšanas varētu tajā laikā padomāt, ka apstāšanās ir līdzvērtīga domāšanai, bet tieši to mums šajā procesā nevajag, varētu jautāt, bet kā tad bez domāšanas es kaut ko uzrakstīšu, ka tam taču nebūs nekādas vērtības, ja tas nebūs nācis no tādas kārtīgas un smeķīgas domāšanas, te tad nu arī parādas tie paradoksi un tā jau arī sanāk, ka no domāšanas tieši nekas neiznāk, tā sauktā domāšana varētu padomāt, ka nobloķē visu un sanāk tas, ka nesanāk nekas jeb manā gadījumā vienkārši sēdēšanas pie monitora vai gulēšana gultā un domāšana par to kā es ak gribētu gan kaut ko rakstīt, bet nav jau nekā ko rakstīt viss ir tik nesvarīgs un bezjēdzīgs un tāds saskābis paliec no šādas domas un tad tev iešaujas prātā visādas jaukas konstrukcijas tās it kā kāds pateiktu gluži labi izdzirdu kā tās tiek pateiktas bet tas ir no cita žanra tas ir tāds nezinu kāds cēlāks amats varbūt kā jau minēju man lūdzu arī piedot atkārtošanos jo es daļēju atgriežos pie minētām tēmām, lai labāk tās apdomātu lai gan es pret domāšanu vērsos pirms brīža šī tad ir cita veida domāšana nemaz neveidojas pretruna jo redzēt var kā ar vienu vārdu pilnīgi kardināli radikāli dažādus stāvokļus var raksturot un tā jau arī bija tajā filmā punishing park kad divas puses vienkārši montē savu ideju un pilnīgi nesaprot otrus un tur vienkārši nevar būt nekāds cits rezultāts kā konfrontācija ja es būtu to apcietināto pusē un sadomātu kaut ko vērsties pret viņiem piemēram emocionāli ne tik ļoti ideoloģiski tad viņi arī mani aprietu tas tāds nepopulārs viedoklis bet man vajadzēja kaut ko ērtu pieņemt lai nejustu nepatīkamu sašutumu kā ar viņiem izrīkojās un gandrīz vai gribas tagad skriet un pret kādu vērsties izgāzt savas personīgās ideosinkrātiskās dusmas vienalga kā lai tikai nebūtu ka izgāžu tās pret nabadziņiem bet pret vadībā esošajiem tie jau nu ir visērtākais mērķis es tagad nemēģinu sasniegt kādu noteiktu apjomu un varu tikai salīdzināt ar šī rīta rakstīšanu kad man bija iekšā tonna ar pulveri un tik gāju un gāju uz priekšu tagad ir vakarpuse un ir savādāk es tuvumā jūtu vēlmi apstāties turklāt tiko beidzās vīrusu skanēšana un kaut kādus četrus priekšmetus tur atrada tāpēc vēl tas mani skubina iet paskatīties un saārstēt kas tur notiek tādējādi pametot šo rakstīšanu bet es jau neesmu nekāds baltrocītis kas nevar tikt galā ar tik minimālu stresu te savukārt domas par dažādu stāvokļu nodrošināšanu kas varētu sekmēt kādu spēju dziļāk ieskatīties tematikās un tādā garā kā es redzu tā indivīda darbību viņš sajutās neērti ka uzzīmējis man kartiņu un tagad lai es sevi attaisnotu un lai neizskatītos galīgi smieklīgi viņš piedāvā uzzīmēt arī citus lai sevi tā teikt ierindotu alibi kategorijā es jau nemaz nevienu nenosodu tikai novēroju un man vispār ne pret vienu nekā nav jo man ir tagad tāda neliela trīce rumpī no saviļņojuma tas tomēr ir labs izgudrojums šādā veidā rakstīt un var jau būt ka to ir pieredzējuši cilvēki pirms manis un pat sistematizējuši un kataloģizējuši bet es varu palielīties ka pats to atklāju un tikai vēlāk uzzināju ka tas jau ir norisinājies iepriekš un labi ka tā lai visiem svētīga veselība es tagad nezaimoju bet ir nojaušams ka vēlos nobeigt ar kādu zīmīgu frāzi lai ietu paskatīties tos vīrusus noķertos kas gan varētu būt tas zīmīgais kas jēgpilni noslēgtu šīs pārdomas es atstāju sevi ievainojamu vairākās vietās, bet šeit ir jāpiebilst ka ar ievainojamību es saprotu stāvokli kad man ir radušās vairākas izejvielas pārdomām kā attiecībā uz sevi padomāt un kā nostiprināt kaut kādas pozīcijas kā kaut ko izmainīt un tas taču ir veselīgi, lai gan fonā es tomēr jūtos mazliet sablēņojies tāds kā atnācis pēc kādas nelielas atzinības kā izdarījis varoņdarbu bet tā mazliet nekaunīgi tomēr paprasījis balvu tas tā koķeti un romantiski nekāds noziegums jau nav izdarīts esmu tāds palaidnīgs un ko man padarīt tagad gan es aiziešu uz brīdi lai gan nejūtos īsti pelnījis tas ir tā, ka man tomēr vēl kaut kas ir jāiztirzā pirms es būšu nopelnījis te rodas dažādi privāti momentu fantomi, kas būtu jāatklāj lai es varētu pelnīti atiet malā no skatuves, bet tagad man arī parādījās tādas aizdomas, ka tas vienkārši ir tāds agregātstāvoklis kas paredz, ka es nebūšu nopelnījis pārtraukt rakstīt lai cik es ilgi rakstīti līdz pirksti vairs neklausītu līdzīgi kā kad tie ir pārsaluši un nevar izdarīt smalku darbu un jau viss logs pilns pierakstīts nē es šobrīd neraizējos, ka varētu ar šiem tekstiem radīt kādam neērtības tie ir pašpārmetumi ar kuriem ir veselīgi tikt galā jau agrā jaunībā ar to gan es negribu teikt ka esmu to paveicis bet cīņa jau nekad neapstājas tā teikt visiem vajag kādu nodarbi dziļā cieņā līdz zemei paklanoties jūsu uzticīgais biedrs lūdz atļauju atkāpties aizkulisēs paldies uzredzēšanos |
|
|