Viena lapa - Post a comment

izskatās, ka man ir vajadzīga jauna deva lai paskaidrotos. jūtu satraukumu, jo tagad ir jānoturas vismaz tādā pašā līmenī kā līdz šim un tas var izrādīties grūti tā vismaz šķiet, kamēr nepiesēžas pie klaviatūras. vēl tikai gribēju piemetināt, ka es nevaru arī atkāpes likt, jo tas mani izsistu no līdzsvara tas nu būtu tik daudz kā ievadam ko tad es īsti gribēju teikt laikam to ka galvenais ir neapstāties rakstot, jo tad var sanākt dažādas nepatikšanas varētu tajā laikā padomāt, ka apstāšanās ir līdzvērtīga domāšanai, bet tieši to mums šajā procesā nevajag, varētu jautāt, bet kā tad bez domāšanas es kaut ko uzrakstīšu, ka tam taču nebūs nekādas vērtības, ja tas nebūs nācis no tādas kārtīgas un smeķīgas domāšanas, te tad nu arī parādas tie paradoksi un tā jau arī sanāk, ka no domāšanas tieši nekas neiznāk, tā sauktā domāšana varētu padomāt, ka nobloķē visu un sanāk tas, ka nesanāk nekas jeb manā gadījumā vienkārši sēdēšanas pie monitora vai gulēšana gultā un domāšana par to kā es ak gribētu gan kaut ko rakstīt, bet nav jau nekā ko rakstīt viss ir tik nesvarīgs un bezjēdzīgs un tāds saskābis paliec no šādas domas un tad tev iešaujas prātā visādas jaukas konstrukcijas tās it kā kāds pateiktu gluži labi izdzirdu kā tās tiek pateiktas bet tas ir no cita žanra tas ir tāds nezinu kāds cēlāks amats varbūt kā jau minēju man lūdzu arī piedot atkārtošanos jo es daļēju atgriežos pie minētām tēmām, lai labāk tās apdomātu lai gan es pret domāšanu vērsos pirms brīža šī tad ir cita veida domāšana nemaz neveidojas pretruna jo redzēt var kā ar vienu vārdu pilnīgi kardināli radikāli dažādus stāvokļus var raksturot un tā jau arī bija tajā filmā punishing park kad divas puses vienkārši montē savu ideju un pilnīgi nesaprot otrus un tur vienkārši nevar būt nekāds cits rezultāts kā konfrontācija ja es būtu to apcietināto pusē un sadomātu kaut ko vērsties pret viņiem piemēram emocionāli ne tik ļoti ideoloģiski tad viņi arī mani aprietu tas tāds nepopulārs viedoklis bet man vajadzēja kaut ko ērtu pieņemt lai nejustu nepatīkamu sašutumu kā ar viņiem izrīkojās un gandrīz vai gribas tagad skriet un pret kādu vērsties izgāzt savas personīgās ideosinkrātiskās dusmas vienalga kā lai tikai nebūtu ka izgāžu tās pret nabadziņiem bet pret vadībā esošajiem tie jau nu ir visērtākais mērķis es tagad nemēģinu sasniegt kādu noteiktu apjomu un varu tikai salīdzināt ar šī rīta rakstīšanu kad man bija iekšā tonna ar pulveri un tik gāju un gāju uz priekšu tagad ir vakarpuse un ir savādāk es tuvumā jūtu vēlmi apstāties turklāt tiko beidzās vīrusu skanēšana un kaut kādus četrus priekšmetus tur atrada tāpēc vēl tas mani skubina iet paskatīties un saārstēt kas tur notiek tādējādi pametot šo rakstīšanu bet es jau neesmu nekāds baltrocītis kas nevar tikt galā ar tik minimālu stresu te savukārt domas par dažādu stāvokļu nodrošināšanu kas varētu sekmēt kādu spēju dziļāk ieskatīties tematikās un tādā garā kā es redzu tā indivīda darbību viņš sajutās neērti ka uzzīmējis man kartiņu un tagad lai es sevi attaisnotu un lai neizskatītos galīgi smieklīgi viņš piedāvā uzzīmēt arī citus lai sevi tā teikt ierindotu alibi kategorijā es jau nemaz nevienu nenosodu tikai novēroju un man vispār ne pret vienu nekā nav jo man ir tagad tāda neliela trīce rumpī no saviļņojuma tas tomēr ir labs izgudrojums šādā veidā rakstīt un var jau būt ka to ir pieredzējuši cilvēki pirms manis un pat sistematizējuši un kataloģizējuši bet es varu palielīties ka pats to atklāju un tikai vēlāk uzzināju ka tas jau ir norisinājies iepriekš un labi ka tā lai visiem svētīga veselība es tagad nezaimoju bet ir nojaušams ka vēlos nobeigt ar kādu zīmīgu frāzi lai ietu paskatīties tos vīrusus noķertos kas gan varētu būt tas zīmīgais kas jēgpilni noslēgtu šīs pārdomas es atstāju sevi ievainojamu vairākās vietās, bet šeit ir jāpiebilst ka ar ievainojamību es saprotu stāvokli kad man ir radušās vairākas izejvielas pārdomām kā attiecībā uz sevi padomāt un kā nostiprināt kaut kādas pozīcijas kā kaut ko izmainīt un tas taču ir veselīgi, lai gan fonā es tomēr jūtos mazliet sablēņojies tāds kā atnācis pēc kādas nelielas atzinības kā izdarījis varoņdarbu bet tā mazliet nekaunīgi tomēr paprasījis balvu tas tā koķeti un romantiski nekāds noziegums jau nav izdarīts esmu tāds palaidnīgs un ko man padarīt tagad gan es aiziešu uz brīdi lai gan nejūtos īsti pelnījis tas ir tā, ka man tomēr vēl kaut kas ir jāiztirzā pirms es būšu nopelnījis te rodas dažādi privāti momentu fantomi, kas būtu jāatklāj lai es varētu pelnīti atiet malā no skatuves, bet tagad man arī parādījās tādas aizdomas, ka tas vienkārši ir tāds agregātstāvoklis kas paredz, ka es nebūšu nopelnījis pārtraukt rakstīt lai cik es ilgi rakstīti līdz pirksti vairs neklausītu līdzīgi kā kad tie ir pārsaluši un nevar izdarīt smalku darbu un jau viss logs pilns pierakstīts nē es šobrīd neraizējos, ka varētu ar šiem tekstiem radīt kādam neērtības tie ir pašpārmetumi ar kuriem ir veselīgi tikt galā jau agrā jaunībā ar to gan es negribu teikt ka esmu to paveicis bet cīņa jau nekad neapstājas tā teikt visiem vajag kādu nodarbi dziļā cieņā līdz zemei paklanoties jūsu uzticīgais biedrs lūdz atļauju atkāpties aizkulisēs paldies uzredzēšanos