|
bija tā, ka es vienā brīdī biju Tarkovskis, bet tad aizbraucu uz Itāliju, tur mani labi baroja. es negribu izklausīties, ka ņirgājos par klasiķiem, bet ne vienmēr iet viegli. pagaidiet, man ir jāparasa savam padotajam.
jopcik popcik bračiņ, no manis neko nevar saprast, man apkārt viss ir tik balts. es gribēju, lai redz manas detaļas, bet rezultātā izskatās, ka es turu kēpī bērnu, kas man iekāries kaklā. būtu raženāk, bet. viens bet, mums par to ir jāparunā. es biju tā kā nobriedis, ka mēs varētu arī dabūt kādu naudu par to filmu, bet nekā. es tev ierosinu lūk ko, lai mums nepārmestu, ka esam antisemīti, lūk, es negribu, lai man saka sapulcēs, ka es tevi izķēmoju, tāpēc tev man ir jāpalīdz, parādies ar savu tēlu, kāds tu esi nofotografēts, tad man varēs tikai teikt, ka es esmu tevi pārņēmis un pret mani būs pielaidīgāki. lūdzu.
labs ir bračiņ, ko gan tevis dēļ neizdarīs. te nu es stāvu Itālijā pret eņģeļiem. mūsu pusi nekas vairs nevar atbīdīt. es tagad teikšu tev aizstāvības runu. tu esi mākslinieks un tātad tev palikt. mēs kopā vara nevilkt gumiju, mēs varam itin bieži apstāties atpūsties. redzi, šeit es esmu redzams, kā gāgāns, kā golgāts. beidz tagad dziedāt, kur mēs palikām. jūs, cienīgtēv, neesat pat vēl brokastis ēdis, ieteiktu piebiedroties šajā rudenīgajā dārzā ar akmens figūrām. figurāli izsakoties, tas mums piestāvētu. lūdzu, nāciet šeit, jūtieties brīvi.
|
|
šeit golgāta zīmējums, es dzirdēju, ka pieminēja manu vārdu, atnācu apskatīties, kā sokas. skatos, joprojām neesat ēduši brokastis. nu, ko, tā tam būs būt, kad atnāks mans dubultnieks, kad es atkal nomainīšu viņu, tad jums būs iet ēst brokastis, vārīt putru. zemes dzīlēs ir laba slava, mēs jums, Tarkovska kungs, atvedām ķēvi un vezumu, paņemiet par labu, lai tas kalpo jūsu kinemotogrāfam un filmai. lai jūsu uzņēmums plašā nozīmē būtu labi apmeklēts. mēs tad atkal ieradāmies tajā stacijā, kas mūs visus bija izzīmējis kā toreodorus. es jau biju vienā tajā instancē, kad mūs apšķebināja, bet ad mēs klausījāmies. es jau drīz došu vārdu savam brālim, bet pagaidām uzgaidiet. mēs jau arī neesam nekādas koķetērijas, bet vienā virzienā tas izmetas kails. bija viena tāda diena, kad mums aptrūkās vārdi. es apsēdos zemē, lai skatītos un slacītu jūru, tad atkal es piemodos un gāju uz vezumu. vermuts mūs apmierināja, tādēļ mēs izkārtojāmies pie rozetes. labi, brāli, lūdzu tev vārds, lai visi redz, kāds tu glīts.
nu brāli, kā es izskatos? tā tīri neko, ne? es laikam ilgi nerunāšu, jo kungam gribas ēst. es aši pieskaršos visiem galvenajiem aspektiem un tad aidā jūriņā. tātad, mēs esam visai samirkuši šajā vasarā. es glaudu galvas un tas izzīmējas kā stbules. būsi uz vienu roku ņemams un stumjams. es atkal kasos un domāju, kā tas mūs ietekmēs. es biju redzes leņķī iesprūdis un tagad atkal revivējos. būs nopūsties un sūri grūti strādāt. gaida tējnīcu tagad. tīri labi mums sokas brāli vai ne? bet tas bija tajā buldozerā, kad mēs vāļājāmies zālē ar krepapīru. bieza migla mūs apbedīja, mēs smējāmies. kukulītis mūs vadā pa apvārsni un launagā piesola pa zobiņiem. skrejceļš mūs izgaismoja itin labi un es jau redzu sārtas rozes. laidīsim bērnus ēst putru, lai viņi aug lieli un stipri, smuki. |
|
es esmu tarkovskis savā sanāksmē mosiļm. ēs šodien pārrunāsim melus un liekulību. es esmu pirmais un esmu dubultais, bet ir man arī mans radinieks, brālis. gaidu tagad savā rindā un jums pavēstīšu, kā tas viss izskatās mūsu verandā. godam mēs vispār tagad ierodamies, lai tajā arī izmērcētos. es jums pastāstīšu, kā vāra kafijas. mēs laižam pa taisni un tad mēs. |
|
vienos dienā ieradās šlesjars. nu tipa atslēdznieks. es gaidu tagad vinu autobusa pieturā un man aptrūkstas nauda. es saku, atļaujiet vēl mazliet pagaidīt, man nogriež internetu, tad elektrību, tad siltumu, tad pasta pakalpojumus, atkritumu izvešanu, apgaismojumu koplietošanas telpās. es berzēju rokas un saku, labi, karš tas ir labi, ja es traktorists lielā kolhozā, bet tagad. es sakopoju spēkus un laužos cauri pūlim. visi stāv uz barikādēm uz debatēm, diskusijām, publiskām apspriedēm, es viens pēc desas laužos. es ienāku veikalā, kurā neviena nav, kur ir tikai buteles un siers. es saku pārdevējai, kura ir noraizējusies. es viņai saku, es tagad tev pārbaudīšu krūšu kabatu saturu. tad es iedarbinu savu lokomatīvi un stenu. man nāk pa degunu melni dūmi, es drasēju pa lielceļu, pa trasi. vienā brīdī man asinis sāk līt pa degunu. es pielieku bļodu, tūlit pat nomainu to pret trīslitru burku, ko nomainu ar ziepju trauciņu. tik ātri līst ūdens, ka es nevaru nonesties līdz, cik ātri līst ūdens. es gaidu, kad sāksies lietavas, lai var sēt rudzu. an ir pavalstniecībā neliela ferma, kas gaida savu kārtu. es esmu tāds kā fermers, man ir tāds kā lunis padomā. gāju pa ugunīgu taku, laterna rādīja puspieci, es salocīju piedurknes, atšķīru kerasīna lampu, savā burnīcā uzšļācu kaut kādu masu. man patīk zilonēni, man ir ass zobs, tajā ir sāpe, bet es pārvaldu savas ejas kā klerks uz mucas zelta. hap, attaisiet mani, sapakojiet, aizšujiet, izbāziet. man ir staipīga seja, es gārdzu niekus. apmetums kā kerasīns kā rāmis, dedzināms lustru paviljons niekalbis mazliet pušplēsts vārda saknē ieinteresēts. |
|
|