|
vienos dienā ieradās šlesjars. nu tipa atslēdznieks. es gaidu tagad vinu autobusa pieturā un man aptrūkstas nauda. es saku, atļaujiet vēl mazliet pagaidīt, man nogriež internetu, tad elektrību, tad siltumu, tad pasta pakalpojumus, atkritumu izvešanu, apgaismojumu koplietošanas telpās. es berzēju rokas un saku, labi, karš tas ir labi, ja es traktorists lielā kolhozā, bet tagad. es sakopoju spēkus un laužos cauri pūlim. visi stāv uz barikādēm uz debatēm, diskusijām, publiskām apspriedēm, es viens pēc desas laužos. es ienāku veikalā, kurā neviena nav, kur ir tikai buteles un siers. es saku pārdevējai, kura ir noraizējusies. es viņai saku, es tagad tev pārbaudīšu krūšu kabatu saturu. tad es iedarbinu savu lokomatīvi un stenu. man nāk pa degunu melni dūmi, es drasēju pa lielceļu, pa trasi. vienā brīdī man asinis sāk līt pa degunu. es pielieku bļodu, tūlit pat nomainu to pret trīslitru burku, ko nomainu ar ziepju trauciņu. tik ātri līst ūdens, ka es nevaru nonesties līdz, cik ātri līst ūdens. es gaidu, kad sāksies lietavas, lai var sēt rudzu. an ir pavalstniecībā neliela ferma, kas gaida savu kārtu. es esmu tāds kā fermers, man ir tāds kā lunis padomā. gāju pa ugunīgu taku, laterna rādīja puspieci, es salocīju piedurknes, atšķīru kerasīna lampu, savā burnīcā uzšļācu kaut kādu masu. man patīk zilonēni, man ir ass zobs, tajā ir sāpe, bet es pārvaldu savas ejas kā klerks uz mucas zelta. hap, attaisiet mani, sapakojiet, aizšujiet, izbāziet. man ir staipīga seja, es gārdzu niekus. apmetums kā kerasīns kā rāmis, dedzināms lustru paviljons niekalbis mazliet pušplēsts vārda saknē ieinteresēts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
