Viena lapa -

From: fanija Date: December 26th, 2008 - 07:06 pm (Link)

Man reiz bija zēns, kurš bija aizbraucis uz tālu zemi un visiem pārvedis dāvanas. tai laikā es dzīvoju ar savu māti, un tā nu zēns ieradās ar visām savām dāvanām, un izrādījās, ka manai mātei vienīgai viņš neko nav atvedis, jo māte viņam nepatika, un tad nu viņš bija lepns, ka spēj stāvēt pāri kaut kādām citu izdomātām mākslīgas pieklājības normām un, kas galvenais, atklāti to parādīt. Es viņam esmu spējusi piedot visu ko, kā viņš izturējās pret mani un tamlīdzīgi, bet, lūk, šo gan ne, tas vienkārši nav iespējams.

(Reply to this) (Thread)

From: punkts Date: December 26th, 2008 - 07:15 pm (Link)

es saprotu, ko tu saki, tieši tāpēc nevēlos iesaistīties nekādās ģimenes padarīšanās. es draudzējos ar cilvēku, kuru esmu izvēlējies, nevis ar komplektu. man nav nekādu antipātiju, bet situācija pasliktinās, ja man tās piesien. tur aiziet nebeidzama ķēde. tiklīdz tu neesi izpildījis kaut kādu "acīmredzamu" prasību, tā tev var piesiet sazin ko un justies varen leģitīmi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: fanija Date: December 26th, 2008 - 08:59 pm (Link)

Vispar man dabiski būtu domāt tāpat kā tev, jo absolūti neciešu nekādus rituālus vai iepriekš prognozējamas vai pieprasītas izdarības. Un tomēr tam cilvēkam, ar ko tu draudzējies, varbūt ir pilnīgi nepieciešams kaut kāds minimums, kuru tev nāktos sniegt, dažkārt tomēr pārkāpjot sev pāri. un tieši tāpēc dažkārt apzināti izvēlos izdarīt sev netipiski, ja kāds tāpēc jūtas laimīgāks un brīvāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: punkts Date: December 26th, 2008 - 09:03 pm (Link)

neesmu kategorisks, esmu gatavs piekāpties, bet sagaidu arī, ka mani sapratīs, kad to nevēlos darīt, nevis tā, ka vienreiz piekāpies, nu tad welcome to the club un aidā jūriņā bez izņēmumiem un brīvās gribas.

(Reply to this) (Parent)