Viena lapa - Post a comment

Man reiz bija zēns, kurš bija aizbraucis uz tālu zemi un visiem pārvedis dāvanas. tai laikā es dzīvoju ar savu māti, un tā nu zēns ieradās ar visām savām dāvanām, un izrādījās, ka manai mātei vienīgai viņš neko nav atvedis, jo māte viņam nepatika, un tad nu viņš bija lepns, ka spēj stāvēt pāri kaut kādām citu izdomātām mākslīgas pieklājības normām un, kas galvenais, atklāti to parādīt. Es viņam esmu spējusi piedot visu ko, kā viņš izturējās pret mani un tamlīdzīgi, bet, lūk, šo gan ne, tas vienkārši nav iespējams.