Nē. Neviens un ne pie kādiem apstākļiem nav pelnījis agresiju vai attiecības ar agresoru.
Bet viņš taču nav agresors?! (vismaz pašam tā šķiet vai tā apgalvo..) :(
Viņi to no malas ne redz,ne saprot. Es ik pa laikam domāju,kā lai šo pa kluso iefilmē,jo varbūt tad paskatītos drusku paškritiskāk.
Ja viņš "tā negribēja" - tas laikam tas neskaitās no viņu puses.
Skaitās gan, pati labi zini.svarīgi,lai pasaka to bērniem,nevis Tev.
Noliegt, ka vispār kaut kas ir noticis, ir vienkāršāk, nekā atvainoties vai skaidroties.
Droši vien tas pats piedzīvots savā ģimenē.viss ir vienkārši, uzvedības modeļus iemācās un vēlāk kaut ko tajos mainīt,imo, spēj tikai sievietes (pašas savus modeļus)
Ir. Jo ir agresīvs mājās - slēptā un paša neapzinātā agresija ir vaivaivai, cik smags posts. Un tikai neuzpērecies uz "izkārtni sabiedrībā" vai "kārtīgi iet uz darbu." Tam visam nav nekādas nozīmes, ir fakti un tad tikai tava izvēle, vai to pieņemt un iet līdzatkarībās, vai nepieņemt un neko nezināt par šo cilvēku. Nav daudz lietu, kurās nevajag pieļaut kopromisus. Šajā.
Izvēle neko nezināt man vairs nav. Kompromisi ari ir beigušies. Ceru, ka arī bērniem tos vairs nenāksies pieredzēt.
Kas tev dod iemeslu cerībai?
Paldies. Naivums zināms, vai ne?
Nākamais solis ir tikšanās ar bērniem tikai manā klātbūtnē.