Augusta Debesis

"Vismaz es tā pieņemu" - burvīgākais "objektīvās realitātes" raksturojums, ko jebkad gadījies redzēt.:)
Sāksim ar to, ka pati masas mērīšana kaut kādās noteiktās vienībās ir tīri konvencionāla, tas ir kaut kas, par ko cilvēki noteiktā laikmetā un vietā ir vienojušies. Vai pati masa un tās mērīšana ir "objektīva" - par to mēs ar fiziķiem varētu diskutēt, jo, raugi, mazliet pamainot gravitācijas apstākļus (piem, aizsūtot Kūmiņu uz Mēnesi), diez vai mēs iegūtu tādus pašus svaru rādījumus.
Treškārt, ja kāds hipotētiskais ārpuscilvēciskais intelekts paralēlajā Universā uztver mani, Tevi un Kūmiņu kādās mums neraksturīgās kategorijās, viņam var vispār neeksistēt tāds jēdziens kā "masa" vai "trīs dimensijas" utml. Kurš būs tas "objektīvais", kurš pateiks - vai "pareizais" ir viņa uztvērums, vai mūsējais?

(Reply)(Parent) (Thread)

Es nosapņoju, ka Tu pie manis ieradies ar mašīnu, kura piekrauta ar trotilu :DDDDDD kā pēdējo argumentu, tā teikt.

(Reply)(Parent) (Thread)

Droši vien tam ir kādi savi iemesli, kāpēc es Tev izraisu šādas emocijas.:)

(Reply)(Parent)