manā atmiņā daudz it kā pretrunīgu lietu.
atceros haosu un mātes dusmas par nekārtību, arī kaut kur pa starpu atceros, ka no skapjiem, kur viss sagrūsts, veļas laukā mantas.
bet atceros arī tādus brīžus un dziļas iekšējas tieksmes, kad šķiroju grāmatas pēc izmēriem, krāsām, liku lapiņas ar uzrakstiem, kas kur ir, kādas tēmas - kā bibliotēkā, mantas arī kārtoju konkrētās vietās, konkrētā virzienā un nebija pieļaujama pat centimetru liela nobīde (periodiski vietas pēc izjūtas prasījās un tika mainītas).
arī savas dusmas atceros, kad citi (lielākoties mana māte, dusmodamās uz mani un tīrīdama manu istabu) manas mantas nenolika vietās (īstajās - no mana viedokļa). tās mani ik pa laikam pārņem arī tagad - bet tam ir vistiešākais sakars ar manu iekšējo harmoniju un labsajūtu. nereti pozitīvā noskaņojumā es mēdzu atslābt un kārtība nav tik eksistenciāli svarīga, lai gan visā visumā esmu piekasīgi un kašķigi pedantiska (lasi - stresaina un saspringta - bet arī tam, kā zini ir diezgan loģisks izskaidrojums - kaut vai tā pati 4daļīgā saule).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}