Augusta Debesis

Mana ļoti kārtīgā un konsekventi prasīgā māte nekādu nekārtību mājās nepieļāva. Kaut kā šķiet, ka lielākoties visu trīs bērnu mantas esmu kārtojusi es kā vecākā, bet gan jau brālim un māsai ir cita atmiņu bilde:)
vasarā pēc pirmās klases tika paziņots, ka esmu tik liela, lai kārtīgi iemācītos tīrīt istabu. Tas nozīmēja, ka katru otro dienu man vajadzēja pēc skaidri zināma algoritma - sakārtošana, grīdas izslaucīšana, putekļu noslaucīšana, krēslu sacelšana uz galdiem, grīdas mazgāšana vispirms ar slapjāku, tad sausāku lupatu, tīrīt trīs ne pārāk lielas istabas, virtuvi un koridoru vecmāmiņas lauku mājā. Kā balvu izjutu to, ka pēc tam drīkstēju salikt vāzēs puķes no vecāsmātes lieliskā dārza, iekārtoties atpūtas krēslā un palasīt grāmatu. Rezultāts? Es lieliski protu sakārtot un iztīrīt dzīvokli, bet daru to tikai iedvesmas brīžos. Jocīgi, bet to vasaru es atceros ar prieku...
Maniem bērniem tika dota daudz lielāka brīvība. mazais savos 10 gados ir daudz kārtīgāks par mani, bet lielie ir absolūti rukši, kuri satraukties par kārtību istabā sāk tikai tad, ja ciemos brauc Oma, t.i., man mamma:)) Autoritātes spēks..

(Reply)(Thread)

Cik tipiski, ka lielākie karotāji par tīrību ir tie, kuriem pašiem tas nav jādara. :-///

(Reply)(Parent)