(no subject) |
---|
man nemaz nebija istabas :( Man bija tikai pašas rakstāmgalds, gulta un plaukts :( un, kad mamma man rūca virsū par nekārtību manā plauktā, es vienmēr taisnīgi norādīju: "Tu pati uz savējo paskaties!!!!"
bet interesanti, ka tu to pajautā tieši tad, kad sestdien esmu pavirši ieskatījusies vienas bērnaudzināmās grāmatas nejauši uzšķirtā lappusē un izlasījusi šādus vārdus: Bērni NEMĒDZ būt kārtīgi! Tas viņiem ir pretdabiski! Es pati (autore, psiholoģe) biju nekārtīga līdz pusaudzes gadiem un māte man pareģoja drūmu nākotni ... bet, sasniedzot zināmu vecumu, man pēkšņi uznāca vēlme uzturēt kārtību ap sevi un tagad esmu ļoti kārtīgs pieaugušais. Tas vecākiem aiztaupītu daudz laika un nervu, ja kāds viņiem pateiktu, ka bērni nemēdz būt kārtīgi... bet ka tas ar laiku pāriet.
Nu, bērnībā man bija pienākums vienu nedēļu tīrīt māju, otru nedēļu mazgāt traukus. Ar savu Jaunavas stelliumu ik pa laikam mēdzu brīvprātīgi ieviest mājā kārtību līdz vispēdīgākajam sīkumam, starplaikos bezrūpīgi ļaujot visam aizaugt un pārklāties ar putekļiem :) Un tagad ir līdzīgi - ja man nav laika, viss tiek mests uz grīdas un slota sēri skumst kaktā, līdz brīdim, kad uznāk pedantisma lēkmes un viss tiek sakopts līdz pēdējam sīkumam, spīd un laistās. (Mani tas apmierina :)) |
| |