avīzē nesen bija vizualizēts, cik vietas uz ielas aizņem 40 automašīnas, 40 cilvēki kā auto vadītāji, kas brauc vieni paši, 40 cilvēki autobusa kontūrā un 40 cilvēki, kas pārvietojas ar kājām vai velosipēdiem...iepaidīgi, nudien...
tas bija manas skaitīšanas inspirācija :-))) bilde bija Dienā.
nu jā. kad piebrauca autobuss ar aptuveni cilvēkiem 70, tad tā mašīnu straume likās nejēdzīga.
es arī nebrauktu viena uz darbu ar mašīnu, ja turp varētu nokļut ar sabiedrisko jēdzīgi. bet pavadīt ceļā ar tramvajiem minūtes 40 un vēl iet ar kājām pēc tam kilometru mani neiedvemo pret mašīnas 5 - 15 minūtēm.
+1, ar savu specifiku, protams
man kā kājāmgājējai, savukārt, drīz tiešām spīd pārvietoties tikai ar 2K, jo palēnām sāk izskatīties, ka, neskatoties uz RD baurošanu par sabiedrisko kā prioritāti un visāda veida mutvārdu (un tikai!) aģitāciju, sabtransports palēnām atmirst - intervāli nepīķa stundās pieaug, sastrēgumu laikos, savukārt, sēdēt smirdīgā kastē (nemīl pie mums cilvēki mazgāties) ir mokoši, bet kļūt par velosipēdistu - man vēl gribas dzīvot :)
Ar to vellapēdu nav tik ļauni, kaut gan pārvietoties ir vēlams pa ietvēm :)
viens tāds pa ietvēm pārvietotājs vakar kolēģei gandrīz roku norāva - šoreiz "tikai" pulksteni sabojāja :(