nu jā. jo pilnīgi acīmredzami ir tas, kā tiek pārņemts vecāku dzīves modelis kā norma, kā tas, kas ir pieņemami, akceptējami. un pat tie, kuri brēc, ka viņi NEKAD nebūs un nerīkosies kā viņu vecāki, pat tie ir savas ģimenes pieredzes iespaidā krietni vairāk nekā gribētos/vajadzētu.
mēs visi nākam no savas bērnības...
Jā, tā tas ir. Man tikai vecmamma bija stiprāka personība ka mamma un tā bija viņa, kas mani vairak audzināja, tāpēc manī vairāk ir no vecmammas stervisma un veselā saprāta, bet reizēm tāpat kaut ko arī no mammas ieraugu, un no savām tantēm-vecmeitām;) Lai kā arī pūlos būt galīgi citāda...;)
Bet par tēmu - man patiešām žēl to bērnu, kuri tiek ierauti iekšā tajā bardakā, kur pieaugušie netiek galā ar savām dzīvēm:(
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}