Mani tas viss mulsināja. Labi, novāksim dekorācijas - bet ko mēs ar to iegūstam? Aktierus, kas ar aizcietējuma centību sejā ver neesošas durvis un kāpj pāri neesošiem sliekšņiem kā pirmā kursa studenti etīdēs? Un Kidmenu, kas izvarošanas ainā izbrauc ar galvu cauri sienai (pārbrauc pāri līnijai, kas nozīmē sienu) - nu tad kāda jēga no tām līnijām, ja viņas tāpat netiek ievērotas?
Un visa tā raudināšana.... Man ļoti nepatīk, kad es jūtu, ka mākslinieks censās mani saraudināt, un ka tā ir viņa vienīgā vēlme. Mani var ļoti labi saraudināt, bet tas jādara viltīgi - ievilinot, pielabinot un aizmidzinot, un tad piezogoties no aizmugures un "baukš" pa galvu - re, kā sanāca. Bet nevis stāvot meža malā ar nūju rokā, vicinoties un kliedzot - "nu, nāc, nāc, tūlīt būs bimbas vaļā".
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}