Mar. 25th, 2006 @ 05:37 pm (no subject)
About this Entry
Tu saki?
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]optimiste
Date: March 25th, 2006 - 05:49 pm
(Permanent Link)
Jā, kādēļ gan? Bet, dienmžēl pienāk tas mirklis, kad vairs nevar nerunāt :(
[User Picture Icon]
From:[info]udensroze
Date: March 25th, 2006 - 05:56 pm
(Permanent Link)
nespeeju saprast cilveekus,kas piekopj sjo nerunaasjanu. ok - saptrast speejuu - pienemt sev tuvumaa gan man to butu gruti aarpraataa.
[User Picture Icon]
From:[info]optimiste
Date: March 25th, 2006 - 05:59 pm
(Permanent Link)
Manuprāt svarīgi ir arī tas, cik ļoti šis būtiskais var traucēt vai apgrūtināt otru. Ir taču gadījumi, kad mīļā miera labad var arī paklusēt.
[User Picture Icon]
From:[info]udensroze
Date: March 25th, 2006 - 06:02 pm
(Permanent Link)
aa - nu taadaa gadiijumaa jaa!
[User Picture Icon]
From:[info]puce
Date: March 25th, 2006 - 07:15 pm
(Permanent Link)
droši vien - attiecībās kā ar kuru. ar vecākiem parasti ļoti labi izdodas ilgi un mūžīgi. ar lauleņiem droši vien tik viegli cauri neiet, lai gan arī var. savukārt ar bērniem - ļoti atspēlējas pēc gadiem - kad bērni paši sāk saprast lietu kārtību un saprot, cik vāji ir vecāki, ja ar bērniem nav runājuši..