Sapurinu ar mandarīnziedu šampūnu mazgātos matus /tas par sievišķību/, pasmaidu par šito visu un kārtējoreiz nodomāju: katrs par sevi un savējiem spriež.
Es laikam kādā kristāla kūniņā dzīvoju. Nu veicas man ar tiem vīriešiem. Nevienu deģenerātu nekādi nevaru atrast savā lokā.
Ne man vieglatlētika, ne dejas, reizēm dzelžus pacilāju. Bet ne vienreiz vien dzirdēts "sieviete ar lielo S". Pat par skaistu sevi nesauktu. Un nagus ar katru vakaru nav laika pucēt, bet ir lietas bez kurām nevar.
Vispār forši, ka kāds periodiski šito visu patramda :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}