Es tikai biedinu - neaizraujies ar domu, ka tu kādu cilvēku reāli pazīsti. Jo tas bija viens iemesls, kādēļ es toreiz izdzēsos - jo daži cilvēki (tostarp tu) uzskatīja, ka mani reāli pazīst, un var par mani spriest. Protams, ka tā nav. Man liekas, tas ir īstenībā pazemojoši - uzskatīt, ka tu saproti cita cilvēka situāciju labāk nekā viņš/a pati. Un ja es redzu pazemošanu, man grūti teikt - nu, dari tā, dari, viss pareizi.
es atceros to reizi, kad Tu izdzēsies. un es pat laikam vērtu puslīdz citēt to manu pirmo tekstu, kurš iesvēla Tevi svētās domās : "tu radi iespaidu...". Tev kā ar lingvistiku saistītam cilvēkam vajadzētu uztvert atšķirību starp "tu radi iespaidu" un "es domāju". bet tas bija sen. tagad es vairs tā nerakstītu. un piedošanu es Tev jau lūdzu toreiz.
man atkal liekas, ka es nevienu nepazemoju ar to, ko es redzu. turklāt es neesmu nekļūdīga, kā mēs visi. man drīkst būt savs viedoklis. bet es (vismaz cenšos) nebāzties citiem virsū ar savu redzējumu, ja viņi man nejautā. un arī jautāt ir jāprot...
Okei, atvaino, ja cepos ne par tēmu :)
| |