|
|
|
Novembris 9., 2026
xxzai4ixx
 | 13:22
Hm.
Šodien tīrības diena darbā. Runājos ar omu pa telefonu, slauku putekļus no plauktiņiem, dalos ar viņu pārdomās par to, ka attiecībām vispār jāpieiet lēnām un uzmanīgi, bez liekas steigas, uz ko viņa atbildēja, ka es runājot kā veca pieredzējusi kundze nevis divdesmitgadīga jaunkundze. "Interesantas lietas tu stāsti, interesantas..."
Nedēļas nogalē biju uz grāmatu svētkiem rakstīt autogrāfus un papļāpāt ar draugiem, vakarā ar K, J un A devāmies uz Gauju uzēst un tad ar mašīnu (cik labi, ka draugiem ir tiesības un auto) uz Hosielas koncertu, pa ceļam klausoties, protams, Clipping. Žēl, ka netika nodziedāta Vilcene un Baltā Haizivs, bet, nu, okei. Disku nepaspēju nopirkt, par to žēl. Pēcāk Č iedzēru vīnu ar Adr un Līgu, runājām par bērnības atmiņām un dienasgrāmatām, vecām fotogrāfijām un to, kā būt vienam veselam. Pēc tam turpināju justies pārāk mentāli uzkurināta, tāpēc uzrakstīju E., un galu galā nonācu viņas mākslas studijā kur, kamēr viņa saldi čučēja, līdz sešiem rītā sāku mest melnrakstu jau sen briestošam rakstam par modelēšanu LMA un dažādiem ar to saistītiem ētiskas dabas jautājumiem. No rīta devos mājās, jutos tāda mierīga un atslābināta, nolēmu, ka, tā kā ir brīvdiena, varu arī neiet gulēt bet vāļāties pa savu lielo, silto paklāju un klausīties mūziku un sakurīties. Kaut kad palīdu zem siltām segām, kaut kad piekāpa A no tirgus atvedis ogu bulciņu un žāvētu gaļu, runājām par to, ko vēlamies no attiecībām un par to, ka varbūt mums ir jāsaskaņo mūsu tempi, jo es esmu ļoti intensīva un viņš kā jau visi vīrieši manā dzīvē ir uzmanīgi un lēni. tad mēs pačučējām, vakarā skatījos ofisu, šodien esmu darbiņā. ir ok!
|
Novembris 7., 2026
krissodze
 | 22:55
Gribas vēl Minecraft paspēlēt :(((
|
xxzai4ixx
| 08:29
Kaut kas ir atrisinājis. Es jūtu level-up. Ir notikusi kāda notikumu attīstība.
Man negribas iet gulēt. Trijos jābūt LNB, Vienos trīsdesmit, tātad, jāiet dušā. Vēl jāpaēd.
Tātad jāceļas divpadsmitos. Trīs stundas miega. Okei. Bet kādreiz rakstniekam vajag arī laiku rakstīt! Kad sāku, nevaru to vienkārši izbeigt desmitos vakarā. Vai nu es daudz atpūšos un krāju spēkus, vai arī -- un es to nedaru TIK bieži -- vai arī es pieslēdzos tekstam, tekstam, tekstam, tekstam, to neinteresē laiks vai miegs, tagad ir brīdis, kad notiek teksts un es gribētu atbrīvoties no kaut kādas mini trauksmes vai vainas sajūtas par to.
Tas ir okei rakstniekam dažu labu reizi cauru nakti negulēt un no rīta rakstīt, jo visbiežāk tieši bezmiega nakšu rītos es beidzot jūtu gana lielu pasaules mieru lai varētu pieslēgties tekstam, tekstam, tekstam, ārpus laika.
Es gribētu tādā apsnigušā kotedžā mežā kādas nedēļas trīs vai divpadsmit ziemā ieiet pilnīgā bezlaika rakstīšanas pasaulē, tikai rakstīt, ēst, pīpēt, gulēt, kad nāk miegs, mīlēties, sēdēt zem egles, rakstīt, nekad neskatīties pulkstenī, iziet ārpus laika
|
Novembris 6., 2026
buzmura
 | 08:00
pamodos 7
mani nomoka daži jautājumi
|
buzmura
| 00:21
tiku atpakaļ pie velosipēda un nu pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atkal minos
vienīgi šodien tāds īpaši spēcīgs daudzvirzienu vējš
nopūš visas lapas no kokiem, brienam dziļāk tuvāk ziemai
|
Novembris 4., 2026
krissodze
| 23:05
Skatos X files. Domāju, ka šis ir satriecošs komforta seriāls, nesaprotu, kāpēc līdz šim neesmu līdz tam nonācis. Laikam savas smagavarības dēļ (kaudze sezonu, kaudze sēriju) tas liekas grūti pievarams, tomēr tā nemaz nav!
|
xxzai4ixx
| 17:53
ceturtdien pretī pilij pieķēdēju savu riteni un ceru, ka tas vēl tur mani gaida.
novembris, kā jau vienmēr, ir novembris. no grūtsirdības un melanholijas neizglāba ne D vitamīns, ne B vitamīns, ne jiu jitsu uz kuru neesmu bijusi nedēļu un man nav spēka. Jūtos ļoti skumja, bet tādā veidā, kādā skumja ir ābele, kurai jāatvadās no lapām, jau atkal jāatvadās no lapām un jācenšas nedomāt par to, kā skanēja vējš tām cauri šalkojot vasarā, kā krita gaisma un kādas ēnas tā zīmēja zālē.
Normālas novembra skumjas. Ļauties, nenodzerties, satikt draugus, katru dienu iziet no mājas, runāties, rakstīt, neielīst pārāk dziļi migā, nedomāt bēdīgas domas, tad jau labāk pierakstīt bēdīgas domas.
Nopirku 'zelta teļu', Līva Z. teica, ka man jādabū arī 'divpadsmit krēsli'. Vakar biju radio runāt par internetu un literatūru, nākošsestdien varēs klausīties. Izņēmu jaunos ziemas zābakus, kurus pasūtīju no vinted, tie nāca no Polijas un ir tieši tādi, kādus iztēlojos. Vakarā Aleponijā iepazināmies ar Poli, kuram ir baltkrievu saknes, un viņu ļoti aizrāva šie zābaki, tie esot eskimosu zābaki, tad mēs runājām par žečpošpolitu un dzeju, jo viņš ļoti ļoti cienot dzejniekus un, protams, tikko bija iepazinies ar Kormaku. Pēc brīža atnāca kolāžu A.R.., kurš, izrādās, visu šo kompāniju bija saticis jau no rīta; Kormaks paziņoja, ka tikko stāstījis Poļiem par 'maskava - gailīši', protams, man somā bija tieši šī grāmata, jo 'varbūt es esmu tik ļoti daudz elīna vendija ka visa pasaule sāk kļūt par elīnu vendiju' pēcāk prātoja A.R. Viss ir viens. Dzēru portvīnu un lūdzu bārmenim skaistu glāzīti ar kātiņu.
plānojām taisīt kolāžas bet beigās skatījāmies diapozitīvus un tad uzzīmējām ļoti skaistu zīmējumu; paralēli runājot par cipariem un sapņiem. Ir tāda atkritumu kaste, uz kuras vāka gluži kā Pepijas dobumā viņš regulāri atrodot mistiskas lietas. Līva mudināja viņu atdot man trīs ķīniešu tējas kastītes, tā nu man tagad ir trīs ķīniešu tējas kastītes. Nakts vidū saņēmu ziņu no V, pieprasot atbildi par mašīnu numurzīmēm, will not elaborate. Ejot gulēt, iztēlojos, ka pār mani plūst gaisma un Dievs mani sargā, jo es jūtos ļoti apjukusi, bet
nesen notrūka mans sarkanais diedziņš un es esmu uzpinusi jaunu. Ariadnaa ariadnaa
Šovakar laikam iešu uz Bolderāju satikt Au., kaut kas jāpaēd pa ceļam jo pārtieku no banāniem un piena spēka.
|
xxzai4ixx
| 12:43
(Saruna ar klientu paviljonā)
-- We also sell stamps here, you know
-- They are probably expensive
-- They are
-- I remember the days...
-- I do too. And they are not even pretty anymore. No birds. And think about the stamp collectors!
-- I never even thought about that... you know, there is a Latin saying -- Sic transit gloria mundi (Thus passes the glory of the world)
-- And it starts with stamps
-- It starts with stamps...
|
Novembris 3., 2026
krissodze
| 17:36
"Since I left you" albums no The Avalanches ir nežēlīgi labs
|
krissodze
| 01:14
Starp citu, nevaru beigt domāt par to, ka visi 2000šajos dzimušie (2000-2009) līdz 2027. g. beigām būs pilngadīgi. Šie ir vienīgie cilvēki, ar ko es sevi tā līdz galam asociēju pieredžu ziņā un nu jā...pieaugušo pasaule utt :D
|
Oktobris 28., 2026
xxzai4ixx
| 00:27
O, mēness. O, asinis. Jūs esat klāt. Auuuu! Gaudo vilcene. Viņa šovakar uzvārīja frikadeļu zupu un pabaroja Lauriņu
|
Oktobris 27., 2026
buzmura
| 19:52
garastāvokli uzlaboja meitene drogās, kura, kamēr skenēja smaržīgas ziepes, sejas toniku un paketes, izteica komplimentu manam pīrsingam. es savukārt viņai arī atbildēju ar komplimentu viņas diviem simetriskajiem pīrsingiem katrā mutes stūrī
|
xxzai4ixx
| 15:13
Apmēram precīzi diennakti pēc tam, kad nolēmu uz kādu laiku paņemt pauzi uz cipariem (visu laiku pamanu mašīnu numurzīmes) es, protams, uz Elizabetes ielas citu citai blakus ieraugu trīs mašīnas ar numuru 6000
|
xxzai4ixx
| 15:03
Ļoti gaidu, kad man ieskaitīs naudu, jo man ļoti vajag jaunas drēbes. Gribu nopirkt termoveļu Dekatlonā, vēl man vajag siltas, krāsainas zeķubikses; man saplīsa rāvējslēdzis labajām džinsām -- jāsalabo tās un jādabū vēlvienas rezerves bikses, jo tagad esmu galīgi bez bixām (ha hā).
Vēl es gribētu atrast vismaz trīs jaunus drēbju komplektus, kurus vilkt dienās, kad jābūt laukā no mājas vai darbā, jo esmu jau izsmēlusi savu kolekciju (un esmu atdevusi gandrīz visas savas drēbes -- Bīstos pārlieku ātri nonēsāt savu smalko plūmju krāsas kostīmu.
Sajutos bēdīgi un pārvliku kurpes, tagad bēdājos itāļu firmas augstpapēžu kurpēs ar zelta sprādzi uz purngala.
|
xxzai4ixx
| 14:50 - UN
pirmdien netiku uz jiu-jitzu treniņu, jo klepoju. un rīt netikšu, jo jau jūtu, kā kuru katru brīdi sāksies mēnešreizes. Jūtu to tajā, kā naktī jau sākās pirmās kontrakcijas dzemdē, tajā, cik smagi un aptveroši ir emocionāli afektīvie stāvokļi. Tie tiešām uznāk kā mākonis, vai drīzāk -- mākoņu mētelis? Tā ir kā bieza savāda vilna, kas piepeši apņem visu ķermeni, bet tai ir nomākušās(?galotne) mākoņa īpašības. Es jūtu, kā tās mani aptver, piespiež pie zemes, piepilda ausis, tajā ir savāds komforts, tas ir kā ielīst maigi zumošā bišu pūznī, tikai bez dzeloņiem.
Varbūt tajā ir komforts, lai gan tas ir sāpīgs komforts. Dažbrīd mākonim piemīt superspēja kā ar skābi noēst visu manu metaforiskās, psiholoģiskās ādas aizsargkārtu, un es esmu pilnīgi nodīrāta, atvērta pilnīgi visiem impulsiem, kurus pasaule spējīga dot -- tie pat nav jādod personīgi man, tie kā nejauši vēji dauza ar pletnēm (cik DRAMATISKI) -- vienlaikus arī nav dramatiski.
Kaut kāda racionalitāte, dzimusi caur ciešanām, man ļauj šos stāvokļus pārdzīvot arvien vieglāk, bez ilgstošām sekām. Atmiņas par to, kā bija pirms astoņiem, piemēram, gadiem, šķiet kā atmiņas par kādu citu cilvēku. Manas kājas turas pie zemes, man ir mugurkauls, man ir miesa, man ir audi, tie manis satur kopā un pietur pie zemes.
Tajā ir kaut kāds spēks. Es zinu, ka varu izturēt.
Bet viss tāpat ir netaisnīgi un es gribētu, lai kāds mani pažēlo un saprot, ka esmu mazliet nabadziņš brīžam.
|
xxzai4ixx
| 12:57 - nē, nevar būt, ka tā ir sakrītība
PMS - PilnMēnesS????
|
|
|