atbraucu mājās beidzot.
bija traki, bet nu vienmēr jau var būt trakāk.
mums bija fantastiska 80gadīga tante ar jaunu mašīnu. lieki teikt, ka viņa angliski zināja <50 vārdiem?
nu labi - vismaz man bija elīna [ar kuru es runāju pirmo reizi mūžā, yay.]
man nereāli pietrūka savas mūzikas [atmiņas karte atkal nočakarējās un izdzēsa 200 dziesmas] un interneta un telefona. jā.
rītdien es iespējams būšu kliedzoša un spiedzoša "damn, man tāds prieks jūs redzēt" un kaut ko tādā garā, jo tā tiešām būs.
šodien atbraucot mājās tā dīvaini viss it kā pazīstams, bet tomēr nē. nejutu vispār, kā tā vācija pagāja. mēģinājumi & koncerti bija forši. gari, bet jā.
nedaudz nepatika dažu foršo cilvēku no mediņiem iedomība, jo jā - tu esi no mediņiem, nu un? nav tāpēc visi baigi jākritizē un tā tālāk, paši jūs nespēlējat perfekti.
kas vēl tāds? ā. dīvaini nedaudz līdz 2m virs zemes viena doma galvā, kā nosēdāmies LV, tā vispār visas domas nav, šoks vienkārši. atbraucot mājās arī tā - nekā. šķiet, ka jādomā, vai kaut kas tāds jādara, bet galīgi nav.
būs tagad gruti pierast, ka jādomā, jādara viss pašai.
ehh. jāsagaida tagad mans koferis. vēl kādas 24 stundas bez mantām. ehh. gan jau kaut kas velkams vēl ir. LV jau karsts [tā kā uz kanāriju salām atbraucām, nopietni.] vācijā bija 8-12 grādi. yay.
ā un man kaut kad bija kaut kāds blackout un tā nu šobrīd uz LV ceļo 4kg saldumu...