Cau! Es esmu Liena (es tiešām saku cau ar c ne č, nezinu, vai cilvēki to ievēro).
Es esmu dīvaina un man patīk sēdēt ne gluži tajās vietās kur jāsēž - grīda, palodzes, galdi - viss, par ko skolā skolotājas dusmīgi nāca un skatījās virsū (šis man likās šausmīgi svarīgi).
Man ir paniski bail no augstuma.
Ir daudzi cilvēki, kas uzskata, ka esmu kaut kāda veida rebelis - es īsti neesmu gan. Es nedaru lietas, lai kādam ko pierādītu vai iespītētos, vai kāda dēļ - visu, ko es daru, es daru sev. Man ļoti nepatīk, ja cilvēki man netic, neatkarīgi, vai tas ir tas, ko es saku, vai tas, ko es daru, vai tas, kam es ticu (es par savu ticību pirms pāris gadiem uzskatīju grunge pirmssākumus ar vārdiem lovechild un stargazer - kuri ir divi pretpoli, bet man tādas lietas savienojas, bet tagad es esmu ļoti iekšā gonzo žurnālismā un HST daiļradē - man ieteica iegūt tetovējumu šim, jo lovechild pēdējie vārdi man jau uz rokas ir..).
Es bieži saucu sevi par metālisti - visi mani metāla draugi šobrīd skaļi smejas - bet tas ir, lai cilvēki ievērotu distanci (un es esmu ekstraverta, iedomājies tik), bet vispār es vienmēr esmu klausījusies visu. Vienmēr esmu starā, ja man piedāvā baletu vai operu (mūzikli gan ir pabriesmīgi), tāpat ļoti priecājos par mājaslapu, kas var tavai spotify pleilistei pievienot atbilstošas klasiskās mūzikas vēsmas. Bet melns apģērbs, ādas jakas un kerzas ir man tomēr šķiet diezgan vilinoši un skaisti.
Es mēdzu ļoti asi paust savu viedokli, jo, kā jau teicu, es pastāvu par to, ko uzskatu par savu, taču labprāt uzzinu jaunas lietas - tas bieži noved pie viedokļu sadursmes, taču paejot kādam laikam, es padomāšu un iespējams piekritīšu citu teiktajam - es neesmu lēna, bet cilvēki ir sajūsmā, ja tu dod viņiem laiku (laiks ir, iespējams, pasaules dārgākā valūta - šī iemesla dēļ mani ļoti bieži neuztrauc nauda un ar pēdējo eiriku kabatā man galvā skanēs edavārdu frāze 'pēdējos desmit latus tērēšu kā miljonārs').
Man ir kaķis, kuru es šobrīd ļoti mīlu (un mīļoju), bet, kad viņa bija maza, es biju pret viņu nejauka - tāpēc viņa ir bailīga un nefano par cilvēkiem. Es viņu bieži saucu sava iepriekšējā kaķa vārdā, jo es kaut kā drusku ticu, ka mana vecā kaķa gariņš te kaut kur vēl klīst un brīžiem ar mums spēlējās.
11 gados es atklāju, ka tekoši runāju angliski un īsti pēc tam es neesmu varējusi apstāties - par to pretenzijas man pastāvīgi izsaka zēni, bet meitenes nekad. Mana pirmā saruna ar sevi angliski bija ar papīra lellēm - to, kura uzsāka šo sarunu, sauca Tīna. Viņai bija tumša ādas krāsa un koši dzeltens bikini. Starpcitu, es ļoti ilgi spēlējos ar lellēm.
Man šobrīd ir depresija un vēl es esmu neirotiska - un tas mani aizved ļoti dažādās vietās - gan morāli, gan fiziski. Kad esmu dusmīga, man būtu jāaizliedz runāt ar cilvēkiem - un tā es pamatā šādos brīžos runāju tiki ar cilvēkiem, par kuriem zinu, ka viņi tiks galā (man, piemēram, ir sešas labākās draudzenes - mēs neesam tas foršais gangs kā sex and the city - es vienkarši viņas visas zinu un viņas zina par citu eksistenci) - un tās grūtās komunikācijas dēļ es, iespējams, bieži pārbaudu un testēju cilvēkus, kurus vēlos savā dzīvē un reizēm viņi to neiztur (if you cant handle me at my worst, you dont deserve me at my best) - bet tas mani tāpat uz kaut kādu laiku smagi ietekmē. Bet ja ir, tad ir (un tā ar visu)
Naktīs es vienmēr esmu murgojusi, tāpēc, lai gan zinu, ka man daudz miega nevajag, ātri nogurstu un lielāko daļu dienas pavadu guļot (man tas nepatīk, jo diena bez satiktiem cilvēkiem un padarītiem darbiem ir papista diena).
Vispār es plānoju jūnijā precēties, bet, tā kā tas visdrīzākais 'nav ar ko' būs lieliskākais iemesls to nedarīt un vienkārši uztaisīt graujoši mīlīgu vecmeitu ballīti. Vēl es Alisei esmu parādā kāzu dāvanu.
Es ļoti vēlos sakārtot savu dzīvi, bet neesmu droša, no kura gala lai sāk.
Un vēl es gribu attiecības, taču nevienam to nekad neatzīstu, jo baidos, ka par mani pasmiesies un atstās - ir 2018.gads. ne viss strādā tā, kā mēs to vēlētos.
Mūzika: Haralds Sīmanis - Ezers
weird