vispār ir tāda stulba sajūta un ne jau pirmo reizi, kad tu tā sapriecājies, ka viss būs forši, viss izdosies, ar daudziem iepazīsies, sadraudzēsies, bet kad tu kaut kur aizbrauc, like es uz vāciju, un viss jau pirmajās 30 min saiet pilnīgi šķērsām, un ka beigās tev nav pat 1 cilvēks, kam atā pateikt. stulba sajūta, nppietni.
izbesījiens vispār tāds, ka raudāt gribās, bet tā jau vācijā ir-bija forši.
bet kāpēc es vienmēr esmu tā laimīgā, kam, piemēram, sanāk dzīvot pie vecas angliski nerunājošas tantes? es labāk būtu dzīvojusi pie sbvētajiem, nē es pat labprātīgi būtu pie viņiem aizbraukusi, jo viņi vismaz runāja angliski.
ehh. man kā vienmēr bija sadomāts pasaulē labākais teksts, bet izbesījiens dara savu un vairs ne rindiņu neatceros.