psiho_analitike [entries|archive|friends|userinfo] psiho_analitike [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[Jan. 26th, 2010|10:43 pm] rītā pie Daniela. bļāviens, bet tomēr kaut kas nav.... it kā viss ir labi, bet tajā pašā laikā kaut kas nav. man dažreiz besī, ka man ir tik stipra intuīcija un ka tik smalki izjūtu cilvēku emociju un garastāvokļa maiņas. tāpat kā ar mikroskopu - tik smalki. es nez...mēģinu sev skaidrot, ka vaina ir manā domāšanā - ka es esmu mainījusi savu attieksmi pret viņu, jo esmu paspējusi pamatīgi ieķerties, līdz ar to uz visu skatos daudz savādāk, citādāk nekā pirms es viņā ieķēros. jo iepriekš es vispār biju tāda diezgan pofigistiska. tas man besī - ir baigi labi, ka ir tāds pofigs, bet tad kad tas pazūd, viss paliek sarežģīti. - kārlis atkal jau draugos ir nomainījis bildi. manuprāt, viņš cieš no smaga uzmanības trūkuma. jo es parasti arī katru dienu mainu bildes, ja man pietrūkst uzmanības. ar bildes maiņu es kaut kā ceru, ka kādu pievilināšu un vismaz kāds man pateiks labu vārdu vai jebko citu jauku.... - besī, ka laukā ir tik auksts. jo tas nozīmē to, ka es nevaru ģērbties tik skaisti cik gribu, jo tas dranķa mētelis visu noslēpj. vispār nav nekāda iespēja sajusties kā skaistai un sievišķīgai... zin, dažreiz, piemēram, kad vasarā gribās pazīmeties, hehe, tad es tā skaisti saģērbjos un eju pastaigāties pa vecrīgu vai pa veikaliem... patīk noķert dažu vīriešu acu skatus, tas man uzlabo omu, man tas liek justies novērtetai, skaistai... vnk uzlabo dienu:). bet tagad - šitanī aukstumā... tāda iespēja ir vnk nulle. visa ziema vienos kompleksos par to,ka izskatos pēc pingvīna. :( PING-VĪNS. link post comment

[Jan. 26th, 2010|12:24 am] jā, es zinu, es esmu neliete, bet šodien es jau atkal biju iegājusi viņa draugos. nezinu,kāpēc es to daru, pēc tam padomāšu, BET...lūk, Jaunumi un mans secinājums: - ar krievušku viņš ir pārtraucis runāt, vnk vairs nav atbildējis visas dienas laikā uz pēdējo vēstuli - uzrakstījis kaut kādai svešai meitenei, vai viņa esot tā meitene no kluba :) protams, meitene atbildējusi tik neieinteresēti, cik vispār var atbildēt un ar to arī visa sarakste beigusies mans secinājums: - spriežot pēc kodolīgā teksta par sevi tajā iepazīšanās portālā un to, kā viņš raksta meitenēm, man viņam būtu sakāms tikai viens - sāc beidzot mācīties sevi pārdot! ja gribi piesaistīt meitenes uzmanību, mācies runāt skaisti, izcelties ar kko interesantu, parādi inteliģenci! jo šobrīd viņš vnk ir nožēlojams un man pat paliek viņa žēl. es nebrīnīšos, ja drīz viņš man rakstīs, ka manis pietrūkst, jo sapratīs, cik labi bija. jo jebkādā flirtēšanā vai oriģinalitātē rakstot vēstules vai jebko - viņš ir totāla nulle! pilnīgi nulle pieredzes jebkādā prasmē runāt ar svešu meiteni. ok, ar mani bija viegli, es vadīju sarunu, mums bija pašiem sava valoda, kuru mēs sapratām un pratām veidot, bet kad viņu tagad izmet vienu pašu pasaulē, kur pretī nostāda meitenes ar visdažādākajiem raksturiem and stuff - viņš apjūk. viņš kko mēģina, kko dara, domā, ka ar dažiem vārdie pietiks, lai piebrauktu, bet nē! nekas nenotiek! tāpēc, ka tas vnk nestrādā - it doesn`t work. pilnīgi nagi niez viņam pasniegt mācību stundu par to, kā ir jārunā vai kā ir jāmāk sevi pasniegt, bet nu labi:) viss nu un tas, kāpēc es vēl joprojām eju viņa draugos. es protams to daru naktī, kad neviens no viņa tuvajiem draugiem nav onlainā.. zin kā, ja spiego, tad gudri.. bet iemesls... laikam vēl līdz galam nespēju pārgriezt to saiti, nespēju pieņemt, ka viņš vairāk nav manā dzīvē.. man interesē kā viņam iet, jo nejūtu nekādas dusmas, nekādu naidu vai jebko citu negatīvu... bet man tas ir jāpārtrauc. zinu. protams, vieglāk būtu, ja viņš nomainītu paroli.bļa'viens, pat es nespēju izfunktierēt,kāpēc viņš tā dara.... link post comment

[Jan. 25th, 2010|10:17 pm] kārlis ir šodien piereģistrējies vienā iepazīšanās protālā, kaut kādā kreisajā :D ak dies. izmisuma pakāpe... un galnais uzrakstījis savam profilam, ka viņš esot aktīvs un smaidīgs. nu c`mon. no viņa sejas izspiest smaidu - tas ir ļoti rets gadījums. viņš reti kad smaida. c`mon, ko var dirst. pie tam, es, piemēram, nekad nerakstītu džekam, kurš spējīgs par sevi uzrakstīt tikai divas pazīmes.... es viņam pat varētu palīdzēt un uzrakstīt labāku profila aprakstu, bet nu labi, - tad jau tas vairs nebūs viņš.. anyway, vēl joprojām visas paroles stāv nenomainītas. es nesaprotu, uz ko viņš gaida.... link post comment

[Jan. 25th, 2010|01:36 am] anyway... tikko beidzu runāt ar Danielu. viņš bija tieši tāds kāds bija agrāk... varbūt tomēr viss būs labi. otra lieta - par Kārli. kad mēs bijām kopā, mums bija vienam otra draugiem.lv paroles. es, protams, to pēc tam nožēloju,  bet nujā, tas bija sen un kāda starpība ko es gribu teikt ir tas, ka - lai arī mēs esam izšķīrušies, viņš paroli nav nomainījis. tas nozīmē, ka es vēl joprojām visai brīvi varu piekļūt visām viņa vēstulēm un sekot līdzi tam, kas ar viņu notiek. BET ES NEGRIBU! es viņam vēl pieteicu - nomaini paroli. bet viņš to nav izdarījis... bezmazvai it kā gribētu, lai es eju viņa draugos un lasu, kā viņš tur tagad sarakstās ar vienu senu padrušku krievušku. jā, vecais ieradums ir spēcīgs, un lai vai sit mani visi anonīmie, kas tagad komentēs manu dieneni, bet es izlasīju tās vēstules. nujā, tā meitene jau ir prasta kā zirga deķis, vienmēr esmu bijusi uz viņu greizsirdīga, bet kārlis tur kko viņai raksta, bet arī - neflirtē, bet normāli - kā ar draugu. un īsi, kodolīgi, bet uztur sarunu. man nekad nav paticis, ka no viņa jāvelk laukā kā ar knīpstangām, ka nav spējīgs pats runāt gari un plaši, detaļās, tākā man patīk... anyway var redzēt, ka viņam ir izmisums, uzrakstījis arī kaudzei savu draugu, ar kuriem agrāk nav komunicējis... viņš nekad nav bijis tik aktīvs, bet laikam ir tik dranķīgi, ka grib, lai vismaz virtuālā vidē kaut kas notiek... un man besī, ka man ir tik vājš raksturs un es tajos viņa draugos iegāju un lasīju tās vēstules, jo vispār pēc teorijas mēs esam šķīrušies un man to nevajadzētu darīt, jo galu galā kāda jēga - kopā tak vairs neesam, tas uz mani neattiecas.. bet nē, viņš man padara visu sarežģītāku... vieglāk būtu, ja vnk nomainītu paroli un izslēgtu jebkādu iespēju uzturēt kaut kādu saikni... ai. bet runājot par sajūtām - nē, es ne brīdi nenožēloju to, ka mums ar viņu viss beidzās. viņš bija izsmēlis visu. pietiek. tiešām ir tā sajūta, kad laikam mana kārta teikt - ''varbūt pietiks.'' link post comment

[Jan. 25th, 2010|01:32 am] man laikam drīz būs jāpāriet uz draugu režīmu nevis publisko, citādi visiem ir baigais viedoklis par mani - ta es tāda, tad es šitāda, tad es daru tā kā citi nedara, un kā es vispār varu darīt tā, un kā es vispār uzdrošinos, un pēc tam, ko es vispār gvelžot un kā es vispār varu domāt tieši tā kā es domāju un ne savādāk, un galu galā, cik es esot samaitāta un slikta, un nepareiza un vēl tik kāda ne apnicis link 11 comments|post comment

[Jan. 24th, 2010|10:23 pm] es te pēdējās dienās esmu sākusi iet nost no ceļa. cenšos savas problēmas slīcināt alkoholā. nē, 4dien jau viss bija ļoti ok, es vai lecu aiz priekiem gaisā, zinot, ka klubā satikšu Danielu. Visi prieki beidzās jau nākamajā dienā - piektdienā - kopš tās dienas man liekas, ka kaut kas ir mainījies viņa uzvedībā vai pareizāk - attieksmē pret mani. [vēl pavīd jautājums - vai gadījumā tā neesmu es, kurai tā attieksme ir mainījusies, bet es to varbūt lāda nespēju sev atzīt un tāpēc izmaiņas meklēju katrā viņa uzvedības niansē, kas izkrīt ārā no pierastā un normālā, uzskatot, ka pie vainas ir viņš, bet nu anyway, tā ir tikai teorija] problēma sākas brīdī, ka esmu sākusi dzert. nu labi, cik nu dzert... bet nu vakar izdzēru pudeli šampja. šodien puspudeli vīna. un dzeru tikai tāpēc, ka es nesaprotu, kas notiek. man ir kaut kāda paranoja iekšā, ka viņš mani krāpj, vai arī, ka viņam ir uzradusies kāda, kas viņam šķiet daudz interesantāka pa mani, bet diez vai vienas dienas laikā, pareizāk, pāris stundu laikā, tas būtu iespējams, jo 4d taču viss vēl bija labi, bet nu ok mēģināšu saprast, vai ir kaut kas tāds, ko es būtu izdarījusi ne tā, vai arī kur būtu tas brīdis, kad viņa attieksme izmainījās tātad, 4dien mēs satikāmies, biju skaisti saģērbusies, viss bija kā nākas. kad viņu pirmo reizi ieraudzīju rnb zālē, ar mani atkal notika tas pats, kas toreiz ar vampīru... :) es viņu ieraudzīju un fiksi metos bēgt uz otru zāli, lai viņš mani neredz :D es nezinu, kāpēc tā daru pēc tam vēlāk mēs tomēr beidzot satikāmies - viņš nāca man pretī un izskatījās patiešām ļoti priecīgs mani ieraugot. lai arī bija atturīgs, tomēr nespēja novaldīt rokas ik pa brīdim man pieskaroties, kas ir laba zīme. tad kad viņam izteicu komplimentu par to, ka viņš izskatās satriecoši, tad viņš uz to atbildēja, ka ne tik ļoti cik es, jo uz mani skatoties pilnīgi visi vīrieši, kas atrodas zālē. :) khm. es tagad neatceros kādā manierē viņš to teica, bet tur nebija klāt nekādas sliktas domas klāt. ņemot vērā, ka viņam ir mazliet problēmas ar pašapziņu, tad pieņemu, ka varbūt viņš varētu uzskatīt, ka es izskatījos tik labi, ka viņš ir pa necilu priekš manis, bet es tā nedomāju... tad vēl bija variants, ka viņš nebaidījās mani noskūpstīt. bet vispār viņš bija tāds atturīgs, bet tāds viņš bija arī mūsu pirmajā tikšanās reizē un viņš teica, ka ir tāds vienmeŗ, jo sargā sevi.. nu un tad mēs bijām pie bāra un viņš man visu laiku nepieskārās....ik pa brīdim. mēs tur apskaujam viens otru, vēlāk nē. nu tā periodiski. es tā neesmu pieradusi, jo vispār jau man vajag, lai es nepārtraukti jūtu, ka esmu otram vajadzīga, bet nu laikam viņam ar to simpātiju izrādīšanu ir citādāk... un jā, pie sevis uzaicināja viņš. es par to vispār pat neieminējos... mājās gājām rociņās. aizgājām pie viņa, abi noguruši, bet plkst jau arī bija pirms pieciem. nu un tad abi gājām gulēt, izlaižu sīkumus.... :) guļam visādi - gan apskāvušies, gan atsevišķi, jo vispār man pašai vieglāk ir gulēt, ja jūtos brīvi gultā un var brīvi kustēties. bet man kaut kā daudz nozīmē, ja mani apskauj. nu un kad pamodāmies, daudz smaidījām, skatījāmies viens otram acīs.. viņš mani paķircināja savā ierastajā manierē... pēc tam viņš aizgāja uz dušu. pēc tam es. kad iznācu laukā no dusās, viņš sāka besīties par to, ka neiet internets, jo viņam bija jāpārbauda epasts, jo viņam notiek sarunas par jauno dzīvokli.. viņš jutās noguris, jo bija gulējis vairāk nekā vajag. man drīz bija jāiet. viņš ēda savu musli, es uztaisīju tēju un maizītes.. sēdējām pie tv, viņš mēģināja atdzīvināt kompi, neko daudz nerunājam.. bet ik pa brīdim viņš uz amni paskatijās... pieskārās... nu tā, tāpat. un tad man bija jāiet, es saģērbos un mēs neko nerunājām lāga, un es saģērbos un viņš vnk stāvēja un tad es viņu noskūpstīju, tā drīzāk bija buča nevis skūpsts, viņš kaut kā izvairījās no īstiem skūpstiem tajā rītā. viss! pārbaucu mājās, uzrakstīju viņam skaipā, ka bija tiešām foršs vakars, laiks paskrēja ātri. uz ko viņš atbildēja, ka paldies, jūtas tāpat. pēc tam uzrakstķiju kko garu, kas bija malziet ar humoru un viņš tikai uzlika smejošo ģimīti un viss. vēlāk bija offā. tad vakarā aizlidoja un kad bija tajā viļņā vai kur, neko man vispār neuzrakstīja, kā viņš to agrāk darīja.. zin kā, pirms gulētiešanas, tas bija ta kā rituāls, kko man uzrakstīt... nāmakā dienā, tā sanāk kas - nujā, vakardiena. visu dienu vispār nekādu ziņu, abi skaipā, bet neko neraksta. pēc tam atkal off. bet tikai ap 8 atnāk sms - hi sweety, how are you. uz ko es atbildēju un tad viņš man atbildēja ar stundu lielām pauzēm, beigās kko rakstīja vēl, sapratu, ka aizgājis uz kaļķu vārtiem tusēt kā parasti vai kā... ap 4 viņam uzrakstīju sms, bet neatbildēja... šorīt no rīta paskatos, kad pēdējo reiz bijis draugos, skatos - 5.05 vai kkas tāds. nu jauki, vismaz viens pārnācis mājās.. jo manā klātbūtnē viņš draugos neiet, feibukā arī nē. nu ķip tad kad mēs satiekamies, visu uzmanību velta man un nekāds dators. dators ir labi ja nākamajā dienā... tātad, jā es kļūstu paranoiska, viņam nebija neviena vecene līdz. man pašai jau paliek kauns par sevi... nujā.. un tad šodien atkal nekā visu dienu, bet vakarā ap 8 - saproties, kāpēc plkst, atnāk sms - čau, kā man ejot pa laukiem - [ahā, tad atcerējās gan, ka vakar teicu, ka braukšu uz tejieni] un pajautāja, kad es būšu atpakaļ. nē nu izcili - tad ka d es emsu rīgā, viņam mani nevajag, bet tad kad es aizbraucu uz laukiem, tad pēkšņi atkal vajag. nekā nebija, es vispār pat nepagodināšu šo jautājumu ar atbildi. un tas notiek jaauuu.... 3 stundas. es jau gan domāju, ka nenoturēšos, un beigās tomēr atbildēšu. un viņš nav onlainā vispār, ne skiapā nekur. draugos bijis pirms 8iem.. ja nu pie viņa ir kāda... ai nu bļāviens paskaties kas ar mani notiek.. par ko es viņu savā prātā padaru... sākas tas pats, ask ar kārli! bļāviens kārlis ir vainīgs ka esmu kļuvusi tik aizdomīga un nespēju ticēt nevienam, tikai viņš :(((((((((((( ko man darīt?? es pārspīlēju? uzrakstiet kāds, kā ziizskatās no malas...objektīvi. link 9 comments|post comment

[Jan. 23rd, 2010|11:41 pm] tāda sajūta, ka es vairs nevienam neesmu vajadzīga. nevienam, pat ne danielam. :((( es nesaprotu ko es izdariju ne ta...kāpēc? un nafig tagad? es jau zinaju... atliks iekerties un viss - saapinaas. atveries tikai un tevi vnk totali piedirsiis. bet ja sargaasi un buusi kaa ledus, neviens nekad tevi nespes sapinat. nekad! pizgjets vnk link 1 comment|post comment

[Jan. 22nd, 2010|06:33 pm] [ music | kid rock - all summer long ] vakar biju tusēt. Daniels arī bija:) un mēs pavadījām burvīgu vakaru kopā, laiks skrēja tik ātri, ka es pat nejutu, ka pulkstens jau 4 no rīta! un, protams, protams, kā jau biju ieplānojusi, vakars beidzās pie viņa... :) jā, tagad es gribu iepazīstināt ar savu stadiju attiecībā uz Danielu. -> ap 8iem pamodos, redzēju, ka viņš guļ, pagriezos pret viņu un kādas 10 minutes uz viņu blenzu:) kā Bridžita Džounsa uz Marku Dārsiju. secināju, ka viņam ir tik mīlīgs deguntiņš... ak dies, ko es te runāju :D nujā, atlūzu, un pēc tam pamodos ap vieniem, un tad atkal uz viņu blenzu un šoreiz es nodomāju, ka viņš atgādina lielu un mīļu pingvīnu. ja.. :D stadija es patiesām esmu viņā ieķērusies... vakar es nez cik reizes draudzenei teicu, ka es viņu vnk dievinu un ka viņš ir tik burvīgs! :) es vakar vispār biju kā traka viņa dēļ, viņš izskatījas tik labi, tik seksīgi.... es biju vnk lepna, ka viņš ir ar mani:)) labākais vakara hīts bija tad, kad es vnk totāli paņēmu draudzeni aiz rokas un aizvilku pie bāra un uzsaucu dzerienu sakot - tak jānosvin brīvība, beidzot, jānosvin :D:D dzērām šampi un uzsaucām tostus vienu pēc otra... ! :)) bija jautri:) nujā. un tad, protams, brīdī, kad sāku saprast, ka viņš man sāk kaut ko nozīmēt, es sāku ierauties sevī, jo man ir bail,  ka es atklāšos par daudz un mani sāpinās. tiešām bail, ka mani sāpinās.. ka viņš var pēkšņi izdomāt, ka es tomēr neesmu gana laba un pamest mani, nekam vēl lāga nesākoties.... man gan draudzene teica - nomierinies, šitie ''ja nu'' dzīvē pastāv nepārtraukti - tikpat labi vari teikt - a ja nu ies pāri ielai un uzskries virsū mašīna? iespe'ja pastāv vienmēr, bet tas nebūtu nenozīmē, ka tas notiks :p tā nu es centīšos pat to nedomāt. bet es viņu vienalga dievinu. tiešām dievinu:)) jā, jā, ņirdzat pa mani, izklausos smieklīgi un bērnišķīgi, bet es patiešām tā jūtos:)) link 2 comments|post comment

[Jan. 21st, 2010|08:54 pm] [ music | Rob Thomas - Little Wonders ] Ir tāds kakao šokolādes krēms, ko uzsmērē uz maizītes un tad ēd. Var nopirkt gan maksimā, gan rimi. mazā burciņa maksā apmēram 55 sant. un saucas Finetti. izskatās lūk šādi: un ir ļoti garšīgs. es, piemēram, šodien viņu iegādājos. jo Danielam vienmēr mājās ir šis krēms un es izlutinājos. bet arī ļoti labi noder, kad ir bada stāvoklis, kas parasti, nezināmu iemeslu dēļ, pietuvojas vēlās vakara stundās. tad der apēst šitādas divas maizītes un viss ok - ēst vairs negribas. tiešām iesaku, nu, ja garšo saldumi. :) protams, par apvelšanās procentu es labāk paklusēšu. link 1 comment|post comment

[Jan. 21st, 2010|06:51 pm] redz kā... šodien pārmaiņas pēc uzpūtu nevis escadu, bet gan diesel, un uzreiz nāca asociācijas ar mikeli. vispār ar mikeli man saistās gan šīs smaržas, gan arī Robija Viljamsa - Bodies, kā arī Nellijas Fortado - Manos al aire vai kaut kā tā. vakar vēlreiz paskatījos bildes, ko viņš man atsūtīja un vēlreiz nonācu pie secinājuma, ka viņš ir skaists kā dievs. protams, es viņam uzrakstīju vēstuli pirms nedēļas, uz kuru vēl joprojām neesmu saņēmusi atbildi, bet tas ir ok, es saprotu, tā notiek es nemaz negribētu sarakstīties katru dienu... jo viņš jau nelaiž sev klāt. bet atbildi uz jautājumu par to, vai viņš jūnijā atgriezīsies Latvijā, es gan gribētu dzirdēt. bet es tāpat uz to baigi neiesprngstu, jo atbildi tāpoat varu saņemt caur telefonu, ja uzrakstītu viņam īsziņu, tā kā, tas nav tik steidzami... galu galā vēl 5 mēneši. ...jēziņ, cik atri laiks skrien, tikko vēl bija novembris... šausmas, kā es toreiz biju safanojusies...... nē nu protams, tagad jau arī esmu, bet nejau tik sasodītā līmenī, kā toreiz, kad klausījos Kelly Clarkson - Already gone - mjā, ar šito dziesmu man arī saistās viņš. īpaši toreiz tā reize, kad mēs abi visa vakara garumā viens uz otru paskatījāmies simtiem reižu... tas viss bija tik... ahh, tas vnk laikam mani tik stipri iespaidoja, ka tāpēc nespēju viņu aizmirst. bet kā jau sev esmu to skaidrojusi astoņsimt reižu, man nemaz nevajag viņu aizmirst. :) tā, nu tad es šodien iešu tusēt, kā sacīt jāsaka, jānosvin pirmā oficiālā brīvības diena. jā, nožēlojami, bet ko darīt - citi, kad šķiras raud, es - eju svinēt. bet nujā, man bieži daudzkas ir pavisam otrādi. un tāpat visi jau sen zina, ka es galīgi neesmu nekāds pareizuma kalngals un nekad nebūšu. lūk. un man tā ir labi. bet ko es gribēju teikt ir tas, ka šodien iesim tusēt, un tur būs arī pilots - varbūt, un man ļoti gribas viņu satikt, es esmu nejēgā sailgojusies. cerams, ka arī vakars noslēgsies pie viņa:)) hehehehe tad vēl es tā šodien domāju. agrāk kad kārlis man vēl daudz nozīmēja, tad es tik ļoti baidījos no tā, ka varētu nejēgā sāpēt, ja mēs izšķirsimies... atceros, ka tās divas vai trīs reizes, kad viņš mani gribēja pamest, tad tas nejēgā sāpēja. protams, ka tagad ir savādāk. man nesāp. es piemēram šodien neesmu raudājusi nevienu pašu reizi. es tikai ļoti pieēdos. un vakarā arī ļoti padzeršos. ok, cik nu daudz... es parasti izdzeru vienu šampānieti pa 1,81, - tad man ir jautri uz stundu apmēram un viss. pēc tam esmu skaidra kā stikliņš. un pie tam es neesmu vēl izdomājusi, ko vilkt. vienīgais, ko paspēju izdarīt bija ieiet dušaā, izmazgāt matus un nokrāsot ļooti sakranus nagud. nu labi, vismaz tas ir izdarīts. vēl amn atliek izdomāt, kuru krekliņu vilkt un tad lēnām sākt likt seju. un tad vēl mati. jā mati.. jāsataisa mati. link post comment

[Jan. 21st, 2010|04:27 pm] es tā tikko iedomājos - ja es satiktos ar vīrieti, kurš man daudz nozīmētu, bet viņš pateiktu, ka dzīvē nekad nevēlētos precēties, vai es ar to būtu mierā un ar viņu turpinātu satikties vai tomēr pārtrauktu attiecības, kamēr nav galīgi par vēlu?....hmm link 1 comment|post comment

[Jan. 21st, 2010|01:09 pm] viss cauri. šorīt no rīta kārlis mani bija izbanojis no draugiem.lv. laikam pats saprata, ka viss ir beidzies... nu, ko - esmu brīva! :D bļāviens, es jūtos fantastiski, vnk fantastiski! :))) link 9 comments|post comment

[Jan. 20th, 2010|11:42 pm] pirms divām nedēļām es pie sevis smīnēju un teicu - ka tik viņš manī neiemīlas tagad - pēc divām nedēļām - es vairs nesmīnu bet bažīgi sev mēģinu iestāstīt - ir jāpārtrauc, kamēr nav par vēlu, ir jāpārtrauc, kamēr nav par vēlu, jo citādi es viņā pamatīgi ieķeršos un es negribu es negribu, lai atkal sāp es vairs nespēju...... bet ko daru tagad.. lielu daļu dienas pavadīju domājot par viņu, domājot par to, ko viņš dara, kur atrodas, kāpēc man šodien neko nav uzrakstījis... kāpēc, kāpēc, kāpēc es palieku paranoiska nu nafig man, nu nafig........ !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! link post comment

[Jan. 20th, 2010|04:17 pm] šodien neesmu īsti omā. tāda nekāda. Daniels vakar arī nenovēlēja labunakti skaipā, ap pusnakti iegāja oflainā, un šodien arī klusums. es, protams, netaisos viņu meklēt, vai pirmā uzrunāt, jo negribu, lai vnš padomā, ka man baigi rūpētu. vispār jau rūp gan... kopš atradu to krūšturi, atkal iezadzies tas šaubu velniņš un vakar man bija stulbas pārdomas par to, ka ja nu pie viņa ir nākamā... lai arī es nez... vinš teica, ka vienas nakts sakari viņam nepatīk, jo tie viņu iztukšo... es, piemēram, tīri dabiski, nespētu no rīta gulēt ar vienu, vakarā otru. tad es sajustos kā mauka. vai tad večiem nav tāpat? ai, ok, es vnk esmu kļuvusi paranoiska dēļ kārļa, viņš mani tādu padarīja... agrāk biju normāla un nebiju tik aizdomīga, cik tagad. besī laukā. es tagad šķiros no kārļa, bet tanī pašā laikā kaut kādā veidā esmu nokļuvusi jaunās attiecībās. un tās lēnām man sāk čakarēt prātu! bļe man ir apnicis, es vispār kaut pāris mēnešus varētu izturēt bez pretējā dzimuma un vnk savākties un pārdzīvot manas3 gadu neizdevušās attiecības, neiesaistoties jaunās??? varētu pazust no Daniela acīm un bik atiet.. citādi ta kā tādā konveijerā... visu laiku iepazīstos, visu aliku kkas notiek. bet varbūt vnk vajag malziet nomierināties. jo es negribu iemīlēties tajā pilotā. negribu. vēl jo vairāk tāpēc, ka es nezinu, kāpēc viņam mani vajag un cik tas ir būtiski viņam........... tagad atceros kā toreiz viņš ar asarām acīs man teica, ka negrib sasteigt un negrib ar mani tik ātri pārgulēt, jo negrib izjaukt to foršo sajūtu.. un pēc tam kad mēs to izdarījām, viņš teica, ka tā ir saglabājusies... un viņš vienmēr iededz sveces vakaros.... ai labi link post comment

[Jan. 19th, 2010|06:39 pm] es pirms brīža biju uzrakstījusi, kā man gāja, bet protams, kā jau parasti tas notiek, ja esi ļoti centies, viss izdzēšās, jo nokārās kompis brīdī, kad gribēju pievienot bildīti, tāpēc otrreiz vairāk tik gari nerakstīšu, bet apvienošu visu sīkā kopsavilkumā par vakardienu Kārlis. - mēs nebijām labu laiku runājuši un es nebiju viņam atbildējusi uz 6dien sūtīto sms ''Pietrūkst Tevis...'', so... viņš man vakar atraksta, ka ļoti grib ar mani parunāties un lai es atbildot kaut ko. nu es atbildēju un tad viņš teica, ka viņš nespēj izturēt to auksto karu, kas ir starp mums. nu tas laikam bija domāts - nerunāšanu. un es atbildēju, ka aukstais karš jau ir tikai tādos gadījumos, ja ir naids vai dusmas. un viņš pajautāja - kas tad šinī gadījumā ir. un es atbildēju daudznozīmīgi - es esmu nogurusi. viņš protams saprata pareizi un pajautāja, vai es gribot no viņa atbrīvoties. -> opā.. te nu bija iespēja. bet es viņu neizmantoju. pateicu, ka fiziski nogurusi un ka nevarēšu šoreiz viņam neko sakarīgu pateikt. laikam nebija īstā vieta un laiks, kad izšķirties no viņa tb tramvajs un pie tam es biju ceļā pie pilota. un es vispār nesaprotu šito fenomenu vīriešiem - klusums, klusums, bet līdzko es ielieku jaunu bildi, kas nekad nav redzēta, tā uzreiz visi raksta, ja? tā uzreiz visiem mani vajag. es saku - fenomens.... un nožēlojami. šeit es runāju par kārli, jo viņš man vakar uzrakstīja pēc tam, kad biju nomainījusi profila bildi draugos. un tā nav pirmā reize Pilots - vakar aizdevos pie viņa [turpmāk tekstā - Daniels] un man ir atkal jāartkārto tas, ko es teicu - viņš ir seksa dievs! goda vārds, man nekad ne ar vienu nav bijis tik labi, cik ar viņu! pie tam, pirmo reizi redzu vīrieti, kurš TĀ izbaudītu seksu, sievietes augumu, pieskarienus, katru mazāko niansīti, ko es daru... Ir sasodīti kaislīgi, neķītri un skaļi, nu tieši tā, kā es jebkad esmu gribējusi! viņš šajā ziņā ir tik satriecošs, ka man burtiski rauj jumtu :D!..pie tam, kā vēl rauj... viņš padara mani traku - es uz viņu katru reizi varu skatīties kā uz bildi, jo nekad Danielu neesmu redzējusi vienās un tanīs pašās drēbēs - atbrauc un skaties uz skaistu cilvēku ar labu gaumes izjūtu:) - vakarā ap 11 taisīju mums abiem vakariņas :) dievinu gatavot vīrietim ēst, īpaši, ja viņš prot to novērtēt.... un viņš prot. :) - nākamajā rītā viņš mani uz stundiņu atstāja vienu savā dzīvoklī, jo viņam bija jāaizskrien darīšanās. es, protams, pa to laiku - kā spiegu cienīgās filmās - izpētīju visu viņa dzīvokli. sāku ar atvikltnēm un tur jau mani sagaidīja pirmais šoks - gultai manā pusē naktsskapītim atvilktnē bija nolikts prasts lēts balts krūšturis un pēc zirga gaumes izvēlēti prasti bleķa rinķa auskari. es aiz pārsteiguma burtiski apsēdos! :o what a fuck is that? pēc brīža secināju, ka iespējams viņš par to, kas glabājas tajā atvilktnē, nemaz nenojauš, jo citādi, ja apzināti būtu licis, diez vai liktu tieši tur, zinot, ka es tajā pusē guļu un jebkurā brīdi to atvilktnīti varu atvērt. tāpat es arī nedomāju, ka viņam kāda ir bijusi kopš mēs satiekamies... varbūt pirms. jo vispār mēs satiekamie īsu brīdi, kādas 2 ned, moš bik vairāk.. bet nujā. nē nu es protams nekādas greizsirdības scēnas netaisīju, jo man viņš vēl nav tik tuvu pie sirds lai tas man kaut kā baigi rūpētu, lai arī atzīstu - privātīpašnieciskuma pazīmes attiecībā uz viņu es izjūtu, jā... bet anyway, mēs neesam kopā, mēs tikai satiekamies, nekādi noteikumi nav izvirzīti, so man nebūtu tiesības rīkot kaut kādas scēnas.. es varbūt varu vienīgi ar smaidu sejā pateikt nākamreiz, kad iešu prom - lai viņš izvāc atvilknīti manā pusē, jo man tā varētu noderēt. un smīnot aiziet :) - izskatīju arī viņa galda atvilktni un atradu dokumentu mapi, kur bija dažādi avansa maksājumi, kur vidējā nauda, kas viņam izmaksāta ir - 400 lati. bet tad tur bija vēl viens docis, kur viņam no algas izmaksāts - 1430 lati. bet nekur, pat darba līgumos, neatradu pamata summu, kādu viņš pelna. baigā škrobe, jo mani tas patiešām, zinot viņa taupību, ļoti interesē, jo vispār air baltic piloti pelna vidēji 4000 lati mēnesī.... hmhmm - tas īsumā viss. nianses izlaidu, jo esmu par slinku to visu rakstīt otreiz ja ir any komenti par atvilktni, ļoti labprāt padiskutētu:)) link 6 comments|post comment

[Jan. 18th, 2010|06:05 pm] es tagad dzeru kōlu un esmu ļoti miegaina. ķip jābrauc uz dejošanu, bet nav īsti luste iekšā atkal līst laukā tajā baisajā aukstumā... tad es šodien domāju par to, cik cilvēks var būt nožēlojams savā patiesajā būtībā.. viņš var ķūnēties, cik viņš grib, bet ja viņam piemēram vajadzēs ļoti uz toaleti, viņš atliks jebko, lai tikai nokārtotu savas dabiskās un pamata vajadzības.. tā tas ir. vienmēr un visur mēs atgriežamies pie saviem pirmsākumiem neatkarīgi no tā, cik mums ir vai nav naudas... vispār par šo lietu es biju domājusi jau labi sen. nezinu, kapēc link 1 comment|post comment

[Jan. 17th, 2010|11:08 pm] nu tad es esmu atpakaļ un varu pastāstīt par vakardienas randiņu ar Orii. :) Mums bija sarunāts satikties McDonaldā, jo laukā, kā mēs visi jau noteikti būsim pamanījuši, ir ziema. :D neko, atbraucu uz centru, devos uz maķi un jau skatos iekšā pa logiem, vai viņš tur gadījumā nav, bet tad kaut kas man lika pagriezties un paskatīties atpakaļ. un tur viņš stāvēja - smaidīdams kā maija saulīte:)) es vnk nespēju noticēt tam, ka viņu redzu, pēc gada ilgas pauzes.. es sāku smieties un apskāvu viņu:)) cilvēki skatījās, bet mums bija vienalga, abi divi vnk laikam izstarojam tādu prieku, ka lika atskatīties:) kad pirmie prieki bija kā sacīt jāsaka norimuši, aizdevāmies uz vienu restorānu pasēdēt, ļoti stilīga vieta un garšīgi. nosēdējām tur ļoti ilgu laiku, kādas 5 stundas točna :D dadzukārt apskāvām viens otru, daudz runājām, daudz smaidījām, daudz smējāmies - bija forši, tiešām, kā jau ar savu dvēseles radinieku... viegli. :) vēlāk ap kādiem pus9 viņš uzaicināja mani pie sevis uz viesnīcu pie viņa, jo viņam priekš manis esot kāds pārsteigums. protams, ieejot viesnīcā mani nepameta ''maukas sajūta'', jo kad es ieeju viesnīcā ar āzemnieku, lai arī es tur neesmu reģistrējusies - tad admini noteikti nodomā - nuja, noteikti kārtējā nocopētā vientiesīte,ko ārzmeniekam drāzt bet nu ok. manai māsai arī tāda sajūta bijusi neskaitāmas reizes iegājām pie viņa istabā, es gandrīz apkritu otrādi - tik nejēgā skaista, aristrokrātiska istaba ar milzīgu gultu!!! iepazinos ar istabu, izmēģināju gultas ''mīkstumu'' :D un tad viņš teica, lai es paskatos visās atvilktnēs istabā, jo viņam liekas, ka tajās ir kaut kas noslēpts.... :) sāku ar vienu un turpināju līdz kādām 8 līdz man rokās bija varen daudz suvenīriņu no dažādām valstīm. bet vismīļākais man bija aproce ar vārdu - Sagitariuss - kas nozīmē - Strēlnieks un tā ir kā draudzības aproce, jo Orii ir tieši tāda pati. nujā... es protams sajutos ļoti apmulsusi, jo es viņam neko nebiju sagādājusi, bet nemaz neizskatījās, ka viņš baigi gaidītu kaut ko pretī... pēc tam mēs daudz runajām... labākais hits bija tas, ka es saku, ka jūtos malziet apmulsusi. viņš saka - ka zin kāpēc. es jautāju - nu nu? un viņš saka, ka tāpēc, ak es domājot, ka viņš mani mīl. ........................... es gandrīz apkritu otrādi. what a fuck? es vispār pat tādu domu nebiju pieļāvusi, - nezinu, kur viņš vispār tādas domas rauj :D. beigās jau apskaidroju, ka tas nav iemesls:D nujā.... tad mēs malziet ļāvāmies kaislei, bet seksa nebija, jo es tā sev biju noteikusi un šai līnijai mēs pāri nekāpām un viņš arī respektēja ko es ļoti augstu novērtēju. tā mēs līdz kādiem 3 naktī nogulējām gultā apskāvušies, un daudz runājām, dziedājām arī, ākstijāmies, ....bija tiešām labi. vienā brīdī, kad sāku viņam stāstīt par kārli un ka man liekas, ka mums viss cauri un ka tas man liek justies labi un ka viņš daudz ko jautāja un tanī pašā laikā amni saprata, tas man lika justies daudz daudzt tuvākai viņam... runājam runājām līdz aizmigām.... nākamjā rītā pamodāmies 7,. jo man līdz 9 bija jāpaspēj mājās, lai iedzertu yasmienli, jo savā naivumā biju aizmirsusi to paņemt. viņš man iedeva naudu taksim... no sākuma deva 20 latus. es tā nepratnē saraucu uzacis un teicu, ka tas ta kā ir mazliet par daudz. viņš teica, ka viņam nav 10 ls, bet tikai 5ls. es teicu, ka 5 būs ok, un lai nemu;lkojas ar 20 :). zini, it kā parastā gadījumā es to20nieku paņemtu, bet es no orii tādu naudu nevarē;ju pieņemt, zinot, ka līdz manām mājām taksis max 4 ls paņems... nujā, atvadījāmies..un tas arī viss. bija patīkams laiks kopā ar viņu un protams neizsakāms prieks viņu atkal satikt:) bija mīļi.... link 2 comments|post comment

[Jan. 16th, 2010|01:07 pm] [ music | Timoti un Ksenija Sobčak - Potancuy ] es vakar biju tik ļoti noreibusi no šampanieša, ka pat biju gatava viena pati doties uz esi, bet beigās, kā jau ierasts, veiksmīgi aizmigu :D pa nakti mans telefons bija dzīvā centrāle, jo saprotaties, vakardienas stāvoklī, es zvanīju pilnīgi visiem un tad arī pa nakti tie pilnīgi visi man sūtīja sms, lai apstāstītu kā viņiem iet :D bet labākais hīts visā bija tas, ka pussešos man zvanīja kārlis. bet es necēlu. jo viņš man nakts vidū zvana tikai divos gadījumos: 1.) ja viņš ir piedzēries un grib atkal mani pamest; 2.) ja viņš ir piedzēries un grib man stāstīt, cik ļoti viņš mani mīl nu tā, kā otru variantu es atmetu jau uzreiz, jo mēs labi ilgi neesam komunicējuši, pieņemu, ka viņš mani atkal jau gribēja pamest :D. Bet es necēlu. nafig. atkal noklausīties piedzēruša cilvēka murgos par to, cik es esmu slikta? paldies, nē. atrubīju telefonu un ieslēdzu tikai no rīta. nospriedu, ka laikam pamešanas vēlme nav bijusi tik stipra, jo neviena īsziņa ar tekstu - es aizieju vai viss cauri - tā arī neatnāca :D nu lūk. but anyway, ir jaunumi, es vakar nepastāstīju:). Šodien uz rīgu atbrauks Ori... jā... :) un mēs satiksimies, aiziesim kkur pasēdēt, parunāties... mēs abi norunājām, ka nekādas cerības nevajag likt. prost, kā sagitarius brother and sister satiksimies un vnk labi paavdīsim laiku. neesam tikušies vairāk kā gadu. kopš tā brīža, kad mēs toreiz izšķīrāmies... bet nujā. es arī neko negribu, tikai satikt viņu, samīļot un daudz, daudz runāt. nekur tālāk es neiešu, jo.. nu tas ir noiets etaps. viņš ir fantastisks vīrietis, bet mēs abi ļoti labi zinām, ka mums nekas nesanāks... viņš to zin un es zinu. tāpēc nav ko sevi lieki sāpināt un radīt liekas ilūzijas... tāpēc, es ieturēšu robežu, kurai abi kāpt pāri nekāpsim... un šodien es gribu iet izdejoties:) jā.. tas nekas, ka ori te ir,. viņš brauca ar mani to nesaskaņojot - un ja varēšu tikties, ok, ja nē - arī ok. tā kā man nav jāuzņemas atbildība par to, ka viņš te ir atbraucis... mēs satiksimies, bet vēlāk vakarā es iešu savās lietās... moš kādā klubā vēl saskriesimies... :) nujā, tas arī viss. es tagad iešu taisīt pusdieniņas un taisīšos, jo pirms tikšanās es vēl gribu bik pa galeriju pastaigāties, izvēdināt galvu. cerams neuzskriešu virsū pilotam :D:D link post comment

[Jan. 15th, 2010|10:23 pm] es esmu piedzērusies un šobrīd zvanu visiem, kas kustas un kas nekustas lai naktu ar mani uz esi bet neviens nenak, nu kas ats ir pa pensionarismu.................... link 2 comments|post comment

[Jan. 15th, 2010|10:45 am] [ music | Banderos - Manhattan ] es šorīt no rīta pamodos sev neraksturīgā laikā - pulkstens pusdesmitos. mazliet noreibusi, aizvēlos līdz virtuvei un uzvārīju tēju. pēc tam sapratusi, ka gribas ēst, bet īsti nav ko, aizdevos līdz datoram otrā istabā, uzsitu pa taustiņiem receptes.lv, un meklētājā ierakstījusi - kartupeļu pankūkas, tiku pie receptes. vispār jau es zinu, kā cept tās pankūkas, bet no rīta rekacija ir malziet palēlināta, saprotaties... tā nu es devos atpakaļ uz virtuvi un samizoju 3 kartupeļus - es sev ieskaidroju, ka vairāk nevajadzēs, jo tik daudz neapēdīšu, lai arī patiesībā īstais iemesls bija slinkums mizot, jo es tad parasti palieku dusmīga. bet izskatās, ka arī šī emocija manī ir aizkavējusies. lūk. sacepu pankūciņas, apēdu kopā ar medu un tēju. bija forši. šovakar mēs ar pilotu dosimies fotogrāfēt rīgu. ā un šodien maniem katiem ir ļoti daudzkārt labāk. briesmīgais klauna cienīgais apsārtums ir pazudis tikai vienā pusē ir rētiņa, kura negrib dzīt, līdz ar to ir apgrūtināts iekošanās process..jebkur. bet galvenais, lai nav sarkans. tā rētiņa ir štrunts. uzzieķēju vēl to brīnumsmēri. šodien vēl jābrauc uz skolu, lai arī vispār es labprāt šobrīd vēl patupētu zem segas, ko es pēc teorijas vispār jau varu darīt, nesaprotu, kāpēc es te sev čīkstu, jo neviens jau man to neliedz, bet man iekšā sēž satraukums, jo iespējams man šodien zvanīs no darba un es nespēju nomierināties, jo mani vienmēr spēj satraukt jebkādas oficiālas sarunas, jo es viņās nepraktizēju, galīgi nejūtos pārliecināta par sevi, man ir bail, ak es visu tikai caur telefonu saladīšu dēļi, ka nemācēšu runāt utt, jo vispār es pati par sevi oficiālās sarunas uzskatu par ļoti mākslīgām un nomācošām un man ir bail, ak espārspīlēšu un kad es iespringstu uz to, kā man jārunā, tad es nevaru divus vārdus normāli salikt kopā un tad vispār man bail, ka atstāšu sliktu pirmo iespaidu bet varbūt vnk amn ir problēmas ar pašvērtējumu un vajadzētu aizstaigāt pie psiholooga nevis uztraukties par tādu salīdzinoši sīku vienību kā telefona zvans. grr un man patiešām ir dusmas uz sevi par to, ka esmu nonākusi tajā fāzē, kad man īsti nav vienalga, ko pilots dara klubā, kad viņš tur aiziet viens.. stulbums, es taču teicu, ka negribu viņu sev pielaist klāt. man patiešām labam laikam  pietiks smadzeņu čakarēšanas no vīriešu pārstāvju puses. es negribu atkal ieberzties.. protams, ka viss ir baigi ok, jo viņš tur esot, vakar man visu laiku rakstīja, bet nu anyway...... link post comment

navigation [ viewing | 140 entries back ] [ go | earlier/later ]