|
Jan. 18th, 2010|06:05 pm |
es tagad dzeru kōlu un esmu ļoti miegaina. ķip jābrauc uz dejošanu, bet nav īsti luste iekšā atkal līst laukā tajā baisajā aukstumā...
tad es šodien domāju par to, cik cilvēks var būt nožēlojams savā patiesajā būtībā.. viņš var ķūnēties, cik viņš grib, bet ja viņam piemēram vajadzēs ļoti uz toaleti, viņš atliks jebko, lai tikai nokārtotu savas dabiskās un pamata vajadzības.. tā tas ir. vienmēr un visur mēs atgriežamies pie saviem pirmsākumiem neatkarīgi no tā, cik mums ir vai nav naudas... vispār par šo lietu es biju domājusi jau labi sen. nezinu, kapēc
|
|