|
Jan. 20th, 2010|04:17 pm |
šodien neesmu īsti omā. tāda nekāda. Daniels vakar arī nenovēlēja labunakti skaipā, ap pusnakti iegāja oflainā, un šodien arī klusums. es, protams, netaisos viņu meklēt, vai pirmā uzrunāt, jo negribu, lai vnš padomā, ka man baigi rūpētu. vispār jau rūp gan... kopš atradu to krūšturi, atkal iezadzies tas šaubu velniņš un vakar man bija stulbas pārdomas par to, ka ja nu pie viņa ir nākamā... lai arī es nez... vinš teica, ka vienas nakts sakari viņam nepatīk, jo tie viņu iztukšo... es, piemēram, tīri dabiski, nespētu no rīta gulēt ar vienu, vakarā otru. tad es sajustos kā mauka. vai tad večiem nav tāpat? ai, ok, es vnk esmu kļuvusi paranoiska dēļ kārļa, viņš mani tādu padarīja... agrāk biju normāla un nebiju tik aizdomīga, cik tagad. besī laukā. es tagad šķiros no kārļa, bet tanī pašā laikā kaut kādā veidā esmu nokļuvusi jaunās attiecībās. un tās lēnām man sāk čakarēt prātu! bļe man ir apnicis, es vispār kaut pāris mēnešus varētu izturēt bez pretējā dzimuma un vnk savākties un pārdzīvot manas3 gadu neizdevušās attiecības, neiesaistoties jaunās??? varētu pazust no Daniela acīm un bik atiet.. citādi ta kā tādā konveijerā... visu laiku iepazīstos, visu aliku kkas notiek. bet varbūt vnk vajag malziet nomierināties. jo es negribu iemīlēties tajā pilotā. negribu. vēl jo vairāk tāpēc, ka es nezinu, kāpēc viņam mani vajag un cik tas ir būtiski viņam........... tagad atceros kā toreiz viņš ar asarām acīs man teica, ka negrib sasteigt un negrib ar mani tik ātri pārgulēt, jo negrib izjaukt to foršo sajūtu.. un pēc tam kad mēs to izdarījām, viņš teica, ka tā ir saglabājusies... un viņš vienmēr iededz sveces vakaros.... ai labi
|
|