|
Jan. 26th, 2010|10:43 pm |
rītā pie Daniela.
bļāviens, bet tomēr kaut kas nav.... it kā viss ir labi, bet tajā pašā laikā kaut kas nav. man dažreiz besī, ka man ir tik stipra intuīcija un ka tik smalki izjūtu cilvēku emociju un garastāvokļa maiņas. tāpat kā ar mikroskopu - tik smalki. es nez...mēģinu sev skaidrot, ka vaina ir manā domāšanā - ka es esmu mainījusi savu attieksmi pret viņu, jo esmu paspējusi pamatīgi ieķerties, līdz ar to uz visu skatos daudz savādāk, citādāk nekā pirms es viņā ieķēros. jo iepriekš es vispār biju tāda diezgan pofigistiska. tas man besī - ir baigi labi, ka ir tāds pofigs, bet tad kad tas pazūd, viss paliek sarežģīti.
-
kārlis atkal jau draugos ir nomainījis bildi. manuprāt, viņš cieš no smaga uzmanības trūkuma. jo es parasti arī katru dienu mainu bildes, ja man pietrūkst uzmanības. ar bildes maiņu es kaut kā ceru, ka kādu pievilināšu un vismaz kāds man pateiks labu vārdu vai jebko citu jauku....
-
besī, ka laukā ir tik auksts. jo tas nozīmē to, ka es nevaru ģērbties tik skaisti cik gribu, jo tas dranķa mētelis visu noslēpj. vispār nav nekāda iespēja sajusties kā skaistai un sievišķīgai... zin, dažreiz, piemēram, kad vasarā gribās pazīmeties, hehe, tad es tā skaisti saģērbjos un eju pastaigāties pa vecrīgu vai pa veikaliem... patīk noķert dažu vīriešu acu skatus, tas man uzlabo omu, man tas liek justies novērtetai, skaistai... vnk uzlabo dienu:). bet tagad - šitanī aukstumā... tāda iespēja ir vnk nulle. visa ziema vienos kompleksos par to,ka izskatos pēc pingvīna. :( PING-VĪNS.
|
|