nojaušu, ka šīs ir teoloģiskas pārdomas, tomēr piebildīšu, ka jēdziena radīšana nenozīmē, ka tādēļ pastāv tas, ko šis jēdziens apzīmē, netrūkst jēdzienu, kas apzīmē neeksistējošas lietas

Lai arī ir iespējams uz šo skatīties no teoloģiska skatu punkta, šajā gadījumā domāju tīri abstrakti.

https://plato.stanford.edu/entries/nonexistent-objects/

Pamatjautājums ir, kā pierādīt, ka kaut kas konkrētais neeksistē dotajā kontekstā un grūtības, kas no tā izriet praksē. Runājot līdzībās, daudz vieglāk būtu adatu siena kaudzē atrast, nekā pierādīt to, ka konkrētajā kaudzē neatrodas neviena adata.

Pēdējie divi jautājumi ir no citas tēmas, doma aizklīda. Bet arī tie ir svarīgi, paldies par saiti. Es tajā neatradu, kā vēsturiskā un mūsdienu fenomenoloģija aplūko kaut kā neesamību - vai kā inverso kopu visam, kas kvalificējas kā fenomens? Vai arī kā daļu no visas fenomenu kopas, bet ar .. ē .. bez pazīmes 'novērojams fenomens'? Kā arī kurā brīdī tā uzskata, ka līdz šim nenovērotais kļūst par kaut ko pastāvošu? Kā tiek definēta pāreja?

Manuprāt viena no pārejām varētu būt apziņā izveidots konstrukts. Kognitīvai būtnei (vai vienkāršāku būtņu īpatņu kopai, kas spējīga uz kolektīvu kognitīvo procesu) "iztēlojoties" kaut ko neeksistējošu (pieņemsim, ka tiešām neeksistējošu, principā nenovērojamu "lietu"), neironu elektriskie (vai īpatņu kopas saziņas ķīmiskie) procesi savienojas noteiktā konfigurācijā, tādējādi smadzenēs (vai kognitīvās kopas saziņas mehānismā) izveidojas noteikts, vismaz teorētiski arī no malas novērojams nebijušas konfigurācijas fenomens. Citiem vārdiem, neeksistējošais mentālas sintēzes procesā iedīgļa formā kļūst eksistējošs, piemēram, iztēlē, vai sapnī. Tālākais jau ir indivīda ziņā - vai atrast tam vārdu, vai izveidot aprakstu, vai popularizēt, vai materializēt taustāmā veidolā.

Esmu riskējis šajā pārejas realizācijas spējā ietvert daudz plašāku līdzdarbīgo spēlētāju loku, nekā indivīds-cilvēks, izvirzot šo spēju kā iespējamo primāro vai vismaz nepieciešamo jebkādas bioloģiskas dzīvības pazīmi, ieskaitot baktērijas. Un ne tikai bioloģiskās dzīvības. Visticamāk, ka kvalificētos arī sintētiskā.

Runāt var visu, kas ienāk prātā, bet pierādīt Melnos Caurumus bija vieglāk, nekā pierādīt to, ka ir tikai Baltā Enerģija.

Melnie caurumi, starp citu, ir labs piemērs. Kā pierādīt esamību tam, to, iekš kā pazūd informācija? Ir izdevies pierādīt informācijas zudības aiz notikumu horizonta faktu, bet ne to, ka aiz tā kaut kas "reāli" pastāv. Vai ne tā?

Hmm, ja ir runa par datorlietām, tad vienmēr var pierādīt, kurš, kāpēc, kad un kādā veidā ir nozadzis informāciju un kas aiz tā visa stāv. Bet tīri hipotētiski - vai reāli pastāv kas tāds, kas pazudinātu info aiz horizontāla fakta? - tas ir īpatnējs jautājums pēc būtības. Kas tiek domāts ar "horizonta faktu" ? - ja tur parādās ar vertikalitātes iespējamība, tad visam jābūt vienkāršāk, nekā liekas sākumā.

Ok, precizēju, ka runa ir par "informācijas izzušanu aiz notikumu horizonta" faktu melnā cauruma darbības areālā. Sk wiki Event Horizon.

Jautājums ir, vai var apgalvot, ka melnā cauruma (kā objekta?) eksistence ir pierādīta, ja viena no tā izpausmēm ir informācijas "apēšana". Jo, izzūdot informācijai (savērpta laiktelpas režģa un sagūstītu informāciju nesošo daļiņu kategorijās), vajadzētu klūt neiespējami novērot jebko, kas ir viņpus šīs (notikumu horizonta) robežas. Vismaz tikmēr, kamēr kā novērotāji atrodamies notikumu horizonta "šajā" pusē.