- Nobraukt pa Aloksti mēnesnīcā
- 24.4.16 19:03
- Turpceļā gaišmatainajam zviedram mācījām latviešu valodas pamatus, pie vokatīva paņēmām tehnisko pauzi. Aizputes vīndarītavā drusku iesildījāmies. Ielaižot laivas grāvīša platuma upē, pūta nejauks ziemeļrietenis. Krēsloja, drīz satumsa. Pirmā laiva apgāzās jau brauciena 15. minūtē. Pamazām viss reducējās uz dubļi, tumsa, jāvelk pāri un apkārt, putni arī mazliet dziedāja. Uz brīdi izvilkās gaidītais pilnmēness. Bija smuki. Pēc stundas kapāšanas tuvojās pirmais HES. Laipojām pa plašo uzpludinājumu starp noslīkušu koku daudzzarainajām galotnēm un meldru audzēm. Īso ceļu visā tajā zupā neatradām, tāpēc negribot izmetām liekus pāris kilometrus apkārt lielai salai, kas kādreiz visticamāk bija uzkalns. Temperatūra nokrita līdz +2, sāka līt ar slapju sniegu, palika grūti ar redzamību, vējš strauji žāvēja salijušās džīnas. Pie HESa laivas nolaidām kā pa slīdkalniņu. Pupiņu zupa no termosa atgrieza pie sajēgas. Kļuvusi atkal par tērcīti, upe skaisti līkumoja, no tās vietām cēlās migla. Otrais HES pienāca ap pustrijiem naktī. Šoreiz laivas bija jāvelk pāri diviem vaļņiem. Ap skaustu aptītā šalle beidzot bija izmirkusi un saldēja sprandu. Arī muguras leja bija izmirkusi un sala. Cerībā finišēt, izkāpām pie Apriķu tilta, kurš tomēr nebija īstais. Izrijām atlikušās pupas. Uzreiz aiz līkuma atdūrāmies pret bebru cietoksni, aiz kura Alokste kļuva par Tebru. Krasts bija biezi apaudzis ar krūmiem. Velkot laivas, šļura un dubļi īsā laikā sasniedza maksimumu. Tad, pēc brīnišķīgām 20 minūtēm mēnesnīcā, ap pusčetriem no rīta finišējām pie īstā tilta. P. aizgāja meklēt veikalu, pie kura esot auto. Smīlājot lietum, uz uzbēruma ļoti lēni un izjusti pārvilkām slapjās drēbes uz sausām. Pie viena radās iespēja tikt pie Koskenkorva un šokolādes. Iekšējais barometrs būtiski pacēlās. Ap puspieciem P. pēc 4 km pastaigas atgriezās ar ziņu, ka auto esot tepat, tiltam otrā pusē. Izlējām un uzsējām laivas. Drīz P. Cīravas rezidencē iekūrās krāsniņas, izkārām slapjo drēbju kalnus, notiesājām atlikušo pārtiku un likāmies uz auss. Rekomendēju.
- 9 aksiomasieteikt virzienu
- 24.4.16 21:24
-
džīnās un šallē, gan jau ka zīda! hipsteris tāds!
- ieteikt labāku virzienu
- 24.4.16 21:36
-
Toties mēnessgaismas iedegums
- ieteikt labāku virzienu
- 24.4.16 22:01
-
Bet nē, šalle bija normāla, 3x ap kaklu, lai nepūš cauri. 3 krekli, jaka un vējjaka. Arī cepure, kuru nocēla upei pārlīcis zars, izzvejoju, izgriezu un liku galvā, jo tā bija siltāk. Tā ka džīnas bija vienīgais pa īstam vājais punkts.
- ieteikt labāku virzienu
- 24.4.16 22:04
-
nē, nu barbala pārsmietos šo visu lasot:) varēji jau no kāda hidru aizņemties vai ko nu viņi tur velk
bet vispār - cienījami, protams. padomju laikā tā brauca visi, kaut kādās ūziņās un vilnas džemperos, atceros vienu Brežes stāstu, kā šie ar māsu divatā braukuši un pie airiem piesalušas lāstekas. bez kādām hidrām, protams. - ieteikt labāku virzienu
- 24.4.16 23:01
-
Ai, nu kāda tur hidra pa grāvi braucot 😃
- ieteikt labāku virzienu
- 25.4.16 10:47
-
Tā arī bija, lasīju, iztēlojos un atcerējos slapju džinseņu sajūtu ledusvējā.
- ieteikt labāku virzienu
- 25.4.16 00:13
-
tagad es vairs nepakam uz kaut ko tādu neparakstītos..
kā (cita) piedzīvojums skan labi ;) - ieteikt labāku virzienu
- 25.4.16 10:46
-
aaaaa, es neko neteikšu par džīnām un šallēm, bet Alokste mēnesnīcā- to gan saprotu. :)
- ieteikt labāku virzienu
- 25.4.16 12:37
-
vareni!
- ieteikt labāku virzienu