- acīmredzamais
- 20.1.10 21:17
- NĪD mežiem un jaunaudzēm, salīdzinot ar parastajām platībām, ir jāpazemina par kādiem 85%. Tas varētu ne vien atturēt tos no veiklas izciršanas neilgajā laikā līdz krīzes beigām, bet varbūt pat veicināt īpašniekus pievērsties to ataudzēšanai ar ātraudzīgām koku šķirnēm. Kā jums šķiet?
Upd: NĪD = Nekustamā Īpašuma Doklis (paldies, rasbainieciņ). Iet politikās (kā man te reiz ieteica) man galīgi liegt, jo nekādi nedrīkst pieļaut akceptēšanu tam, ja nesaprot, bet piekrīt un atbalsta! - 6 aksiomasieteikt virzienu
- 20.1.10 21:28
-
I and I
es 100% piekrītu, pat nezinot kas ir NĪD
- ieteikt labāku virzienu
- 20.1.10 22:02
-
varētu būt nekustamā īpašuma doklis
- ieteikt labāku virzienu
- 20.1.10 22:42
-
man arī kaut kā tā liekas :)
- ieteikt labāku virzienu
- 20.1.10 22:06
-
Kas ir parastās platības? nevaru iedomāties arī, kas ir Nīd, bet šobrīd neviens neko īpaši necērt, jo zemas iepirkuma cenas. pat neskatoties, ka papīrmalku zviedri no šejienes pērk pa dārgāku naudu nekā no savējiem uz ilgtermiņa līgumu pamata. dēļu, mēbeļu tirgus ir pilnībā apstājies.
esmu skeptisks par enerģētiskās koksnes audzēšanu - tai ir maza pievienotā vērtība, ekoloģiskie riski un nekonkurētspēja klimata dēļ. to skaitā, naftai zema cena.
Tāpat lielākā daļa mežu zemju pieder valstij un skandināvu akcionāriem. Bet tie kas gribēja cirst, jau ir izcirtuši.
Valsts pieņēma likumu palielināt ciršanas tāmi no 8 līdz 10 milj kubikm. tas ir par 20%, neraugoties uz monopolu, pat minimumu šobrīd neizcērt, jo nav tirgus konjunktūras. Bet tikmēr dabiskais pieaugums ar katru gadu palienās par kādu pusmiljonu m3. - ieteikt labāku virzienu
- 21.1.10 11:36
-
90to sākumā tāme bija 4,5 milj. Un to nosaka nevis pēc ekonomiskiem apsvērumiem, bet strikti pēc de facto dabīgā pieauguma, apmežojuma platības, audžu vecuma, augsnes apstākļu tipa - respektīvi koku kvalitātes struktūras un to rūpīgi monitōrē.
Privātie meži ir ap 15% un daudzus no tiem apsaimnieko LVM vai MRS uz 99 gadu nomas līguma pamata. Tā ka pieeja ir ilgtermiņa.
Jaunaudzēm un apmežojamām platībām jau tagad ir citas kadastra likmes nekā ciršanas vecumu sasniegušām platībām. Un kamēr mežs nav nogatavojies, to neviens neļaus cirst - tur smaga birokrātija - viss saskaņā ar plānu, projektu utt.
Runa, ir par to, ka šobrīd nav izdevīgi veikt apsaimniekošanu - smalctīri, krājas kopšanu, retināšanu, pat sanitārās cirsmas. Un tādējādi tas atsauksies uz koku kvalitāti ilgtermiņā. - ieteikt labāku virzienu
- 20.1.10 22:41
-
es bez mazākās nojaumsmas, kas ir NĪD, tevi absolūti atbalstu
- ieteikt labāku virzienu