mēs labi sākam - ar labākajiem nodomiem, enerģiju, zināšanām par to ko mēs negribam. bet mēs esam drusku par gļēvu, lai novestu līdz galam.

Iespējams, ka pati dzīve ar iepriekš determinētu nobeigtību bez iepriekš determinēta mērķa, rezultāta un tā sasniegšanas garantijām rāda mums Lielo Slikto Piemēru :)

man būtu ko teikt, bet es labāk paklusēšu, jo tas ko es varētu teikt, tev nepatiktu. un turklāt, iespējams, esmu pārāk subjektīva.

Bet es vismaz neesmu bailīgs, tā kā lūdzu.

Es padomāšu. Tas nav interneta komentāriem. Varbūt uzrakstīšu tev vēstuli. Rakstiski sanāk domas izkārtot uztveramāk.
Turklāt man jābūt uzmanīgai, lai nesāktu runāt/rakstīt par sevi.

Man Tu esi ciba. Cibu netiesā - cibu lasa vai nelasa. Pagaidām lasu. :)

Kādēļ Tev šķiet, ka Tev pie sevis kaut kā trūkst?

Nezinu, ir tādi samulsuma punkti dzīvē, kad vajag, lai kāds patur spoguli ;)

a man liekas, ka Tu vienkārši esi Lielisks Cilvēks, lai cik varbūt nodrāzti un virspusēji tas neizklausītos. tāds, kas pasaulē iet ar labo. tāds Doktors Manhetens bišķi - es allažiņ fascinējos no tā Tava miera, nosvērtības un ambivalences visās lietās, jo man pašai tas vēl tāls ceļš priekšā, un es brīnos, kā tā var.

Ambivalence man ir bijusi tikai vienreiz un tas gandrīz nebeidzās labi ;)

Paldies, arī Tu esi Lieliska!

Laikam gluži labi saprotu to stāvokli, kurā šo jautājumu uzdod sev un citiem, pati sistemātiski šo vaicāju.
Bet es tev neko nevaru pateikt, jo viss ir relatīvs.
Uzzīmē sev ainiņu, ko tu gribi, kādas komponentes tur ietilpst un tad uzlaid pāri sanity check - vai tas vispār ir iegūstams/apvienojams homogēnā veselumā. Kaut ko, visticamāk, nāksies upurēt.
Saliec prioritātes, citādi aizies auzās.
Bučas.

Mhm :)

aizmirsu pateikt, ka tu esi baigi kļovais džeks!

Un uzreiz atcerējos vēl, ko agrāk neesmu nekad pateikusi - tev, manuprāt, ir viegla tendence uz utopiju. Bet utopijai ir maz sakara ar reālijām.
Palasi Hakslija Salu (vai vēlreiz, ja jau esi) - karuna!

Utopija ir viens no robežjautājumiem un tās sistemātiska materializēšana dvēseles mikroprocesos ir viens no risinājumiem, Tev taisnība, mani tas tiešām interesē.

Par to kliowuys Jack, nu paldies, abpusēji, Judith! :)

totalī agree par risinājumu.

skats no alas, tevi tik pavirši pazīstot, rada iespaidu, ka (ja nu tu ikurāt gribi kko veidojamu sevī atrast) -kā lai to pasaka? -- tevī pietrūkst vardarbības. vairumam cilvēku vardarbības parasti ir par daudz, bet par tevi šķiet, ka dažreiz varbūt vajadzētu saskatīt tos mirkļus un situācijas, kuros jāspēj būt dozēti nežēlīgam. protams, pieļauju, ka maldos.

bet to, ka tu esi ahujenna kļova personība, of kōrs, nevar nepiebilst.

Esmu izmēģinājis, bet vardarbīgs kļūstu sev svešs, un šāda veida duālisms manī modina galēju nepatiku. Vo - neprotu būt pietiekami rotaļīgs (kas var ietvert dozētu, nenopietnu vardarbību), pareizāk sakot, esmu tāds reti vai ar reti kuru cilvēku. Nu re, māls pamazām sāk rievoties. Paldies!