tratatatatatatata!
(c) veidenbaums

pērc lēti

Guts...or Love.

+1

dziesma ir par mātes un dēla attiecībām, ja kas

sooou? Nav svarīgi kur un par ko - jo vairāk mīl (visus/kādu konkrētu), jo dabiskāk laužas ārā minētās īpašības.

...vai arī es atkal kaut ko nesapratu un atbilde jau bija ietverta tekstā... :)

uzreiz prasās jautājums, cik ir bērnu ;P

man? :)

Nav grūti mīlēt tos, kas mūs mīl, bet jā, paradoksāli vēl vieglāk tos, kas mūs nemīl, bet otrais variants reizēm ir ar tādu sāju netaisnības piegaršu, vai arī kredītā paņemtu slēptu paštaisnumu.

"Bet ir takes guts to be gentle and kind" - manuprāt tas ir par tādu kopēju mīlestību pret cilvēkiem, vienkārši labu iekšējo stāju, bez personiskas intereses, vai, citiem vārdiem, par attiecību greznību, kā to savulaik nodēvēja Sen Ekziperī.

Jā, labi. Viņš to sauc par "guts", es to saucu par "love".
Jo ir tā, ka tiešām vajag iekšas, lai ikdienišķs vecās sistēmas mākts cilvēks iemācītos mīlēt sevi un citus, bet tad, kad to iemācās, arvien mazāks kļūst iekšu patēriņš mīlestības uzturēšanai un izplatīšanai apkārtnē.

Jā. Domāju, ka šis šaubu un kompleksu māktais puisis bija un ir patālu no tā. Bet tomēr nebaidās to atklāt, un par to es viņu cienu.

Jā. :)

kas ir "vecā sistēma", ja drīkst vaicāt?

ui...vienā teikumā to salikt...
Līdzšinējā cilvēces audzināšana pasaules mērogā - mēs tikām mīlēti nevis par to, ka esam, bet par to, ka darām to, ko no mums sagaida. Soda, iebiedēšanas princips. Pazemošana par neizdošanos, ņirgāšanās par vājākajiem nevis savstarpēja cieņa, mīlestība, palīdzēšana. Nepieciešamība cīnīties par vietu zem saules. Konkurence. Meli sev un citiem. Bailes. Nespēja vienoties, pamatota neuzticēšanās pat vistuvākajiem. Pirmajā vietā ir "ko par mani padomās" nevis "ko es par to domāju". Nepieciešamība pierādīt sevi nevis vienkārši būt un baudīt.
Šīs un līdzīgas īpašības ir "vecās sistēmas" raksturā.

Interesanti!

Iespējams, pie vainas manas vājās vēstures zināšanas, bet man jau kaut kā līdz šim likās, ka vienkārši ir ģimenes, kurās no paaudzes paaudzē ir tāda pustradicionālā veidā savstarpēja cieņa un mīlestība bijusi, un ir, kurās nav.

Kaut kā pagaidām šķiet, ka tam ir visai maz sakara ar "vecu" un "jaunu" sistēmu, tāpat kā varam teikt, ka visos laikos ir bijuši, piemēram, cilvēki, kas ir zaguši un tādi, kas nav zaguši. Bet diez vai tāpēc teiksim, ka zagšana ir "veca sistēma" un nezagšana - "jauna".

Bet varbūt es vienkārši kaut ko nesaprotu.

Es varētu paskaidrot, bet man galīgi nāk miegs. :)

Īsi sakot - neatkarīgi no ģimenes apstākļiem, tas, ko cilvēki ir saukuši par mīlestību visbiežāk ir vien nosaukums. Man ir pamats domāt, ka laiki mainās, ka sabiedrība aug beidzot uz savstarpējas mīlestības pusi.

Īsta Mīlestība neprasa pretī. Nekad un necik.
Ja veidojas netaisnības piegarša, vēl mazliet jāpamācās mīlēt.

Ir mīlestība, kas iemāca kā pareizi nenomirt, bet to es nevienam nenovēlu. Vai arī novēlu. Vai arī - kādu nu kurš var izturēt, tādu arī dabū :)

Mīlestība - tāds iekšējā spēkā un mierā pieaugošs visurplūstošs stāvoklis. Starojums, kas ik dienas pieņemas spēkā.

Vai tad te kaut kur piederas apzīmējums "izturība"?
To jau nav jāiztur. To dzīvo arvien pilnvērtīgāk; to bauda. :)

Jā, es tam pilnīgi piekrītu. Iepriekš aprakstītie klupieni ir tikai ekstrēmie punkti, tādi ir īsi un gadās reti, un ar ļoti specifiska tipa cilvēkiem, kam ir krasi atšķirīgs domāšanas veids, pieredze, vērtību skala un tipveida reakcijas.

:)