sāls uz brūcēm, 'priekš visiem'

Ei nu vai tad esi pie bada? Starp citu, "Čas" (ja nemaldos) žurnālists ar kupla jēriņa pričeni arī kaut kā bija ielavījies. Kā ierēcām, viņš pamanās ietikt iekšā visur, visur, visur. Labprāt pavērotu šo ietikšanas mākslu dzīvajā, bet pagaidām nav izdevies. Neskumsti, labāk uztaisi kādu foršu filmu, gaidu un dīdos, kad Tu uz to saņemsies.

man diezgan pamatīgi kremt, ka šogad tie, kas arsenālā strādā, bet nesēž kantorī, netiek vispār uzskatīti par cilvēkiem. nekādu akreditāciju, nekādu ielūgumu uz pasākumiem. tā ka to var droši likt kategorijā 'esmu pie bada', jā.

Nudien, Arsenāla cilvēki galvenokārt patiešām laiski sēž kantorī un žāvājas, nevis strādā.

vai ar to tu gribi apstrīdēt faktu, ka šogad ielūgumi uz atklāšanu/noslēgumu bija tiem, kuri sēž uz vietas, un viņu draudziņiem protams, bet nebija tiem, kas strādā visus pārējos darbus?

Neko negribu apstrīdēt, man vienkārši šķita netaisnīgs tavs novērtējums. Es šogad neredzēju nevienu "Arsenāla" darbinieku, kurš nebūtu centies un ziedojis savu naktsmieru un nervu šūnas lietas labā.
Uz atklāšanu vairums biļešu tika izdalītas sponsoriem, kā rezultātā uz turieni netika pat daudzi "kantorī sēdošie" darbinieki. Operas jaunajā zālē diemžēl ir tikai tik vietas, cik ir, un, kā zināms, tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Attiecībā uz noslēgumu, es zinu, ka daļa darbinieku ar "darbinieku" kartēm tika sēdēt balkonā, diemžēl nezinu, kas noteica to, kuri tur tika un kuri nē. Domāju, ka tas ir tulku biroja uzdevums - parūpēties par to, lai viņu darbiniekiem būtu pienācīga atlīdzība vismaz graudā. Un vismaz es saviem - kataloga darbiniekiem - jau sākotnēji pateicu, ka nauda būs maz, un arī biļetes uz filmām īpaši nesasolīju. Un bija tādi, kas atteicās ar tādiem nosacījumiem strādāt. Bet tiem, kas piekrita strādāt, esmu pateicīga.

tiem kas tankā: 'tie, kas arsenālā strādā, bet nesēž kantorī' ir nošķīrums starp darbinieku grupām. netaisnīgs novērtējums skanētu apmēram tā 'tie, kas strādā, nevis sēž kantorī un urbina degunu'. tie, kas neatrodas deguna galā, tie dabū tikai to daļu kas saucas strādāt līdz vemšanai. bez burkāna. un, jā, šogad tulku birojs bija zem katras kritikas tai ziņā, ka par saviem darbiniekiem ir jārūpējas, ka tulku biroja atbildība nebeidzas tai brīdī, kad tulkam iedod dialogu lapas un palaiž džungļos (līdz videotēkai, piemēram)

Un man patiešām ir žēl, ka Tu kā regulārs un ilggadējs SKC pasākumu darbinieks netieci pietiekami novērtēta, lai Tev tiktu iedots vismaz kāds ielūgums; bet tici man, noslēguma ceremonija nudien nebija tā verta, lai nožēlotu netikšanu uz to.

šo es vispār atļaušos nekomentēt. nevarētu teikt ka laikā kad es tur sēdēju visi būtu nereāli pārmocījušies. pienācīgs darba novērtējums un "savējo būšana" arsenālam vienmēr ir bijis melnais caurums.

biju mājās, visu redzēju, arī darbu pa naktīm un līdz vēmienam. bet tas, ka ballītēs varēja ietilpināt vairāk cilvēku, protams ir skaidrs kā pilnmēness, tāpēc fui, fui, fui augstajai komisijai. Starp citu, arī draudziņi daudz kur netika, tāpēc arī vaimandieniņ, un vispār atveriet topiku savās kladēs, šīs ir manas patīkamās atmiņas, rokas nost.

zini man arī tas viss ir bijis. par to tad arī es izplēsu visus labumus sev un saviem padotajiem. es saprastu ja draudziņiem kaut ko neiedotu bet neiedot tiem kas sēž pa naktīm līdz vēmienam? tā jau ir maucība.

iedeva, tā ka nav tik traki, par rasbainieku gan nezinu, cik saprotu, tad arī nostrādājies un tāpēc pamatoti sapīcis par netikšanu

ne rasbainieks viens tāds sapīcis, tur jau tā lieta.

Es piekrītu par neadekvāto novērtējumu. Tomēr atļaušos nepiekrist par nepārmocīšanos. Kaut gan tas slieksnis, aiz kura sākas pārmocīšanās, katram ir atšķirīgs. Man, cilvēkam bez reklāmas u. c. filmēšanas laukumu rūdījuma, pārmocīšanās iestājas visai ātri. Varbūt tādēļ man labāk klusēt.