Nu, nez. Atceries viņu sejas kad putins pāris dienas pirms iebrukuma kremlī izrādi taisīja?
Varbūt, ja ramzanu kāds likvidētu un tam sekotu čečenu n-tā atmoda. Nez.

Tagad ir atšķirīgs ekonomiskais fons. Par Ramzanu - varbūt variants. Bet tur, škiet, neviens vairs negrib vēl vienu karu.

Par fonu - mhm, iespējams.
Par čeceniem, ingušiem un dagestāņiem - man tā šķiet bumba ar laika degli, jo, ja viens klans ir oie varas, pārējie to vien gaida kā atņamt Ādamam medāli.

Ne par šo, bet vēlējos pateikt (jo pie tevis vairs nevar), ka uz "atrodi atšķirību" lordu automātiskā atbilde (brīnos, ka tur tāda neieradās) starp pirmajām divām lietām būtu "7. oktobris"

Nez. Vai tad to dažu ģenerāļu uzspridzināšana kaut ko saļodzīja?

Pilnīgi nekas neliecina, ka Krievijas varas un tai pietuvināto struktūrās būtu saglabājies kaut kas attāli līdzīgs opozīcijai, ja nu vienīgi ultras, kuri saka, ka Putins ir pārāk mīksts un neiet uz pilnu banku. Paradoksālā kārtā šodienas Krievijas vara ir daudz koncentrētāka nekā PSRS 70tajos-80tajos. Jau trīs gadus periodiski uzpeldošās cerības, ka būšot kādi "oligarhi-pretņi" uz Krieviju un tās uzvedību skatās ierastajās Rietumu ekonomiskā-materiālā redukcionisma kategorijās, kas, visticamāk, ir galvenais pārpratums, kura dēļ Rietumi vispār pieļāva šo karu, Krievijas apbruņošanos un vispārējo remdeni mīksto reakciju pret krievu terorismu. Rietumu materiālisti nesaprot, ka ne jau visu var tā vnk nopirkt un ka ne jau visam ir sava cena. Tā kā viss liecina, ka krievus šajā karā motivē tīri ideoloģiski un simboliski apsvērumi (kurus Rietumi tuvredzības dēļ sauc par "iracionāliem"), tad, diemžēl, jāsecina, ka ar vai bez oligarhiem šis karš tiks novests līdz likumsakarīgajam iznākumam - totālai Krievijas uzvarai, VAI ARĪ totālai sakāvei, neskatoties uz upuriem un ekonomisko cenu. Dīvaini, ka nevienā Rietumu aprēķinā nav vērā ņemta varbūtība, ka Krievija iet uz pilnu "visu-vai-neko banku", un ka tādēļ Rietumiem būtu jāplāno Krievijas totālā sakāve, nevis "atgriešanās pie sarunu galda". Bet no Rietumiem visa plānošana, kas paredzētu RU totālo sakāvi, prasītu pārāk lielus upurus, neērtības, izkāpšanu no komforta zonas un atteikšanos no vismaz 3-4 muļķīgām pēc-II PK. sociālpolitiskajām un ideoloģiskajām dogmām. Tāpat kā II PK, arī šis karš ar Krieviju n e i z b ē g a m i ir Weltanschauungskrieg, nevis ekonomisko un materiālo interešu pārbīdīšana uz plakanas kartes virsmas.

Es par to, ka ja aizies pret bratvu, tad pārējā bratva to tā neatstās.

Un tieši ko pārējā bratva, tavuprāt, darītu?

Bet tev nešķiet, ka Putina kā "pacana" interpretācija jau ir novecojusi? Manuprāt, Putins primāri ir jāsaprot kā revanšistisks lielkrievu valstsvīrs, kurš mēģina līdzināties Pēterim I, un kura domu apvārsni šī mērķa īstenošanā iekrāso atsevišķi staļinisma aspekti. Jā, šajā karjeras ceļā "bratva" un "pacanošanās" bija daļa no stāsta, bet tas nav viss stāsts - vēl bija KGB un Stasi, vēl bija ekonomiskie sakari ar vāciem un britiem 90tajos utt, un lielāko daļu savu īstās "bratvas" pavedienu Putins (bieži brutāli) pārcirta jau 1998.-2002. gados. Sobčaka nāve bija simboliska robežšķirtne. Kas attiecas uz pārējiem - viņi ir "parādā" Putinam un atkarīgi no Putina žēlastības, nevis otrādi. Viss Putina mīts balstās stāstā par to, ka ekonomika (oligarhi) tika pakļauti politiskajam diktātam, nevis otrādi, kā tas bija 90tajos. Visa Ukrainas kara aizsākšanās tika iestudēta tā, ka "bratva" neizbēgami un nesaraujami ir vienā "visu vai neko" laivā ar Putinu, un, ja Putins kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ noiet uz grunti, tad līdzi tiek parauta visa "bratva".

Jeb īsumā - "bratva" ir mīkstie, izkurtuši, aplipuši ar gņilo zapadu kapitāla un labklājības taukiem, tur jau sen ir tālu līdz 90to bratvas rīkļugriezējiem, bumeriem, "Brāli" un sasisto lukturu ielām. Tādi ir palikuši tikai Džona Vika filmās, un arī tad - tālu ārpus RU robežām gņilajos zapados.

Raksti ar tādu parliecību, it kā ik dienas piedalītos.
Svarīgākie sistēmā ir oligarhi un FSB. Pirmie caur lielajiem uzņēmumiem gūst un virza finansējumu, piemēram, atmazgājot naudu, atgriež līdzekļus politiskajai varas vertikālei. Otrie izseko un pārbauda. Lojalitāti, noskaņojumu. Kurnētājus, piemēram, uzņēmumu vadītāju limenī, novāc, kā redzam ziņās, tad bieži. Pirmie un otrie kopā tad arī ir bratva. Lielas atšķiribas no John Wick pasaules te nav, tikai viss notiek auksti, kārtīgi un pieklājīgi.
Šobrīd vienīgais veids kā vertikāle spējusi noturēt līdzsvaru ir caur akselerēto kara rūpniecību, kas oligarhiem atjaunojusi peļņu. Bet, kopš sankcijām, tas ir uz valsts rezervju rucināšanas rēķina, bet tām savukārt ir limits, kura sasniegšana līdzvaru izjauks un sistēma sabruks. Bet šādā veidā tas būtu nevēlami, jo to momentā izmantos Ķīna, pārņemot ekonomisko varu, izrietoši un netieši - arī politisko.
Lai līdzsvaru izjauktu pirms rezerves iztukšojas, vajadzētu vien panākt to, ka abas puses sastrīdas. Palaist baumas, ka no oligarhiem mēģinās tikt vaļā, tad to inscenēt, piedāvājot slepenu evakuāciju un patvērumu ārzemes līdz režīma krišanai un eventuāli vietu jaunā, Ukrainai draudzīgā valdībā.
Protams, iespējami arī citi scenāriji.

Kurai pusei ir lielāka runga (un tautas mīlestība) - FSB vai oligarhiem?