Jā, lūk.

man šķiet, ka no malas skatītāja lielākās ciešanas ir "skatīties" (un vairāk vai mazāk domāt par to, kā varu palīdzēt/ko darīt/ko sacīt/ko nedarīt" un par to būšanas gļēvumu, līdz atrodi, ka esi sagājis tādā kā vērotāja līdzatkarībā un tad arī tas laiks tur tā pienāk.

Citiem vārdiem, atkarība 'gatavina' līdzatkarību un 'vai tam, caur ko tā nāk'