Taisnība, vajag trenēties kontrolēt emocijas/ instinktus.

"Pievilcīgs un reizē nepatīkams" vieniem, citiem tikai pievilcīgs vai tikai nepatīkams.

Jā

Daudz atkarīgs no laikmeta gara. Ja zeitgeists
ļaušanos instinktiem, emocijām un kaislībām ir padarījis par normu vai pat "tikumu" (attiecīgi "empatheia" slavināšana), tad bezkaislīgu vēso analītiķu prestižs tikai aug, kādēļ uz vispārējas čupošanās un jūtelīgas "iejušanās" fona šādu cilvēku vienaldzīgā asocialitāte, gandrīz sociapātija (kas ir lādēts, laikmeta gara diktēts termins) drīzāk tiek skatīta kā neaizskarama un neuzpērkama, gandrīz "dievišķa" īpašība. Protams, tiem, kuriem ir acis, kas redz un ausis, kas dzird.

Laikmeta gars nevar but attaisnojums, vēl jo mazāk upurjērs, ko visā vainot. Tā ir izdomāta koncepcija, lai ērti 'izskaidrotu' jau pieminēto bara dzīvnieka instinktu. Kas savukārt izpaužas kā slinku prātu nekritiska piekrišana tā brīža informācijas telpas kontekstam parocīgām idejām. Kuras bez savaldīgas un apdomīgas racionalitātes pielietošanas imunitātes izplatās vīrusveidīgi.
Cilvēkiem, lai evolucionētu tālāk, jāizvirza paradigma, ka jādomā neatkarīgi, pamatīgi un bez ērtiem vispārinājumiem, katru situāciju izvērtējot kā unikālu. Ja neprot, tad jāmācās, jātrenējas. Vēl viena alternatīva - atteikties no jebkā vērtēšanas (ļauna un laba atzīšanas) un pazemīgi ļauties sevi ietērpt baltajās drānās.
Sociopātija un bezkaislīga spriešana nav viens un tas pats, ja liekas citādi, tā ir viltus analoģija (par sociopātiju sk. wiki Dark triad.) Tieši tāpat bezkaislība nebūt nenozīmē vienaldzību, lai arī vienaldzība ir bezkaislīga. Viltus analoģijas ļoti tipiski rada kategoriju kopu pakārtotības asimetrija, kas izskatās kā simetrija (jo tā ir ērtāk 'domāt').
Bezkaislīga domāšana un spriešana obligāti nenozīmē vienaldzību. Tā var iet arī rāmas mīlestibas pavadā, primāri par mērķi izvirzot sabiedrības vairākuma dzīves kvalitātes uzlabošanos kā šādas spriešanas iznākumu.