sarežģītais zvirbulēns

galvenais ir atnākt no pusdienām 5 minūtes pirms priekšnieces un radīt iespaidu, ka esi atnācis jau sen un visu laiku cītīgi strādājis. :)

Apsveiciet, esmu veiksmīgi nomainījis mobilo sakaru operatoru (izmantojot iespēju saglabāt esošo numuru) un no šodienas esmu LMT klients. dīvainā kārtā mans numurs darbojas gan LMT, gan iepriekšējā operatora - Tele2 tīklā.

jēh, šodien bija pirmā darba diena.

kā jau parasti - platas acis un iepazīšanās ar jaunajiem kolēģiem, no kuriem nevienam tu tāpat vārdus neatceriess.

pusdienas kopā ar ministri. šāda tāda lieka un mani īpaši neinteresējoša informācija par šo un to, ieskaitot citus ministrus. lietas, kas tikai vēlreiz apstiprina, ka dzīvojuam Sūnu Ciemā.

tādas tās lietas. redzēs, ar ko tas viss beigsies.

yeah! pēdējā diena šajā darbavietā. :)
pirmdien sākšu jaunu dzīvi. (patiesībā tikai vecās modifikāciju, bet nebojājiet man to prieku;)

pa brīvdienām izvērsās neliels filmu skatīšanās maratons. tapa noskatītas 3 filmas:
1. Savvaļas orhideja (Wild Orchid)
2. Savvaļas orhideja II (Wild Orchid II: Two Shades of Blue)
3. Shortbus

Pirmās divas filmas tika skatītas vienā vakarā pēc kārtas. Jūs varbūt smiesieties, bet es abus šos gabalus skatījos pirmo reizi, kaut arī tie uzņemti pirms vairāk kā 15 gadiem un kādreiz tiem bija pat tāds kā kulta statuss. godīgi sakot, jutos mazliet vīlies. Atzīšos, ka pie otrās filmas beigām aizmigu. Nespēju saprast, kāpēc tām tika karināta erotikas birka. ir tur šādas tādas pikantas ainiņas, bet kopumā filmas ir par cilvēku attiecībām un sekss ir tikai fons. Bet miesīgie plikumi abās filmās parādas pavisam reti. Nē, nepadomājiet - ne jau tos es alku redzēt. tik vien, kā gribēju beidzot noskaidrot par ko bij' tāds hajs. Turklāt nespēju saprast kāda saistība pirmajai filmai ar otro. Droši vien mārketinga triks. Varbūt palieku vecs un skatos uz filmām ar kinopatērētāja acīm (more action in less time).

Taču «Šotbas».. šo filmu visiem iesaku. Tas ir stāsts par vairākiem jauniem cilvēkiem, viņu vēlmi izprast sevi un savas attiecības. Stilīga filma ar iepriekš neparedzamu sižeta līniju. Prieks skatīties. Viena no labākajām pēdējā laikā skatītajām filmām.

pasaki man šodien kaut ko jauku!

nesen noskatījos filmu «Click». filma, manuprāt, tāda viduvēja amerikāņu komēdija. bet centrālā doma laba - par to, ka mēs dzīvojam tikai atskaites punktos: algas pielikums, paaugstinājums darbā, kāzas, jauns auto, jauna māja, platekrāna TV, bet viss pārējais laiks, ko mēs lielākoties pavadām darbā (ceļā uz to un atpakaļ), tiek "pārtīts". mēs šo laika sprīdi noeksistējam. mēs to neizdzīvojam. bet šis laiks ir lielākā daļa mūsu dzīves (ja neņem vērā to laiku, ko mēs noguļam). un tad no dzīves pāri paliek vien daži mirkļi.

šo es atcerējos, kad vakar kolēģe, runājot par to "kā būtu, ja varētu pārtīt laiku" izteicās, ka viņa tad pārtītu laiku uz jūniju, uz Jāņiem.


«Live without dead time!»
- Guy Ernest Debord

Vakar noskatīju valentīndienai ļoti piemērotu filmu - «Sekss un Lūcija». Iesaku. Tiešām laba un interesanta.

pēc šī man ir bail ielūkoties savā bankas kontā.

Pēdējās dienas uz darbu sanāca braukt ar autiņu. un es ievēroju tādu štelli:
braucu pa apli (to, kas zem salu tilta), man ir galvenais ceļš un tiem, kas grib aplī iebraukt tā kā būtu jāgaida, kamēr pabraukšu garām. braucu es samērā normāli - nevelkos, bet arī īpaši neskrienu (nu tā uz 60 - 70 - pilsēta taču). bet visi, kas vēlas aplī iebraukt nekaunīgā vīze spraucas tieši man priekšā, tā, ka man nākas sabremzēties, lai kādam neieskrietu sānā.
bet šodien, tavu brīnumu, visi stāv un gaida, neviens nespraucas. nekādi nevarēju iebraukt, kas par lietu. tak beigās pieleca - es vakar beidzot noņēmu «M» burtu no mašīnas loga, ar kuru biju braukājis kādu nedēļu, jo piehaltūrēju par "instruktoru" dažiem draugiem.
acīmredzot šoferiem vienkārši nav nekādas cieņas pret «mācībniekiem» uz ceļa - lai kā viņi ar brauktu. apdzīt «mācībnieku» laikam ir katra īstena šofera goda lieta - pat tad, ja tas «mācībnieks» vālē pa Brīvībeni uz 140.

palasījos kā džeki snowo un man radās divas sajūtas:
1) es gribu snowot, jo ārā tāds smuks sniedziņš, un
2) es negribu snovot, jo mīžas salauzt kādu kaulu..

nesaprotu, ko man tagad darīt.

laikam visa vaina bija pikšķerēšanas (phishing) filtrā, kurš, acīmredzot, bija izdomājis, ka man nav nekādās nepieciešamības atkārtoti skatīt vienas un tās pašas lapas, kā arī, ka regulāri pārstartēt pārlūku ir visnotaļ jautri.
atslēdzu viņu nah un tagad, tfu tfu tfu, viss strādā. pagaidām.

eh, uznāca pamatīgs miegonis. derētu kādu stundiņu divas nosnausties. kāpēc darbā nav diendusas kā bērnudārzā? tad man gulēt ne par ko negribējās. bet tagad..

vispār man kāds zvana ļoti reti. bet kāpēc tas jādara tieši tad, kad es nevaru atbildēt? pie tam no nepazīstama numura. un tagad, protams, viņiem ir aizņemts. jau kādu stundu..

cik ta sen biju pusdienās, bet jau atkal ēst sāk gribēties.'labi, ka tikai stunda vēl jāstrādā. :)

mja. man ir nopietna internetatkarība. pareizāk to būtu saukt par psihopaticsocialnetworkingsyndrome.
te ir aptauja par gada bajāni un es labi zinu par ko ir runa visos varintos...

vēl neesmu saņēmis šo algu, kad gaidu jau nākamo...

uzliku sev darbā Internet Explorer 7. tagad domāju - vai vajadzēja? pagāja laiks, kamēr pieradu. tabi, protams, ir laba lieta, bet man tagad regulāri aiziet ciet internets un nākas pārstartēt pārlūku. kaut kas tur nav lāga. un nekāda normālā sērfošana pa netu nesanāk.

būšu laikam pa nakti pamatīgi pārklausījies tos Naitvišus - joprojām skan manā galvā. ceru, ka nebūs iemetušies tur uz mūžīgiem laikiem.

jēš! tomēr novinnēju to lietu. bija jau neliels satraukums. mazliet slidena.
bet vispār jau no tā labuma nekāda - tikai silda sirdi. :)