sarežģītais zvirbulēns

boss nez kāpēc ir iedomājies, ka esmu speciālists jomā, kurā, patiesībā nekāds specs neesmu, toties viņš pats gan ir. bet pārliecināt viņu par pretējo arī negribas.

vakardienas pasākums ar jūrābraukšanu izvētās tīri labs. protams, kārtējo reizi pierādījās, ka juristi ir sūdīgi matemātiķi - šmīga beidzās jau stipri pirms mēs vispār bijām iebraukuši jūrā. nācās reibt no svaigā gaisa un romantikas (nu tur, jūra, saule, blata laiva slīd, meitenes un visas tās štelles - pat saulrietu gandrīz dabūjām).

Vakar mūsu mazajam darba kolektīvam bija skaistas buržuju izklaides - izklaides brauciens ar jahtu no Andrejsalas līdz jūrai. Mazliet nožēloju, ka nepaņēmu līdzi fotoaparātu (bailēs, ka pa dzērumam to noslīcināšu) - tie ostas skati tomēr ir dikti romantiski.

Lasu elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Skairdrā nesaprast. (Darbā dzert nedrīkst, tāpēc nezinu, ko iesākt.)

šorīt nogļukoja telefons, kā rezultātā aizgulējos - nenozvanīja modinātājs. toties labi izgulējos. :)

kaut kā sajutos labi pastrādājis

Es ienīstu piedalīties socioloģiskajās aptaujās. Pirmkārt, tās liek man domāt, pie tam gandrīz vienmēr par lietām, par kurām es negribu domāt. Otrkārt jautājumi un atbildes parasti ir nofurmulēti tā, ka es nemaz nevaru atbildēt - nesaprotu jautājumu, nesaprotu atbildes, jautājums vai atbildes ir pārāk vienpusīgas, nav mana atbilžu varianta, vai arī uz jautājumu nav iespējams konkrēti/viennozīmīgi atbildēt. Un tā joprojām. bet vislielākais tizlima kalngals laikam būs korporatīvās aptaujas. ar vienu no tām kā reizi cīnos.

p.s. izdomāju, ka labāk cīnītos ar zaļo pūķi, nevis anketām un aptaujām.

nosnaustiesties parīti stundiņu pēc darba ir forši. uzreiz jūtos kā cilvēks. protams, ja varētu nosnausties darba laikā, būtu pavisam šiki.

Nozust 60 sekundēs - tie ir mani kolēģi Valentīndienā. Vakar ejot mājās 2 minūtēs pēc darba laika beigām konstatēju, ka kādu jau kādu laiku darbā sēžu viens.

tas ir tik brīnišķīgi, ka kolēģi tāpat vioen uzcep kūkas un atnes uz darbu visus pacienāt. :)

ir tik patīkami aizpildīt darāmo darbu sarakstu ar jau padarītiem darbiem. un pēc tam svītrot tos visus ārā. :)

jo vairāk dzeru kafiju, jo vairāk nāk miegs.

var nonākt pamatīgā afekta stāvoklī, ja nākas koriģēt Word dokumentu, kurā ir daudz apakšpunktu daudzos līmeņos ar savstarpējām atsaucēm (cross-references), un šo dokumentu ir iepriekš labojušuši vismaz 5 cilvēki, turklāt katrs kā nu mācēdams.

taisni riebj, ka cilvēki spēj tā samudžināt vienkāršas lietas!
un es te kā muļķis tagad (pirmssvētku dienā, kad vispār strādāt nevajjadzētu) sēžu un viņas šķetinu, jo pirmdien, redziet, visam jābūt gatavam...

galvenais ir atnākt no pusdienām 5 minūtes pirms priekšnieces un radīt iespaidu, ka esi atnācis jau sen un visu laiku cītīgi strādājis. :)

jēh, šodien bija pirmā darba diena.

kā jau parasti - platas acis un iepazīšanās ar jaunajiem kolēģiem, no kuriem nevienam tu tāpat vārdus neatceriess.

pusdienas kopā ar ministri. šāda tāda lieka un mani īpaši neinteresējoša informācija par šo un to, ieskaitot citus ministrus. lietas, kas tikai vēlreiz apstiprina, ka dzīvojuam Sūnu Ciemā.

tādas tās lietas. redzēs, ar ko tas viss beigsies.

yeah! pēdējā diena šajā darbavietā. :)
pirmdien sākšu jaunu dzīvi. (patiesībā tikai vecās modifikāciju, bet nebojājiet man to prieku;)

nesen noskatījos filmu «Click». filma, manuprāt, tāda viduvēja amerikāņu komēdija. bet centrālā doma laba - par to, ka mēs dzīvojam tikai atskaites punktos: algas pielikums, paaugstinājums darbā, kāzas, jauns auto, jauna māja, platekrāna TV, bet viss pārējais laiks, ko mēs lielākoties pavadām darbā (ceļā uz to un atpakaļ), tiek "pārtīts". mēs šo laika sprīdi noeksistējam. mēs to neizdzīvojam. bet šis laiks ir lielākā daļa mūsu dzīves (ja neņem vērā to laiku, ko mēs noguļam). un tad no dzīves pāri paliek vien daži mirkļi.

šo es atcerējos, kad vakar kolēģe, runājot par to "kā būtu, ja varētu pārtīt laiku" izteicās, ka viņa tad pārtītu laiku uz jūniju, uz Jāņiem.


«Live without dead time!»
- Guy Ernest Debord

hehe, uz meilu atnāca piedāvājums strādāt jauniešu (tie, kam 14- 30) modes apģērbu veiklā.

eh, uznāca pamatīgs miegonis. derētu kādu stundiņu divas nosnausties. kāpēc darbā nav diendusas kā bērnudārzā? tad man gulēt ne par ko negribējās. bet tagad..