sarežģītais zvirbulēns

Pēdējās dienas uz darbu sanāca braukt ar autiņu. un es ievēroju tādu štelli:
braucu pa apli (to, kas zem salu tilta), man ir galvenais ceļš un tiem, kas grib aplī iebraukt tā kā būtu jāgaida, kamēr pabraukšu garām. braucu es samērā normāli - nevelkos, bet arī īpaši neskrienu (nu tā uz 60 - 70 - pilsēta taču). bet visi, kas vēlas aplī iebraukt nekaunīgā vīze spraucas tieši man priekšā, tā, ka man nākas sabremzēties, lai kādam neieskrietu sānā.
bet šodien, tavu brīnumu, visi stāv un gaida, neviens nespraucas. nekādi nevarēju iebraukt, kas par lietu. tak beigās pieleca - es vakar beidzot noņēmu «M» burtu no mašīnas loga, ar kuru biju braukājis kādu nedēļu, jo piehaltūrēju par "instruktoru" dažiem draugiem.
acīmredzot šoferiem vienkārši nav nekādas cieņas pret «mācībniekiem» uz ceļa - lai kā viņi ar brauktu. apdzīt «mācībnieku» laikam ir katra īstena šofera goda lieta - pat tad, ja tas «mācībnieks» vālē pa Brīvībeni uz 140.

tomēr ļaunās aizdomas ir piepildījušās - esmu sabeidzis autiņam pusasi. neko darīt. tādi, redz, mums tie tēvzemītes ceļi..

šodien kaut kāds frīks savu auto bija novietojis blakus manējam un tā taisni pagalma vidū. it kā nevarētu viņu nolitkt pagalma otrā malā, lai visi var normāli izbraukt. nācās grozīties minūtes piecas, lidz dabūju savu bitīti laukā. vienbrīd likās, ka apskādēšu savu mīļumu, jo uz abām pusēm brīva vieta palika tik kādi 3cm..
tak viss ir labs, kas labi beidzas. tak lukturi izsist gan niezēja rokas.

par kapota salabošanu prasa 150 lašus. kuces, mļa. man kaut kā liekas par taudz. bet kā lai atrodu kur lētāk un labāk?