atklāsme
pedējā laikā iekšējā balss neprātīgi lliedz: «aizlej tak beidzot savu mūli! piedzeries beidzot!»
bet veselais saprāts, savukārt saprāts tā prātīgi iebilst: «nu izbeidz. nav tak vērts! pēc tam tik sušņaks un roku trīcoņa..» un viņš tik runā un es tik klausos. un klausu.
esmu neziņā. esmu izmisis. kam lai klausa? kam lai uzticas?
es zinu ko saku:P
es vinneju ja":)