es taču esmu nedzerošs alkoholiķis!
pedējā laikā
iekšējā balss neprātīgi lliedz: «aizlej tak beidzot savu mūli! piedzeries beidzot!»
bet
veselais saprāts, savukārt saprāts tā prātīgi iebilst: «nu izbeidz. nav tak vērts! pēc tam tik
sušņaks un roku trīcoņa..» un viņš tik runā un es tik klausos. un klausu.
esmu neziņā. esmu izmisis. kam lai klausa? kam lai uzticas?