"Laime · tur · vien, · kur · miroņi · trūd · - · lūdz · Dievu, · lai · piesūta · trieku!"

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Saskatīt zemi, kas mīt smilšu graudā,
Un debesi, ieslēgtu ziedā mežonīgā,
Turot bezgalību plaukstā, kas Tava,
Un mūžību, kam vaļas tik stunda.
Sprostā putniņš rīkli sarkanu
Visas debess dusmas raisa.
Gan dūju, gan baložu nams
Drebina elli caur visu tā telpu.
Saimniekvārtos badā mērdēts suns
Teic – tautu sagaidīs posts.
Uz ceļa kumeļš, lietots ne tā,
Debesij pēc cilvēkasinīm taujā.
Medīta truša kliedziens katrs
Smadzeņu šķiedras plēš.
Cīrulis spārnā ievainots,
Ķerubs kā reiz dziedāt stāj.
Gaili, graizītu, bruņotu cīņai
Austoša saule baida.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On March 7th, 2007, 04:11 pm, [info]artizar commented:
Jā, kaut kā tā. Tāda kā prikola pats pamēģināju izteikt divas pirmās rindiņas un aizgāja...
Ar to problēmu (oriģinālteksta struktūra vs. stilistiski pieņemams un lasāms teksts) pašam nācies saskarties. Piemēram, tulkojot juridiskus vai tehniskus tekstus svarīgāk tomēr ir saglabāt oriģinalteksta būvi, pat tad ja stilistiski sanāk neveiklība. Savukārt, literatūrā/dzejā visām varītēm censties saglabāt oriģinālvalodas strukturālo kārtību tulkojuma valodā šķiet galīgi garām. Šeit ir jāsarijās oriģinālteksts, tas jāsagremo un jālaiž ārā tādā formā, kāda tulkojuma valodā būs piemērotāka. Jā, galu galā tulkošana un interpretācija ir sinonīmi. Galvenais ir saglabāt to kodoli/serdi, bet ārējo slāni - formu un struktūru ir jāpiemēro tulkojamai valodai, nevis otrādi.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry