Saskatīt zemi, kas mīt smilšu graudā,
Un debesi, ieslēgtu ziedā mežonīgā,
Turot bezgalību plaukstā, kas Tava,
Un mūžību, kam vaļas tik stunda.
Sprostā putniņš rīkli sarkanu
Visas debess dusmas raisa.
Gan dūju, gan baložu nams
Drebina elli caur visu tā telpu.
Saimniekvārtos badā mērdēts suns
Teic – tautu sagaidīs posts.
Uz ceļa kumeļš, lietots ne tā,
Debesij pēc cilvēkasinīm taujā.
Medīta truša kliedziens katrs
Smadzeņu šķiedras plēš.
Cīrulis spārnā ievainots,
Ķerubs kā reiz dziedāt stāj.
Gaili, graizītu, bruņotu cīņai
Austoša saule baida.
Un debesi, ieslēgtu ziedā mežonīgā,
Turot bezgalību plaukstā, kas Tava,
Un mūžību, kam vaļas tik stunda.
Sprostā putniņš rīkli sarkanu
Visas debess dusmas raisa.
Gan dūju, gan baložu nams
Drebina elli caur visu tā telpu.
Saimniekvārtos badā mērdēts suns
Teic – tautu sagaidīs posts.
Uz ceļa kumeļš, lietots ne tā,
Debesij pēc cilvēkasinīm taujā.
Medīta truša kliedziens katrs
Smadzeņu šķiedras plēš.
Cīrulis spārnā ievainots,
Ķerubs kā reiz dziedāt stāj.
Gaili, graizītu, bruņotu cīņai
Austoša saule baida.