Procesa norise
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
Digitālgeita no iekšām's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Saturday, September 15th, 2012 | 11:52 am |
Viss turpinās. Prokurori sadusmo tiesu pāris stundas(?) skaidrojot, vai un kādā veidā KML britānijā direktors ir piedalījies TV apraides staciju inspekcijās Latvijā. Gan jau arī aizstāvji ar saviem jautājumiem tiesu vēl ne mazums nokaitinās. Domājams, britu tiesnesei Rosko kundzei šī pratināšana ir ļoti interesanta pieredze.
Tulks izliek procesa dalībnieku debatēm "junior" nozīmi. "Ko tas verētu nozīmēt?", "Can you explain it different way?". "Ne augsta līmeņa darbinieks?", "Vidējs vadītājs?", "What level?". "Level 3 out of 9", liecinieks jau smejas. Zāle līdzi. Varētu jau teikt, ka jocīgi, ja nebūtu tiesas sēde.
Tiesas priekšsēdētājs dienas beigas atklāj, ka liecinieka advokāts jau ir piestādījis rēķinu Latvijas valstij par 450 GBP, par britu tiesā pavadītām stundām. Tāpēc arī tiesas sēde norisinās visu dienu vien ar diviem īsiem pārtraukumiem. "Nekur nav teikts, ka mums te visu dienu bez ēšanas ir jāsēž!", sašutumu pauž prokurors. | Thursday, September 13th, 2012 | 8:08 am |
Tiesas sēdē pēc aizstāvja priekšlikuma liecināja psihiatrs-eksperts. Precīza un saprotama valoda, tiešas atbildes uz visiem jautājumiem, ar skaidri atdalītiem pieļāvumiem un prognozēm no precīzi fiksētiem faktiem. Prokuroram nekādu papildus jautājumu nav. Eksperta fiksētajā situācijā procesu iespējams turpināt arī bez apsūdzētā klātbūtnes. Viņa vietā būs pārstāvis un aizstāvis.
Pēc divu mēnešu pārtraukuma tulks (tulce?) ir pazaudējusi lielāko daļu savas kvalifikācijas palieku: ar nestabilu uztveri (visu laiku pārjautā), nespēju uzdot jēdzīgus precizējošos jautājumus, nekādas izdomas, kad tulkojums prasa vairāk par padomju vidusskolas līmeņa angļu valodas zināšanām. Toties prot lietot artikulus. Prokurors paliek īgns, kad tulks viņam sāk viskaut ko prasīt par to, ko viņš tajos jautājumos grib pajautāt. Uz priekšu raitāk iet tad, kad prokurors savus jautājumus noliek priekšā uzrakstītus. Zāli nepamet "lost in translation" sajūta, vismaz pāris epizodēs tulkojuma dēļ sākas prokurora papildus jautājumi liecieniekam. Tā pēc solītās dienas pratināšanā prokurors uzstāj, ka būs vajadzīga vēl viena. Te īgns paliek tiesnesis, arī britu puse laipni pārvaicā, cik tad ilgi vēl? Piemēram:
Prokurors: Kurš jums sūtīja šo faksu? Liecinieks: Zabeckis P: Kas jums liek domājat, ka sūtīja viņš? L: Faksā ir rakstīts, ka sūta Zabeckis P: Vai ir vēl kāds apstāklis, kas jums dod pamatu uzskaīt, ka to sūtīja Zabeckis? L: Jā, mēs par šo jautājumu bijām runājuši. P: Vai tajā faksā bija kaut kas jums negaidīts? L: Nekas
Nav jau nekur jāsteidzas, lietā ir vēl pietiekoši daudz praktiski veselu apsūdzēto. | Friday, July 13th, 2012 | 7:58 am |
Pārtraukums līdz septembra vidum. Process gandrīz 9 gadu garumā bez prognozējamām beigām noteikti ietekmē apsūdzēto slimošanas statistiku. Neviens nav no dzelzs, varbūt vienīgi Piliksers. | Thursday, July 5th, 2012 | 9:14 pm |
Cienījamā britu lieciniece ir nopratināta. Tā, kas savā laikā pildījusi KM direktores pienākumus. Absolūta uzvara nominācijā par neko nezināšanu. Uz visiem jautājumiem par to, kas ir bijuši klienti, kāpēc mainījušies akcionāri, vai pazīst jelkādu no lietas figurantiem viena atbilde - nezinu. Tā visu dienu pratināja. "Vai jūs pazināt Tādu un Tādu?", tā prokurors. "Nē" "Varbūt jūs no viņa esat saņēmusi kādu ziņu, vai citādi ar viņu komunicējusi?" "Nē" "Varbūt jūs arī nepazīstot viņu, par viņu kaut ko zinājāt?" "Nē" "Varbūt arī nezinot un nepazīstot viņu, par viņu kaut ko bijāt dzirdējusi?" Utt. Tehnika gan atkal nebija uzdevumu augstumos. Pirms nebija vados palaista lielā ziņa, viss strādāja labāk. | Tuesday, June 26th, 2012 | 9:29 pm |
Pirmsjāņu diena skotlendjarda tiesai ne ar ko īpaša nebija, šejienes tiesai vienkārši saīsinātā, proti, līdz 16.00. Patiesībā tas nozīmē pagarinātā, jo tiesas sēdes tik ilgi turpinājušās diezgan retu reizi. Nav vienkārši saplānot un sagatavot dienaskārtību, kurā nekas nenojuktu. Tagad viss skaidrs - kā sākam (ap 11.30), tā turpinām, cik vien diena un videokonference ļauj.
Tehniskais risinājums šoreiz lika krietni vilties. Pirmo pusstundu neizdevās pievienoties. Tiesas zālē parādījās, acīmredzot, tiesas IT speciāliste, kas visu laiku zvanījās ar kādu, un ziņoja, ka mēs esam nonākuši "uzgaidāmajā zonā", bet pieslēgties britu tiesas zālei neizdodas. "Mēs esam šeit tiesas zālē, nevis kaut kādā uzgaidāmajā zonā", puspajokam, bet saniknots noteica tiesas priekšsēdētājs. Pēc kārtējā zvana, IT speciāliste ieslēdza sava telefona skaļruni, kurā balss vēlreiz nostāstīja problēmu un ar zināmu lepnumu piebilda "problēma ir viņu pusē". Kā daždien gadās, katra problēma atrisinās, ja tikai mazliet pagaida.
Tulks šķita jau krietni labāk piešāvies, vien brīžiem kaut ko pēkšņi nesaprot, un pūlas precizēt liecinieka atbildes ar papildus jautājumiem, kurus savukārt nesaprot neviens cits. Pie tā, savukārt, lēnām piešāvies ir britu liecinieks, un runā īsi, vienkārši. Viss iet raiti, līdz pēkšņi pazūd balsis. Nevis pavisam, bet paliek čerkstošas un nesaprotamas. Pēc brīža eksperimentēšanas, pasākums ir jāpārtrauc.
Ir sarunāta vēl viena videokonference jūnijā (otras liecinieces pratināšanai) un četras jūlijā (šī liecinieka pratinātturpināšanai), un tiesa dara zināmu - dariet ko gribiet, bet vairāk laika šo liecinieku pratināšanai nav un nebūs. Aizstāvji sāk protestēt, ka vispār jau prokuroram būtu tūlīt jābeidz, lai tak uz visiem aizstāvjiem arī būtu tikpat daudz laika pratināt, kā prokuroram. Strīds jau sāka vērsties plašumā, līdz konstatējās, ka prokurors ar jautājumiem jau bišķi pāri pusei, un vienā dienā (ja nebūs tehniski gļuki), varētu pabeigt pavisam. Visi mērēni atspringa un stundu pirms plānotām beigām sēde bija cauri. | Wednesday, June 13th, 2012 | 9:06 pm |
Gandrīz nemanāmi ir noslēdzies vēl viens posms procesā - "pārbaudīti" visi apsūdzības rakstveida pierādījumi. Visi 102 sējumi. Kas tālāk? Varētu jau domāt, ka atliek vien gaidīt nākamo teletilta dienu, bet nē jel, prokurori vēlas pārbaudīt arī lietiskos pierādījumus (nevis lietišķos, bet lietiskos, proti, pierādījumus, kuri ir "lietas", pretstatā dokumentālajiem pierādījumiem). Kas tad tur par "lietām" ir krimināllietā? Konfiscēts dators, dažādi datu nesēji (cd matricas, flašs, audikasetes ar ārzemnieku liecībām), un daži sējumi konfiscētu digitalizācijas projekta dokumentācijas. Ko tur pārbaudīt, ja viss šo lietu saturs sen jau dokumentu veidā ir krimināllietā?
"Domāju, pietiktu ar vizuālu apskati", ne pārāk pārliecinoši saka prokurors attiecībā uz datoru un datu nesējiem. Viens aizstāvis krietni kareivīgāk, vēlas pārliecināties, ka datorā ir disks un vispār, vai uz diska atrodas tas, kam tur jābūt. "Diskam ir savs numurs, kurš jāpārbauda!" lūkojoties lietas materiālos skandē aizstāvis "...emm... Atvainojos, tas ir barošanas bloka numurs, to nevajag." "Tad mums jāpieaicina speciālists, tas dators tā kā būtu jāieslēdz, es to nemāku, varbūt pat jāizjauc?", saka tiesas priekšsēdētājs.
Par laimi, iejaucas aizstāvis Klotiņš ar jautājumu: ko tieši gribam pārbaudīt skatoties uz neieslēgtu datoru vai elektroniskajiem datu nesējiem? Tad palēnām izskatās, ka neko no tā pārbaudīt īsti neviens nevēlas. Kā tas beidzās? Nez kāpēc tomēr neieslēgtais dators, datu nesēji tika tiesas zālā ienesti un visiem atrādīti. Lai nekādu šaubu. Tad vēl lūgums no aizstāvjiem, ka to izslēgto datoru pēc vairāku gadu glabāšanas varētu atdot īpašniekam. | Wednesday, June 6th, 2012 | 10:45 pm |
Šodien, iespējams, bija pirmais gadījums mūsu valsts tiesu vēsturē, kad tiesas sēdē tiek pratināts ārvalstu liecinieks attālināti ar videokonferences palīdzību. Kādam jābūt pirmajam, tur neko nevar darīt, un tas mēdz nozīmēt gandrīz nebeidzamu pārsteigumu virkni.
Pirms pieslēgšanās, godātā tiesa nobrīdināja tulku par atbildību, instruēja visus runāt īsos teikumos ar pauzēm, jo taču jātulko visu laiku, kā arī atļāva tulkam, ka drīkst pārjautāt un lūgt atkārtot, galvenais lai visu skaidri var iztulkot. Tehnika strādāja nevainojami, savienojums izveidojas ātri, attēls ass, un balsis skaidras. Otrā galā, redzamā sieviete darīja zināmu, ka esam pieslēgušies Skotlendjarda tiesas kantorim un viss gatavs, lai sāktu pratināt liecinieku. Viss gluži nē, tiesnese vēl nav atnākusi, bet tūlīt būs. Tas jau nekas, no šīs zemes arī gluži laikā pieslēgšanās nenotika, ziniet, un tur jau tā tiesnese bija klāt. Viņi gribēja zināt, kas ir tie, kas atrodas tiesas zālē šajā galā. Radās tāds kā mazs konfūzs, jo klātesošo skaits ir savas 40 galvas. Visprims tika stādīti priekša tiesnesis un piesēdētāji, tad prokurori. Te bija vēl viens konfūzs, jo stādīties priekšā videokonferencē ir varen ķēpīgs pasākums.
"Please, spell the name!", noteica dāma no skotlendjarda. Un tātad, tiesnesis saucās: džī-jū-ār-ai-es (pareizāk būtu džei, bet kam gan rūp, cik precīzi skotlendjarda protokoli sanāks) es-tī-jū-kei-ei-en-es, un tā tālāk. Tulkotāja sevi nosauca: ai-el-džī-ei. Par laimi tiesa nolēma, ka iepazīstināt ar visiem pārējiem būtu nesamērīgas pūles no procesuālās ekonomijas viedokļa un vienkārši pateica, ka tiesas zāle ir "arī visi lietā apsūdzētie un viņu aizstāvji". Jāpiebilst, ka spellojot vārdus tulkam laiku pa laikam gadās nokļūdīties, un tad viss darbs vējā, jāsāk no sākuma. Savukārt, kad spellot sāka skotlendjards, nācās laiku pa laikam pārjautāt, beigās noskaidrojās, ka ar mums runā legal advisor Elizabete Vat un tiesnese Sjūzena Rosso. Starp citu, kurš te LV tiesā ir legal advisor (tulks iztulko kā "juridiskais padomnieks")? Atkal konfūzs. Nav te tāda. Beigās vienojās, ka tas tā kā tiesas sekretārs varētu būt. "Ah, it's OK", noteica Elizabete.
Liecinieks nozvērējās runāt taisnību turot rokā attiecīgo grāmatu, mūsu tiesa zvērēt nelika, bet sāka brīdināt par atbildību. Atbildību, kas izriet nevis no LV kriminālprocesa, bet no kādas tur ES konvencijas. Tur par to, ka drīkst neliecināt pret sevi utt., un cita starpā bija teikts, ka lieciniekam tiek nodrošināta juridiska palīdzība. Liecinieks piepeši iejaucās un teica, ka viņs nemaz to nav zinājis un nav paņēmis līdzi advokātu(taisnība gan parastam lieciniekam kriminālprocesos netiek nodrošināta juridiskā palīdzība) un viņš labprāt paņemtu, bet tad kādam par to jāmaksā. Te konfūzs strauji vērsās plašumā. Tiesa bija acīmredzami negatava šim, kaut kā juceklīgi atbildot beigās pateica, ka maksās gan. Tātad, Latvijas valsts maksās.
Izsludinājās pusstundas pauze, kuras laikā liecinieks piezvanīja savam Londonas advokātu birojam, un vienojās, ka varēs kopā ar advokātu ierasties liecināt pēc divām nedēļām. Vienīgi, advokātu birojs labprāt sakomunicētu ar tiesu un noskaidrotu kāda būs pakalpojumu apmaksas kārtība. Tā lūk. Tad labu brīdi notika centieni saskaņot turpmākās pratināšanas reizes, kādas 5-10 minūtes pagāja spellojot rīgas apgabaltiesas e-pasta adresi, uz kuru savus jautājumus par atlīdzības saņemšanu iesūtīt gribēja liecinieka advokātu birojs.
In general, ai-el-džī-ei būtu jāsaņemas (ar tulkošanu šajā procesa jau ir bijušas problēmas), un tiesas sekretāram jāpārbauda, vai gadījumā videokonferenču tūlis nenodrošina ari tērzēšanas iespēju (liela daļa laika ietaupītos nespellojot vārdus). | Sunday, April 8th, 2012 | 12:52 pm |
Vienā dienā var pārbaudīt līdz pat sešus sējumus lietas materiālu. Sevišķi, ja ir kā ar 52. sējumu, kurā prokurori nevēlas pārbaudīt it nevienu dokumentu.
Sēdei mazliet nervozumu piešķīra Tiesas priekšsēdētāja sniegtā informācija par īpaši svarīgajiem Karalistes lieciniekiem, kurus bija cerēts ar videokonferences palīdzību pratināt jau aprīļa beigās. Informācija diezgan aptuvena, jo to priekšsēdētājam neoficāli sniedz kāda Tiesas darbiniece, kas komunicē ar LR Tieslietu ministrijas pārstāvi, kas komunicē ar attiecīgo iestādi Karalistē.
Šobrīd tapis zināms, ka Karaliskā tiesa nav spējusi atrast laiku, lai šādu pasākumu noturētu aprīlī. Londonā (?) tiesas esot pārāk noslogotas (noprotams, Karalistes pilsonis videokonferencē sniegt liecības var vien Karaliskās tiesas klātbūtnē). Un vispār, kādu tādu iemeslu dēļ liecinieks jāpratina četras dienas pēc kārtas? Un kurš iedomājies, ka tiesas sēde varētu notikt veselas 6 stundas dienā (tak arī ne jau pēc Latvijas laika Karaliskā tiesa strādāt taisās)? Karalistes pilsoni pāris stundu pratināt drīkstot, ne vairāk. Sarunu vēlākos posmos par šo ilgumu izdevies panākt tādu kā sapratni, bet ne jau kādu laiku sarunāt.
Skaidrs, ka Karaliskā tiesa diez vai vēlas atrast laiku uzraudzīt, kā tiek pratināts Karalistes pilsonis, sevišķi jau no kādas attālas nomales, kura pat Karaliskā kolonija nekad nav bijusi (sinhronais tulkojums, omg). Un ko darīs tiesa, kad pratināšanas pašā vidū izbeigsies Karaliskajā žēlībā pratināšanai atvēlētais laiks? | Wednesday, March 7th, 2012 | 7:28 pm |
Vienā tiesas dienā savi dienišķie 4-5 sējumi tiek pārbaudīti. Prokurors parasti lūdz vairāk neizskatīt, jo pārbaudīšanai jāgatavojas. Gatavojoties prokurors var nosaukt pārbaudāmos dokumentus izlases, kārtībā, ja nav sagatavots, tad jāpārbauda ir pilnīgi viss sējums, tā drošības pēc, ja nu tiesas debatēs uz kaut ko sagribēsies atsaukties.
Tas nav gluži vienīgais, kas notiek. Paudera veselības stāvoklim atkal nozīmēta ekspertīze, plānots ambulatori apmēram maija beigās. Vēl divi lūgumi sekoja uzreiz: no aizstāvja lūgums apturēt tiesas procesu, pamatojoties uz kriminālprocesa 479. pantu un Paudera jaunāko diagnozi. Jocīgi, neviens nepiedāvāja turpināt slēgtu sēdi, tad nākas secināt, ka šajā lūgumā apspriestās detaļas nav nekas īpašs. Varbūt nevienam tas neienāca prātā, jo zālē tāpat neviena bez lietā iesaistītajiem nav bijis jau diezgan sen. Lai kā būtu, lūgumu noraidīja. Var jau būt, ka garīga slimība Pauderam ir, tak nav redzams, ka apsūdzētais "ilgstoši nevar ierasties". Taisnība, viņš uz visām sēdēm vienmēr ierodas.
Un te prokurora lūgums: atlikt tiesas procesu līdz iegūstam ekspertīzes rezultātu. Ja nu tiešām apsūdzētais nesaprot, kas notiek, tādējādi ierobežotas viņa tiesības uz aizstāvību. Arī to Tiesa noraidīja: "par saprašanu, tad jau ziniet, attiecīgas tautības pārstāvjus, daži no kuriem ne lasīt ne rakstīt neprot, bet tomēr ar šādām tādām lietām šajā dzīvē nodarbojas, vispār tiesāt nevarētu". Turpat blakus pielēma, drošības pēc, nozīmēt apsūdzētajam "pārstāvi", no bāriņtiesas. Viņš gan iebilda, ka viņam nevajag, Tiesa pieņēma šo viedokli, zināšanai, bet tik un tā nozīmēja pārstāvi. Tā sanāk, ka Pauderu šobrīd tiesā kā tādu, kam "psihiski traucējumi" (92. pants.). Tiesa arī deva mājienu, ka aprīlī ir cerība sagaidīt svarīgos lieciniekus no Britānijas. Varbūt klātienē, varbūt caur lielisko videokonferenču aparatūru, kas nesen parādījusies tiesas zālē "Ar Šveices valdības atbalstu".
Un lūk, nākamajā tiesas sēdē bāriņtiesas pārstāvis klāt, gados jauns kungs, ar attiecīgu pilnvarojumu no Rīgas bāriņtiesas. "Ko viņš te darīs?", jautāja pārstāvamais. "Pārstāvēs Jūs", īsi atbildēja Tiesa. Prokurors vēl tikai palūdza, lai tiesa izskaidro pārstāvim viņa uzdevumus, tai skaitā labāk uzmanīt pārstāvamo, kurš starplaikos nemāk uzvesties tiesas zālē, tiesas gaiteņos un ēdnīcā. Traucē prokurorus, sēž Tiesas krēslā utml. Tad izrādījās, ka šādu uzdevumu kriminālprocesa likumā pārstāvim nav gan. "Tiesas sēdēs pārstāvamais neizrāda necieņu pret tiesu, ja viņš kaut ko sliktu dara ārpus tiesas sēdēm, tad jāsauc policija vai ātrā palīdzība un viņu nogādās attiecīgā iestādē, tur arī izlems, ko darīt"
Un tā sējumu caurskatīšana turpināja savu gaitu. | Wednesday, February 15th, 2012 | 8:10 pm |
Šodien slimo kāds no tiesas piesēdētājiem. Pārtraukums vēl ap 2 nedēļas. | Thursday, February 9th, 2012 | 5:58 pm |
Dienā iespējams pārbaudīt 5 sējumus lietas materiālu, atlikuši vēl apmēram 76.
Nākamajā sēdē varētu skatīt lūgumu par jaunu med-ekspertīzi Pauderam. Ļoti izskatās, ka tas ieviesīs korekcijas. | Saturday, February 4th, 2012 | 9:16 pm |
Ar mazu aizķeršanos sēdes sākumā process atsācis savu gaitu. Pārbaudīti vēl 3 sējumi lietas materiālu (tikts līdz 19. sējumam no kopā 101 uz šo brīdi) un apmēram iezīmēts sēžu grafiks nākamajam pusgadam - tās ir trešdienas un piektdienas ar dažiem izņēmumiem. Izņēmumi ir tiesas priekšsēdētāja atvaļinājums (pāris nedēļas maijā) un Nacionālā teātra viesizrādes Maskavā (nedēļa martā). "Ar Krieviju ir jādraudzējas", paironizēja Tiesas priekšsēdētājs un precizēja tiesas pozīciju šajā jautājumā: "Ja mēs te nesēdētu jau 4 gadus, šāds lūgums sēdes atlikšanai būtu smieklīgs un nepieļaujams. Tā kā valsts nespēj nodrošināt procesa ātrāku virzību, un nav zināms lietas iznākums, tiesa uzskata, ka šādā veidā izolēt [t.i. neļaut doties darba komandējumā teātra direktoram] apsūdzēto no viņu dzīves būtu nesamērīgi." | Sunday, January 8th, 2012 | 7:55 pm |
Procesu piemeklējusi ieilgusi pauze. Acīmredzot apsūdzētajiem veselības problēmas tik raiti nerisinās, cits iemesls vairāk kā divu mēnešu pārtraukumam nemēdz būt. Šādos periodos raisās pārdomas, vai tur viss ir kārtībā. Zinām taču, ka tiesas vilcināšana ar nepamatotu slimošanu ir problēma, kuru likumdevējs laiku pa laikam sola aktīvi apkarot. Pavingrināsimies statistikā, vienā no, iespējams, pavisam nedaudzajām jebkuram cilvēkam noderīgajām matemātikas nozarēm. Mērķis ir iegūt priekšstatu, vai pamats aizdomām par kādu ļaunprātību šajā procesā, vismaz saprast kā aizdomas apstiprināt vai kliedēt. Tātad, lai tiesas sēde notiktu, uz to obligāti jāierodas: visiem apsūdzētajiem (20 personas) un tiesas kolēģijai (iepriekš 4, šobrīd 3 personas). Pārējie (izņemot lieciniekus) it kā drīkst nenākt, bet praktiski tiesas sēdes atceļas arī prokuroru slimības dēļ, tāpēc uzskatīsim, ka arī bez viņu klātbūtnes tiesas sēde nevar notikt. Uz lielu daļu sēdēm tika aicināti liecinieki, bet tā kā aicināto liecinieku skaits mainās, vienkāršības labad tos šoreiz neņemsim vērā. Neņemsim arī vērā, ka tiesas sēdes var atcelties aizstāvju slimības dēļ, jo šādu gadījumu šajā procesā pagaidām nav bijis. Tātad, pieņemsim, ka uz tiesas sēdi vienmēr jāierodas 25 personām. Cik daudz ir "normāli" slimot? Vislabāk būtu izmantot valsts sniegtu statistiku par darbnespējas dienu skaitu uz strādājošo, diemžēl, publiski pieejamos avotos to neizdevās atrast. Tāpēc pieņemsim (diezgan patvaļīgi, pēc personīgas sajūtas), ka tikt cauri ar 5 slimības dienām gadā ir "normāli", proti, tas būtu ne daudz, ne maz. Vienkāršosim risinājumu pieņemot, ka katrs no iesaistītajiem gadā noslimo tieši 5 dienas. Pieņemsim arī, ka visu lietā iesaistīto saslimšanas ir pilnīgi neatkarīgas: bez sezonalitātes, tie neaplipina viens otru utt. Varbūtība, ka iepriekš plānota sēde notiek, iegūstama ar diezgan vienkāršu aprēķinu: ((365-5)/365)^25, kas ir apmēram 71%. Šo var interpretēt, piemēram, ka gandrīz trešdaļai plānoto tiesas sēžu ir dabīgi jāizkrīt tikai slimības dēļ. Vai, ka tiesas procesa izskatīšanas laiks slimību dēļ (neskaitot nevienu citu iemeslu sēžu atlikšanai) 25 iesaistīto gadījumā pagarināsies par apmēram 30%. Šo rezultātu attiecīgi salīdzinot ar procesa faktisko gaitu būtu iespējams apstiprināt vai atspēkot aizdomas par nepamatotu lietas kavēšanu. Un vēl, dažas dienas atpakaļ "janvāra grautiņu" procesā tiesa pieņēma lēmumu par lietas sadalīšanu "aptuveni vienādās daļās". Grūti saprast aizstāvju sašutumu šajā sakarā, jo pie 68 apsūdzētajiem varbūtība tiesas sēdei notikt ir zem 40%, respektīvi, 60% sēžu izkritīs slimību dēļ (praktiski izskatās, ka arī vienu sēdi noturēt ir ļoti problemātiski). | Friday, November 11th, 2011 | 9:19 pm |
Ar trešo reizi tika pabeigta DLRTC valdes priekšsēdētājas partināšana. Aizstāvji visu dienu pūlējās, bet uz neko īpaši vairāk par acīmredzamo - zaudējumu kompensācijas pieteikums ir no zila gaisa pagrābts - uzvedināt nevarēja. Tāpat jau vairāk kā skaidrs, ka lieciniece nebija tā, kas šķīrējtiesā vērsties izdomāja (kaut pati apgalvo, ka tieši viņa), un ministrijas nodibinātā komisija, kas tiesvedību "pārraudzīja", ir juridiski analfabētisks veidojums.
Šodien nebija aizstāvju diena. Pat advoakātam Klotiņam, nopietnam un nosvērtam, ar jautājumiem ne pārak vedās, bet daži citi izpaudās ar īsti alternatīvu intelektuālo potenciālu. Vai vismaz ar vāju spēju sagatavoties jēdzīgai un tekošai pratināšanai.
Pēdējās nedēļās tīri raiti gājusi uz priekšu materiālu pārbaude. 15 sējumi pabeigti. Tagad trīs nedēļu pārtraukums, iespējams, pat līdz gada beigām, kamēr pāris apsūdzētie medicīniskas operācijas izpildīs. | Friday, October 21st, 2011 | 11:20 pm |
Tika "pārbaudīti" pirmie 3 krimināllietas sējumi. Tas notiek tā: prokurors nosauc lapas numuru, kurā atrodas pārbaudāmais rakstveida dokuments, tiesas priekšsēdētājs visiem nolasa, kas tas par dokumentu - nosaukumu, datumu, autorus, un vēl šo to, tādu kā īsu kopsavilkumu. Tad pēc prokurora vai aizstāvja lūgumiem īpaši nolasa kādus viņuprāt zīmīgus dokumenta fragmentus, ja tādi ir. Un viss, dokuments ir pārbaudīts. No visiem lietas materiāliem prokurors pārbaudīt prasa tikai daļu, pārējie dokumenti lietā laikam pievienoti tāpat vien. Tiesas priekšsēdētājs uz prokurora un aizstāvju nosauktajiem lappušu numuriem reaģē zibenīgi, dokumentu kopsavilkumus veido raiti un pārliecinoši. Svarīgais ir, ka debatēs varēs atsaukties tikai uz pārbaudītajiem lietas materiāliem. Ja nav pārbaudīts, tas ir tā kā vispār nebūtu.
Te darbs kādiem pāris mēnešiem, lietas sējumu skaits ir tuvu vai jau pāri apaļam simtam. | Thursday, October 20th, 2011 | 8:00 am |
DLRTC [jauno laiku] valdes priekšsēdētājas liecības ļoti interesē aizstāvjiem. Ar viņas roku uzsākts līguma ar KML laušanas pasākums caur Stokholmas šķīrējtiesu. Tajā brīdī KML bija saņēmis ap 3.7M avansu, ko DLRTC metās atgūt. Atgūt atguva, bet iztērēja 4M advokātu pakalpojumos. Tāpat ar viņas roku parakstīts zaudējumu kompensācijas pieprasījums, ko prokuratūra tagad no apsūdzētajiem grib prasīt. Tajā visi t.s. zaudējumi ir juridiskajiem birojiem samaksātās summas pārsvars pār šķīrējtiesas piespriesto kompensāciju par juridiskajiem pakalpojumiem no KML par labu DLRTC.
Lieciniece atstāj iespaidu, ka šis tas tiek noklusēts. Lēmums par līguma laušanu šķīrējtiesā, skaidri redzams, pieņemts jau brīdi pirms viņas, kaut kur pavisam citur, ārpus DLRTC. Bet lēmums ļoti apšaubāms. Līgumā skaidri ierakstīts, ka ar valdības lēmumu iespējams līgumu pārtraukt, un tas tiks uzskatīts par nepārvaramu varu. Šo iespēju DLRTC vadītāja nav apsvērusi. Kāpēc, nav zināms.
Viens no aizstāvjiem tirda liecinieci par katru rindiņu, kas zaudējumu kompensācijā iekļauta, prasa paskaidrojumus par katru "it kā darbu", par kuriem advokāti piestādījuši rēķinu. Visu laiku strīdi ar prokuroriem, kuriem nepatīk viskautkas, tai skaitā tonis, kādā aizstāvis pratina liecinieci.
"Tāpēc mēs šajā valstī esam tur kur mēs esam, ka mums ir tādi prokurori!", strīda karstumā pasprūk vienam aizstāvim. Tad garas debates, vai šo tekstu uzskatīt par apvainojumu vai uzslavu. Lieciniece turpinās vēl pēc pāris nedēļām. | Saturday, October 8th, 2011 | 9:34 pm |
Noticis gandrīz neiespējamais, nopratināti visi apsūdzības liecinieki. Nu labi, gandrīz visi, pēc pāris nedēļām pabeigs DLRTC valdes priekšsēdētaju (to, jauno laiku) un tad vēl aprīlī Flanaganus, ja paveiksies. Tas ir prasījis nieka divarpus gadus.
Tūlīt sāksies nākamā stadija: "pierādījumu pārbaude", lietas materiālu pārbaudīšana (lai ko tas arī nozīmētu) tiesas sēdē. Pārbaudīsim secībā "Pirmais sējums, otrais sējums, trešais, ceturtais, piektais un tā tālāks", paziņoja prokurors Piliksers. | Thursday, October 6th, 2011 | 9:06 pm |
Liecina DLRTC valdes priekšsēdētāja. Bija priekšsēdētāja tajā laika, kad gāja tiesāšanās šķīrējtiesā, viņa arī prasības iesniedzēja šķīrējtiesā par līguma laušanu. Prokurorus interesē, kā viņa zināja, ka Ēķa pārskaitītā nauda ir tiešām tā, ko vajadzēja maksāt KML saskaņā ar šķīrējtiesas lēmuma izpildi. Lieciniece detaļās nav interesējusies, kādas Ēķim un KML ir savstarpējās attiecības, sak, nauda ir un paliek nauda. Bankas dokumentā teikts, ka sprieduma izpilde, summas ir pareizas, ko tur vēl daudz prātot.
Arī aizstāvji daudz ko grib uzzināt. Piemēram, Kurš uzaicināja strādāt DLRTC? Neatceras. Kā tā ienāca prātā, ka līgums ir jālauž caur šķīrējtiesu? Izlasīja līgumu, likās, ka vajag lauzt un nolēma lauzt caur šķīrējtiesu. Varbūt vispirms parunāt ar KML? Esot bijis zināms, ka ar KML neko sarunāt nevarot. Varbūt parēķināt, cik izmaksās šķīrējtiesa? Kas gan to var zināt. Kā izvēlējās advokātu biroju? Kāds esot teicis, ka Clifford chance ir labs, konkurss nav bijis jārīko(nav jau valsts uzņēmums!).
Un tā nu process aizgāja, neskatoties, ka līgumu pārtraukt citādāk bija pat vairākas iespējas, nevienā gadījumā nesamaksājot vairākus miljonus britu advokātiem, dažus no kuriem(miljoniem) tagad prokurors no apsūdzētajiem gribētu atdabūt. Švaks, pavisam švaks tas kompensācijas pieteikums izskatās. Aizstāvji neslēpj, ka "ceram jau uz kādu tiesas blakus lēmumu", jo zaudējumu tiesāšanās dēļ nebūtu, ja kāds nebūtu izdomājis šķīrējtiesā vērsties.
Aizstāvji turpinās citureiz. | Wednesday, September 28th, 2011 | 8:16 pm |
"Tādas mums ir tās valdes", ar vāji maskētu nepatiku piezīmēja tiesas priekšsēdētājs. Pratināta atkal tiek DLRTC galvenā grāmatvede, viņa arī valdes locekle periodā, kad aktīvi gāja tiesvedība šķīrējtiesā. Izrādās, valde lēma par rēķinu apmaksu juridiskajiem birojiem, bet nekad nebija lietas kursā, ko tieši Clifford Chance vai Vonsovičs ir viņu labā darījis. Par rēķinu pamatotību lēma kaut kāda ministrijā nodibināta "pa(t?)stāvīgā" komisija. Īpaši jocīgi izskatās tas, ka šī komisija saņēma atalgojumu no DLRTC, ko maksāt uzdevis mātes uzņēmums LVRTC ar kaut kādu rīkojumu(?). Pie tam, šiem komisijas locekļiem nav bijušas darba attiecības ar DLRTC. Tad nu šī komisija DLRTC valdes vietā lēma par Clifford Chance piestādīto rēķinu pamatotību un "rekomendēja" valdei lemt par to apmaksu. Ļoti jocīgi.
Lieciniece runā mierīgi un saprotami, ar pilnu pārliecību apgalvo, ka DLRTC nav valsts uzņēmums, tādēļ arī konkurss par juridiskā biroja izvēli nebija nepieciešams.
Dažu aizstāvju pratināšanas piegājiens tāds haotisks izskatās, nav īsti gatavojušies, ģenerē jautājumus vadoties no iedvesmas un tā, ko dzird riņķī.
Jā, drošības līdzekli atcēla arī Pauderam. | Friday, September 16th, 2011 | 5:22 pm |
Prokurors: Vai jūs pazināt kādu no KML? Liecinieks: Nu, ziniet, tā grūti atcerēties, es jau tajā birojā ar to nenodarbojos. Laiks jau arī pagājis daudz visādu klientu bijis, no ārvalstīm, ASV, Francijas, Zviedijas un citurienes. Grūti jau tā atcerēties, kad tik daudz laika pagājis, ikdienā mēs visi daudz strādājam, tiekamies ar tik daudz cilvēkiem. Atmiņā viss pārklājas, nevaru jau pateikt, vai toreiz kādu pazinu, vai tagad, kaut ko esmu avīzēs lasījis. Mums tas birojs bija šaurs, tur trīs advokāti strādājām, nāca klienti visiem jārunā reizē, nevar pat īsti saprast ko kurš saka. Tad jau pārcēlāmies uz citām telpām, bet advokāts jau pārsvarā mājās strādā, tur dators pieejams un var atpūsties, ja. Nav jau pareizi uz vecumu atsaukties, bet tā neko vairs īpaši neatceros. Bet katram klientam bija jāuzraksta sava kartīte, ko plauktā glabājām, un jāreģistrē un jāparakstās žurnālā, tāda kārtība mums tur bija.
Tādā garā paiet gandrīz stunda. Prokurora jautājumi piepeši izbeidzas, kad jau likās, pratināšanai gala nebūs nekad.
No ārzemju lieciniekiem neapstrādāti palikuši tieši divi. Flanagan laulātais pāris, kuri dažādos laikos bijuši KML galvenās amatpersonas. Prokuratūra uzstāj, ka šie divi noteikti jādabū uz tiesu, jo atšķrībā no citiem, viņu liecības ir īpaši svarīgas. Tas arī būtu jādara saskaņā ar eiropas 59. gada konvencijas 10. pantu, no kura pēc prokuroru domām izriet, ka katras valsts kompetentā iestāde (šajā gadījumā - Home office) šados gadījumos (kad liecinieks ir īpaši svarīgs), pati nodrošina, ka tās valsts piederīgie tiktu atgādāti uz prasītājvalsts tiesu. Kvēps atradis šī konvencijas panta skaidrojumu, no kura sanāk, ka arī pēc šī panta nevienu piespiest liecināt citā valstī nav iespējams. Vismaz viens advokāts arī teica, ka tomēr jāpanāk, lai šie divi noliecinātu. Tiesas priekšsēdētājs ar apņēmību norezervēja attiecīgi 4 dienas (kungam) un 2 dienas (kundzei) nākamā gada aprīlī, un sūtīs vēlreiz pieprasījumu Karalistei, kaut izskatījās, viņš ir visskeptiskākais par pasākuma izdošanos: "Viņi tāpat ātrāk kā pēc pusgada neatbild, ja vispār atbild."
Drošības līdzekli atcelt lūdza arī Pauders. Prokurors Piliksers ieteica to nedarīt, jo "nevaram būt droši, ko viņš sāks darīt nākamajā mirklī". Tas uz veselības stāvkoli zīmējās. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|