Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in Digitālgeita no iekšām's LiveJournal:

[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]

Monday, October 4th, 2010
7:34 pm	Simulē, agravē, kam tas rūp? Acīmredzamais ir, ka Pauderam pie attiecīgas vēlmes būtu atvērtas jebkura neiroloģiskā stacionāra durvis, aiz kurām viņš mierīgi varētu pavadīt vairākus mēnešus. A nē, prokurors Zelčs uzstāj, ka nepieciešama medicīnas ekspertīze, lai noskaidrotu, kas tieši un cik smagi bija noticis ar Paudera veselību mēnesi atpakaļ. Grūti spriest, ko ekspertīze varētu pateikt par cilvēka garīgās veselības stāvokli vairāk kā mēnesi senā pagātnē. Tā sanāk, ka aiz profesionālās cītības acīmredzamais kļūst vairs ne tik ļoti acīmredzams. Redz, vēl pāris gadsimtu atpakaļ garīgās slimības pat mediķi par slimībām neuzskatīja, un uz trakomājām visi brauca kā uz atpūtas parkiem šovus skatīties. Šodien liecināja kāds Teleste ekskluzīvais pārstāvis baltijā, lietuvietis, kuram DLRTC iekārtas it kā pasūtījis, tad reāli KML par starpnieku iemeties. "Tīra loģistikas funkcija", zināja teikt liecinieks. Lūgums izprasīt dokumentus par Šķēles un Ēķa savstarpējo norēķinu šķīrējtiesas piespriestās naudas atmaksai tika noraidīts. (Comment on this)
Thursday, September 2nd, 2010
8:49 pm	Arī šim lieciniekam patīk runāt plašāk nekā uzdotais jautājums to paredzētu. Stāstījums ar atkāpēm, lai iedotu klausītājiem background par anglijas tiesībām, par trastiem utt.("Tiem, kas zinības juridiskajā jomā guvuši ceturtdaļu vai pusgadsimtu atpakaļ un tajā laikā neinteresējās par tiesību teoriju uz rietumiem no padomju latvijas robežām") Interesants stāstījums brīžam tīri akadēmiskā stilā. Liecinieks atbildod vienmēr uzsvērti vēršas pie tiesas, un prokurora jautājumi kļūst kā nedaudz neiederīgs fona troksnis, kā kaut kas traucējošs. Pareizi, liecības tiek sniegtas tiesai, tas pēc kriminālprocesa likuma. Kāpēc caur Maltā reģistrētu uzņēmumu izdevīgāk organizēt piegādes uz Latviju, tika solīts pastāstīt nākamreiz, un liecinieks aizsteidzās uz kādu priekšvēlēšanu raidījuma tiešraidi. Prokurors Piliksers visus savus jautājumus izspēlēja, tomēr mīkla paliek, kas tieši bija tas svarīgais, ko viņš gribēja paspēt uzvaicāt pirms vēlēšanām. Tad sekoja debates par Paudera garīgās veselības stāvokli. Simulants ne simulants, bet agravē(!) gan noteikti. Vai arī lieto medikamentus savādāk kā ordinēts, tāpēc varbūt kļūst par zombiju vatē un "norauj" tiesas sēdi. Tā prokurori. Tiesa neielaižas šādā domu gājienā - ja ir acīmredzamas veselības problēmas, tad ir (pat ja slimības lapa noslēgta). Savukārt par nepieskaitāmu atzīt gan nav nekāda iemesla. (Comment on this)
Tuesday, August 24th, 2010
9:16 pm	Jau labi zināmais Gorbunova (ne)liecināšanas lāsts pieņemas spēkā. Tagad skaidrs, ka arī trešais aicinājums uz tiesu nav pēdējais. Tiesa nolemj, ka svarīgāk ir tieši augusta beigās pratināt tieši Šķēli nevis Gorbunovu. Ir tādi teksti, par kuriem nevar īsti saprast, vai tas joks domāts vai kā savādāk. Prokurora argumentācija nopratināt Šķēli pirms vēlēšanām vairāk jau joks un publiska savas pilsoniskās pozīcijas paušana - Šķēles liecībām jānonāk pie tautas pirms vēlēšanām. Ak jā, viens apsūdzētais tieši tagad ticis līdz stacionāram. Šķēlem būtu bijis daudz izdevīgāk, ja tā nebūtu. Vismaz neviens nebaumotu par spalvaino roku, savukārt, par visu, ko prokurors var pajautāt, ziņas jau tāpat publiski izskanējušas. (Comment on this)
Wednesday, August 18th, 2010
9:27 pm	Interesantais liecinieks vēlreiz vairākkārt apliecināja, ka viņa uzņēmums nav ne centa parādā Ēķim, prokurori atkal un atkal metās tirdīt, kā tas iespējams. Tiesa skaidri pasaka, ka tas viņu neinteresē. Tad kārta LVRTC galvenajai grāmatvedei un personāla daļas vadītājai. Dāmas savu lietu zin, par digitalizāciju nekā. Tiesa, savukārt, paliek krietni mazāk iecietīga pret prokuroru jautājumiem par visu, ko tik vien nezina liecinieki. Ja nezina, tad nezina, un nejautājam. Noslēgumā prokurors Piliksers izteica lūgumu izteikt brīdinājumu advokātam Rozenbergam par it kā nelikumīgo DLRTC grāmatvedes un valdes locekles pratināšanu. Advokatūras likums sakot, ka juridiskās palīdzības informācija ir noslēpums, tāpēc arī uzdot par to jautājumus lieciniekam ir nelikumīgi. Aizstāvji: bet kā gan noskaidrot, vai no apsūdzētajiem pieprasītā summa ir pamatota, ja tā veidojusies tieši par advokātu pakalpojumiem? Aizliegums jautāt par DLRTC advokātu pakalpojumu saturu aizskar tiesības uz aizstāvību. Tiesai būs jāpadomā, ne jau par to, vai brīdināt (vaimandieniņ!) Rozenbergu, cik par to, vai ļaut pratināt par šo tēmu arī tālāk. (Comment on this)
Tuesday, August 17th, 2010
10:28 pm	Pratināja, pratināja, kamēr diena cauri. Par laimi prokuroram Zelčam, jo šī nebija viņa diena. Apsūdzības ideja un konstrukcija Pilikseram vien saprotama, varbūt tāpēc arī pratināt neviens cits no prokuroriem tā īsti nav spējīgs. A liecinieks interesants, pavisam interesants: uzņēmuma vadītājs, kurš nopirka KMLat, kopā ar visiem "pričendāļiem", kā teica Piliksers. Pričendāļi ir visa digitālās apraides aparatūra un 10MUSD parāds Ēķim. Nopirka par 1USD, parādu restrukturizēja ("ar sarežģītu juridisku shēmu" atzinās liecinieks). Arī Piliksera iejaukšanās aizstāvot kolēģi neglābj situāciju. Tiesa sākumā dod mājienu par "jautājumu kvalitāti", nekorektus jautājumus liek pārformulēt (nez, kādā veidā nekorekts jautājums piepeši kļūst par korektu, ja to pašu domu pārformulē savadāk?) galu galā, sāk noraidīt jautājumus. Runīgais liecinieks runāja daudz un principā neprot atbildēt ar jā/nē/nezinu. Tad nu pats arī vainīgs, ka rīt dabūs nākt un turpināt liecināt. (1 Comment |Comment on this)
Monday, August 9th, 2010
8:07 pm	Galvenajam grāmatvedim arī ar divām liecību dienām par maz, galvenokārt tāpēc, ka viņai ir nelaimējies kādu laiku atrasties arī DLRTC valdē. To laiku, kad gāja šķīrējtiesa un par digitālās televīzijas būvēšanu nevienam pat domas nebija. Aizstāvji demonstrē pamatīgu azartu, jo tieši tiesāšanās šķīrējtiesā radījusi tos it kā zaudējumus, kurus prokuratūra apsūdzētajiem piestādīt taisās. Tad nu raka līdz pēdējam sīkumam, par kādiem juristu pakalpojumiem maksāts un kāpēc. Advokāts Vonsovičs arī saņēmis labus honorārus no DLRTC, tai skaitā arī par to, ka gājis runāties ar prokuratūru. Par ko un kādā sakarā nav īsti zināms. Bet sanāk, ka DLRTC maksā advokātiem, kas iet uz prokuratūru un vai nu uzzina šo to no krimināllietas un izmanto šķīrējtiesā (kas jau balansētu uz izmeklēšanas noslēpuma izpaušanas robežas), vai gluži otrādi - paši dod informāciju prokuroram (tad sanāk - DLRTC samaksā advokātiem, kas aiziet nostučīt prokuratūrai par apsūdzētajiem, un prokuratūra šīs izmaksas taisās piedzīt no apsūdzētajiem). Piliksers bieži prasa noraidīt jautājumus, tiesa to bieži arī dara, bet aizstāvis Rozenbergs ar iespaidīgu cītību iet cauri savam jautājumu sarakstam. Dienas beigās jāizskata lūgums par digitālās TV iekārtu arestēšanu. Izrādās, tās iekārtas dabā vairs nepastāv - dažas pārbūvētas, dažas izjauktas un norakstītas. Pie tam, arī neviens no kuraturpanta pamatojumiem, kāpēc iespējams īpašuma arests, šajā gadījumā neizpildās, vismaz pēc aizstāvju domām. Prokuroram Pilikseram, šķiet, pirmo reizi sanāca pavisam neveikla runa, cenšoties aizstāvēt šo lūgumu, kuru sacerēja viņa jaunākais kolēģis. Ne nu arestēs nekā. Un vēl, labās prakses tiek turpinātas. Tiesas sēžu grafiks sastādīts līdz 2011. gada jūnija beigām. Sēdes nākamgad nebūs tik bieži, jo vienīgā pietiekoša izmēra tiesas zāle pārsvarā aizņemta Lemberga lietas izskatīšanai. (Comment on this)
Wednesday, August 4th, 2010
10:20 pm	Karsta diena, lieciniecei jo īpaši. Šoreiz viss pēc būtības. Grūti jau ir, ja esi bijis DLRTC grāmatvedis. Vienā dienā nemaz netika cauri. Ja es būtu jurisprudences students, noteikti nāktu uz tiesas debatēm. Nelaime gan, ka nav zināms, kad tas varētu būt. Šodien pratināšanā debašu elementi rādījās diezgan bieži, un redzams, ka tā būs procesa aizraujošākā daļa. (Comment on this)
Tuesday, August 3rd, 2010
10:21 pm	Pēc mēneša pārtraukuma skaidri redzams, ka neviens pēc neviena te nav noilgojies. Bet aparāts ir iedarbināts un nekādu citu ceļu nav, kā vien turpināt greizt to līdz spriedumam pēdējā instancē. Karstuma dēļ prokurori sēž kreklos, nevis amata tērpos - melnajos virsvalkos. Arī joki par advokātu Rozenbergu, kurš sakumā atnācis brūnajā virsvalkā, uzreiz to novelk, pavisam bez azarta un ar samākslotiem smiekliem izklausās. Liecinieki veseli pieci aicināti, atnācis viens. Tā izrādās kādas bankas klientu menedžere, kas vienam apsūdzētajam izrakstījusi bankas atsauksmi. Tipa labs klients un bankai pret viņu nav bijušas pretenzijas. Kā tā, labs klients? - prokurors. Nu, tā bija. Jūs daudziem tādas izziņas devāt? Daudziem gan. Un tas tā normāli? Normāli. 30 minūtēs liecība galā. Ātri gan, bet par ko bija liecība? Kas tiek pierādīts? Sajūta, ka izņemot prokurorus, pārējiem tas palika nezināms. Visiem pārējiem apmēram 30 lietas dalībniekiem un pāris preses pārstāvjiem. Citi liecinieki nenāk un nesūta nekādas ziņas. Izņemot viena apsūdzētā dzīvesbiedreni, kas atsūta ziņu un atsakās liecināt. Izceļas akadēmisks strīds, vai drīkst nolasīt viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, jo tolaik viņa vēl nebija dzīvesbiedrene un liecinājusi, savukārt tagad ir dzīvesbiedrene un neliecina, un vai tagad lasot viņas toreizējās liecības netiek pārkāptas viņas tiesības neliecināt pret tuviniekiem utt. Bet preses pārstāvji tiek brangi atalgoti par pacietību pirmās, ne pārāk izteiksmīgās ainas, laikā ar pusstundu ilgu lūguma lasīšanu: Lūdz uzlikt arestu digitālās televīzijas raidītājiem Ak jā, tas iepriekšminētais liecinieks tiešām izrādījās miris, viņa liecības ir nolasītas. Tajās bija stāsts par to, kā viņš muitnieks būdams atmuitojis atgādātos digitālās televīzijas raidītajus. (Comment on this)
Monday, June 14th, 2010
10:11 pm	Viens liecinieks nebija ieradas, tagad tas drīzāk kā izņēmums. Pavēste pienākusi atpakaļ, jo adresāts nav aizgājis pakaļ tai uz pastu. Tiesa kā parasti gribēja zināt viedokļus, vai liecinieks būtu jāaicina vēlreiz. Te izrādījās, ka gūglējot liecinieka vārdu atrodama informācija, ka viņš jau gandrīz gadu kā varētu būt miris. Tādējādi, tika izteikts priekšlikums pārbaudīt, vai cilvēks ir dzīvs, pirms aicināt atkārtoti. Dīvaini, ka tiesas zālē nebija neviena paša, kurš to būtu pamanījis iepriekš un varētu apstiprināt vai gluži otrādi - atspēkot ziņu par liecinieka nāvi. (Comment on this)
Wednesday, June 9th, 2010
10:24 pm	Visi veseli, process turpinās. Liecināt nāk KMLat sekretāres un datordizainere, bijušās. Tipiskais darbinieces profils ir pēdējā kursa studentes, šo to tur darījušas, nevienu nepazīst. Piemēram filolģijas studente saņēma šādu jautājumu no prokurora: "Būdams filologs, ar kādām grūtībām jūs saskārāties veicot šo darbu - avīžu rakstu ievietošanu mapēs?" Aizstāvji uz visām trim lieciniecēm knapi divus jautājumus sastiķēja. Tad vēl liecina digitālo iekārtu ražotāja Thales partneris, kurš tirgojis iekārts Latvijā un Krievijā. Tiem bija cerība dabūt pasūtījumu no DLRTC pa tiešo un prokuroram vēlēšanās uzzināt, kā tas pasākums viņiem notrūka. Pratināšana gara, cilvēkiem problēmas saprast latviešu valodu, atbildes juceklīgas. Prokurors Zelčs reizes trīs uzdod pēc būtības vienu un to pašu jautājumu, uz ko laipni norāda tiesa. Zālē ievērojams daudzums mediju pārstāvju, starplaikos spieta veidā visi pārvietojas pa tiesas zāli, no sākuma pie prokurora, tad pa kārtai pie dažiem interesantākajiem apsūdzētajiem. Interese protams ir par šo: http://www.delfi.lv/news/national/criminal/piliksers-vairs-nav-pamata-slept-no-gernsijas-sanemtos-dokumentus.d?id=32377423 (Comment on this)
Tuesday, May 11th, 2010
9:35 pm	Gorbunova liecināšanai tāda kā nolemtība. Jau otro reizi nesanāk, par ko viss smuki pastāstīts šeit: http://www.delfi.lv/news/national/criminal/piesedetaja-slimibas-del-atliek-digitalas-tv-iztiesasanu.d?id=31804667 Interesantais vien tas, ka iespēja turpināt lietu izskatīt vienpersoniski ir tīri nejauši radusies likteņa dāvana. Ja nebūtu spēkā pārejas noteikumi par to, kā pāriet uz tiesāšanu bez piesēdētājiem, tad tādas iespējas nebūtu. Vai nu gaidām izveseļošanos, vai uzreiz jaunu kolēģiju veidojam (lasi: sākam visu no sākuma). Izsakot viedokļus, visi šo iespēju noraida kā nepiemērotu, atsaucoties uz cilvēktiesību konvencijas 6. pantu, ka lietas jāizskata saprātīgos termiņos. "Jo tālāk ir krimināllietas rezultāta iegūšana no nodarījuma brīža, jo mazāka ir kriminālā procesa efektivitāte", tā Piliksers un arī aizstāvji. Šajā aizbildinājumā ir zināma liekulība, jo kriminālprocesa likumā nekas nav teikts, kurā brīdī termiņš ir nesaprātīgs un ko tad vajadzētu darīt. Proti, nav redzams, kāds pavērsiens varētu sagaidīt procesu tad, ja visi saprātīgie termiņi tiks pārsniegti. (Comment on this)
Monday, May 10th, 2010
9:04 pm	Tiesas kolēģijas priekšsēdētājs iznāca uz sēdi viens pats, bez piesēdētājiem. Viens no viņiem ir slims, stacionārā. Droši vien runa ir par cienījamā vecuma kungu. Tālākā runa radīja zināmas bažas, ka tiesas procesa norise teju mata galā karājas. Variantu nav daudz: gaidīt, kad piesēdētājs izveseļojas, vai turpināt izskatīt lietu bez kolēģijas. Izrādās, ka pirms kāda laika nolemts likumā atteikties no piesēdētāju institūcijas, un ir radīti pārejas noteikumi, kas to pieļauj. Ir vēl viens variants - tiesas priekšsēdētājs lūdz nozīmēt jaunu kolēģiju. Tad gan viss cauri, un arī šāda iespēja ir tiesas priekšsēdētāja rīcībā. Vienu brīdi izskatās, ka viņš gatavs procesu viens pats turpināt, tomēr lūdz izteikt iesaistīto pušu viedokļus par radušos situāciju. Prokurori grib 30min pārtraukumu apspriesties, aizstāvji lūdz pārtraukumu līdz rītdienai, ar pamatojumu, ka nav jau zināms cik slims ir piesēdētājs un kādas ir izveseļošanās prognozes. Rītdiena parādīs. (Comment on this)
Thursday, May 6th, 2010
10:10 pm	Liecinieki pasākuši čakli ierasties uz pratināšanām. Vēja parku amatpersonu pratināšana neizraisa nekādas debates - aizstāvjiem nav nekādas intereses par šiem apsūdzības lieciniekiem, kuru liecību nozīmi lietā saprot vienīgi prokurors. Pavisam citādi ir ar bijušajiem DLRTC darbiniekiem. "Pārtraukumā lieciniece varētu pasēdēt uz soliņa un atpūsties, nevis staigāt pa gaiteni un runāties ar apsūdzētajiem". Piliksers dod padomu un vienlaikus arī pamato, kāpēc bijušās DLRTC finanšu direktores pratināšanu nav pamata turpināt dienu vēlāk. Vienlaikus arī dod mājienu. Finanšu direktores liecībās apšaubīta agrāk liecinājušā DLRTC Inženiera pārliecība, ka viņš visu digitālo televīziju viens pats būtu varētu uzķīlēt. Šo apšaubīja arī dažas dienas agrāk liecinājis cits bijušais DLRTC darbinieks. Jautājumi kaudzēm, otra diena tāpat vajadzīga. Liecinieces izteikumi nepatīk prokuroriem, tāpēc visu laiku cenšas ieiet detaļās. Kāpēc jūs tā domājat? No kurienes jums šādas ziņas? Beigu beigās - ar ko atšķiras akreditīvs no galvojuma? Aizstāvji pamanās norādīt, ka tiesas process nav domāts prokuroru izglītošanai. "Mēs braucam auzās!", kāds apsūdzētais cenšas iejaukties, lai mazinātu neprofesionālas diskusijas piegaršu šādā pratināšanā. "JŪS braucat auzās!" pārfrāzē tiesas priekšsēdētājs un noraida šādu iejaukšanos, "Nemēģiniet te tiesai uz kaut ko norādīt vai pamācīt!" Pratināšanā iezogas debašu elementi, kurās iesaistās arī tiesas priekšsēdētājs, piemēram, nosaucot DLRTC par valsts uzņēmumu. Daži klātesošie ar izsaucieniem šo apgalvojumu apstrīd, jo DLRTC ir parasta akciju sabiedrība. Tiesas priekšsēdētājs pamato pretējo viedokli. (Comment on this)
Monday, March 29th, 2010
8:03 pm	Mazā strīdā prokurors noprecizēja, ka viņaprāt lieciniekiem no ārvalstīm tomēr ir pienākums ierasties liecināt, kaut arī 59. gada konvencijā tas atklāti nav pateikts. Tas izriet no konvencijas mērķa un vienīgā problēma, ka lieciniekus ārvalstīs par neierašanos nevar sodīt. Tiesa ir ieņēmusi pozīciju, ka pēc diviem-trīs aicinājumiem uzskatāms, ka liecinieks izvairās no liecību sniegšanas. Turpinās maltiešu liecību lasīšana. Toties pret vietējiem visāda veida sankcijas var vērst pilnā apjomā, ko arī par savu sūtību uzskata prokurori. Stāsts par LNT akcijām izrādās vien pirmā sērija. Uz šodienu valsts apsūdzība bija gatavojusies pārlūkojot pieejamos valsts reģistrus (CSDD, Zemesgrāmata, UR). Tur atklājās, ka pāris apsūdzētie pēdējo mēnešu laikā iegādājušies īpašumus - vienam mašīna, otram meža zeme. Tiek iesniegti attiecīgi lūgumi tiesai un īpašumi tiek arestēti. Tiesa rokas noplātīja jau iepriekšējā sērijā, apgalvojot, ka likums neļauj nearestēt īpašumus, ja apsūdzētajam pantā draud mantas konfiskācija. Arī tad nē, ja inkriminētās darbības notikušas pirms 7 gadiem, bet īpašums iegūts tikko. Nez, kā būtu ar kontu atlikumiem? Tos arī varētu arestēt kā īpašumu un turēt ciet visus gadus, kamēr process turpinās savu nesatricināmo virzību. (Comment on this)
Friday, March 26th, 2010
7:39 pm	"Nekādi brīnumi nav notikuši", tiesas sēdi sākot darīja zināmu tiesas priekšsēdētājs. Runa par ārvalstu lieciniekiem, protams. Šodien vajadzēja būt 3 maltiešiem. Tiesa nolēma lasīt visu viņu iepriekš sniegtās liecības, un vairāk neaicināt. Visi bija atsūtījuši vēstules ar tekstiem, ka viņi netaisās ierasties, viens no viņiem (pareizāk sakot, viena), atsūtīja advokātu sagatavotu vēstuli, kura bija maķenīt uzbraucoša. Tieši šīs liecinieces sakarā prokurori domāja, ka tik svarīgs liecinieks būtu jāsauc vēlreiz, kaut kādā citādā veidā. Arī aizstāvji ļoti gribēja to liecinieci redzēt, bet tiesa pateica nē. Un pie viena, pirmo reizi izteica bažas par "spriedumu saprātīgā laikā". Cilvēktiesību tiesā esot vairāki precedenti šajā sakarā, un lietai šovasar apaļi 7 gadi aprit. Izrādās, ka lasīt Maltā veiktas pratināšanas stenogrammu ir tik jautri, ka brīžam arī Piliksers skaļi smejas to darīdams. Maltiešu ausij latviešu uzvārdi tik jocīgi šķiet, ka vismaz 3x jāpārjautā. Un tā lieciniece ir (bija) 29 gadus veca, neprecējusies un maltas pratināšanā arī viņas telefona numuru noprasīja. Palika sajūta, ka tiesas sēdē nebūtu slikti viņu ieraudzīt, bet droši vien pratināšana tad vairākas nedēļas ietu. Tagad pāris stundās visu nolasīja. (Comment on this)
Monday, March 1st, 2010
8:47 pm	Tiesas sastāvs atsāk darboties mainītā sastāvā. Tas iespējams tikai vienā gadījumā, proti, kad kāds no tiesas piesēdētājiem tiek aizvietots ar rezerves piesēdētāju. Viena no jaukajām tiesas kolēģijas dalībniecēm pārstājusi piedalīties procesā. Iemesls: ģimenes apstākļi, un tagad tiesas kolēģijai nav nekādas rezerves. Šim sastāvam ir jānoved lieta līdz beigām, pretējā gadījumā izskatīšana jāsāk no jauna. Šāda iespēja diez vai kādu iejūsminās. Procesā turpinās liecinieku gaidīšana no ārzemēm, kas ir diezgan neproduktīvi. Šodien vajadzēja būt diviem: laulātam(?) pārim Tonijs Flanagans un Anna Koflena. Viņi atsūtīja advokātu vēstuli ar atrunu, ka gribētos jau liecināt bet nevarēs (šis jau otrais tāds vēstījums no viņiem). Un vēl paskaidroja, ka īsta pienākuma to darīt viņiem nav (ES konvencija paredz, ka ES pilsoņiem ir tiesībasliecināt citas valsts kriminālprocesos). Turklāt, vēstulē skan bažas, vai kāds netaisās viņus šeit aizturēt un apsūdzēt. Diskusija ievelkas, jo apsūdzība ir ar mieru vairāk neaicināt Annu(viņai tikko dzimis bērns), bet noteikti vajag turpināt aicināt Toniju. Aizstāvji gan domā, ka neaicināt nevar nevienu. Tiesa nolemj aicināt viņus vēlreiz, šoreiz kaut kādā īpašākā veidā, caur ārlietu ministriju un dod mājienus, ja atkal neatbrauks, tad jau gan nav ko vairāk cerēt. "Tā, kā šis viņiem ir jau otrais bērns, jāsecina, ka Flanagana kungs acīmredzot ir pie labas veselības", debatē Piliksers. "Šobrīd Koflenas kundze varbūt arī nevar braukt, jo jābaro bērns, bet diez vai bērnam būs vajadzīgs mātes piens tik ilgi, cik turpināsies šis process", tā savukārt aizstāvis Rozenbergs. (1 Comment |Comment on this)
Wednesday, November 25th, 2009
9:27 pm	Ar prokuroru Zelču kaut kas nav riktīgi - atkal slims. Jāsaka gan, ka tas bija nojaušams, jo jau iepriekš viņa balss bija piesmakusi. Tāpēc Gorbunova pratināšana tiesas priekšā gāja secen, toties bijušais ministrs pamanījās sniegt interviju mēdijiem: http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-anatolijs-gorbunovs-par-digitalgeitu-latvju-baleliniem-un-atgriesano-politika. Nojaušams, ka šis ir apsūdzībai svarīgs liecinieks, viens no retajiem, kura pratināšanai ir skaidri saskatāma jēga lietas kontekstā, tāpēc svarīgs arī aizstāvībai. Pratināt nevar, bet tiesas sēžu grafiku saplānot nākamā gada otrajam pusgadam varēja. Lai nu kā, bet radīt skaidrību par tiesas sēžu grafiku veselu gadu uz priekšu ir tiešām laba tiesas prakse. Tā kā 30. novembra sēde arī nenotiek, tagad tiesā pārtraukums apmēram 3 mēneši. (Comment on this)
Tuesday, November 24th, 2009
9:40 pm	Liecināja divi cilvēki (dāma un kungs), kas bija LVRTC pilnvarnieki DLRTC dibināšanas laikā, bet kuriem paveicās vairs nebūt pilnvarniekiem, tajā brīdī kad noslēdza līgumu ar KML. Par KML neviens neko i dzirdējis nebija, tomēr visu "apstākļu noskaidrošana" prasīja 4h. Faktiski uz visiem jautājumiem atbildes bija nezinu vai neatceros. Varētu domāt, ka tam jāiet uz priekšu raiti, tomēr nē. Kungs (kurš bija ļoti cienījamos gados) nebija paņēmis līdzi brilles lasīšanai, tāpēc iepazīstināšana ar visiem dokumentiem (par kuriem viņš neko nezināja) notika prokuroriem tos pilnīgi vai daļēji nolasot. Aizstāvis Vārpiņš vienā brīdī neizturēja un pieprasīja pārtraukt to, bet tiesa smīnot paskaidroja, ka acīmredzot prokuroram svarīgi precīzi fiksēt situāciju, ka liecinieks neko nezin un tur neko nevarot darīt, ka izvēlēts šāds stils. Tas, ka nepatīk esot tikai gaumes jautājums. Tā gan. Ap 40 cilvēku 3h. Zālē sākumā bija pamanāms arī mediju pārstāvis, kurš īsajā pārtraukumā patērzēja ar prokuroru un dažiem citiem lietas dalībniekiem. Tāpēc arī ziņās parādījās šāda tāda informācija: Gorbunovs liecinās digitālās TV lietā (Comment on this)
Monday, November 23rd, 2009
9:08 pm	Satiksmes ministrijas (ex?) juridiskā deparatamenta direktore tipiski ierēdnieciskā stilā atbildēja uz vairumu prokuroru jautājumu. Briesmīgi skan "Tas nebija manā kompetencē", bet tur jau neko nevar darīt. Valsts pārvalde ir valsts pārvalde, un prokurora jautājumiem vienmēr ir tāda "tev-vajadzēja-par-to-zināt" pieskaņa. Tad atkal viens no NRTVP par koncepciju/stratēģiju, kurš zināja teikt, ka bez tāda dokumenta līgumu slēgt jau nevarēja gan. Un tad nāca kāds I. Muuls (Mūls?). Sākumā izvērsās strīds par to, vai viņš drīkst būt liecinieks. Daži aizstāvji domā, ka nē, jo ir bijis prokurora pieaicināts eksperts ekspertīzē. Jocīgi, ka viņš kā eksperts ir ticis savā laika noraidīts no aizstāvības puses un reāli eksperts patiesībā nav bijis, taču lietas materiāli vai ņirb no dažādiem viņa atzinumiem. Var redzēt, ka viņa atzinumi bieži sakrīt ar prokuratūras viedokli. Bet, kad jautājumus sāk uzdot aizstāvji un sāk taujāt pēc atzinumu pamatiem, tie tādi pārāk dzelžaini vairs nešķiet. Gods kam gods liecinieks gandrīz nekad neapmulst, bet ar daudzajiem aizstāvju jautājumiem tīri labi izgaismojās problēmas. Piemēram, ka secinājums par līguma pārlieku lielo cenu balstās uz pieņēmumu, ka saskaņā ar līgumu KML mājsaimniecībām tikai piegādās digitālos blokus(tad tas tiešām sanāk lētāk), taču līgumā figurē jēdziens "pieslēgt digitālai televīzijai". Jēziens līgumā it kā īsti neatšifrēts, bet tomēr - cits. (Comment on this)
Tuesday, November 17th, 2009
10:54 pm	Pēc LVRTC liecinieces noklausīšanās, kārta nāca trim NRTVP darbiniekiem, tādējādi turpmākā sēdes daļā tika risināts tīri akadēmisks (varētu pat teikt - fundamentāls) jautājums par to, kas ir "stratēģija" un "koncepcija". Katram lieciniekam par prokuroraprāt svarīgo jautājumu "Kam būtu jānāk vispirms?" ir mazliet cits viedoklis. Trešais liecinieks zināja pat teikt ka "koncepcija ir stratēģijas sastāvdaļa" (vai otrādi). Prokurora pārmetumi ir - NRTVP kopā ar pāris apsūdzētajiem tapināja augšā Digitālās televīzijas "stratēģiju" (vai koncepciju) tajā pat laikā, kad jau tapa līgums ar KML un kaut kāda "koncepcija" (vai statēģija) jau kaut kur citur bija uztapināta. Tomēr, neviens no apsūdzētajiem šajā tapšanas procesā neesot atzinies, ka process (līgums) jau tiek dzīts uz priekšu vēja spārniem. Aizstāvji cenšas tēlot interesi par šo apstākli, bet tas izdodas ļoti nepārliecinoši. Tā vienā dienā veseli trīs liecinieki noklausīti. (Comment on this)