Procesa norise
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 120 most recent ones recorded in
Digitālgeita no iekšām's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Monday, November 16th, 2009 | | 7:52 pm |
Liecības pabeidza sniegt Inženieris. Aizstāvji jau pilnīgi atklāti izteica pārliecību, ka DLRTC zaudējumi radušies tieši no Inženiera un viņa kolēģu rīcības DLRTC valdē, kad tika vesta tiesvedība par līguma laušanu. Izskatās, ka lieciniekam ar pašapziņu viss kārtībā, tāpēc kopumā saglabā rāmu garu un mierīgi atbild uz atlikušajiem aizstāvju jautājumiem.
Tālāk liecināja LVRTC valdes locekle, kas bijusi arī finanšu direktore. Dāma strādā LVRTC kopš 1967(!) gada un dara to joprojām. Pēc izskata nepavisam neatgādina 60 gadīgu, bet īsti arī neatbilst mūsdienīga finanšu direktora profilam. Drīzāk jau vecais labais galvenais grāmatvedis vien būs.
Prokurors ievāc liecības par to, ka viņa neko nav zinājusi par KML un ar viņiem noslēgtajiem līgumiem... Acumirklīti. Vai tiešām neko? Bet kāpēc tad liecinieka statuss, ja valdes loceklim saskaņā ar komerclikumu ir jāzin viss par uzņēmumā notiekošo (meitas uzņēmums vien, bet tomēr, koncerna līgums spēkā un tā)? Līdz tādam jautājumam netieši nonāk arī tiesnesis, kurš pēc vārdu pārmaiņas starp aizstāvību un apsūdzību (advokāts Grīnvalds pārmet prokuroram jautājumu uzdošanas stilu) mēģina mierināt liecinieci: "Neuztraucieties, lieciniece, jums pagaidām tiešām apsūdzības nav uzrādītas par jūsu darbībām." Grūti spriest, cik nomierinoši ir šādi vārdi, rīt lieciniece turpinās sniegt liecības. | | Wednesday, November 11th, 2009 | | 10:18 pm |
Ernst&Young bijis auditors (revidents?) DLRTC un LVRTC, kā arī nodarbojies ar konsultāciju sniegšanu. Tā sagadījās, ka tieši 2003. gadā DLRTC un LVRTC pasūtījis veidot biznesa plānu digitālās apraides projektam, ko arī E&Y godam veicis. Kā jau tādu darbu pienāktos veikt - izprasījis visu informāciju no klientiem, sakompilējis un iešuvis smukā dokumentā. Pēc tam vēl devuši atzinumu (paši par savu biznesa plānu), ka plāns ir pavisam reāls.
Ko prokuros? (1) Plāns pavisam vēlu tapis, un kā gan varēja slēgt lielo līgumu bez biznesa plāna? (2) Plāns nevar būt reālistisks, ja nebija pat zināms, vai digitālos uztvērējus par brīvu iedzīvotājiem dalīs vai liks pirkt. Prokurors Zelčs neatlaidīgi uzdod lieciniekam jautājumu "A priekš kam jūs to vispār darījāt?" "Klients lika un darījām", atbildēja E&Y pārstāvis. Par prokurora neatlaidību beidzot sadusmojas arī tiesa un noraida jautājumus. Dažus interesantus jautājumus uzdod arī apsūdzēti, piemēram, "Vai lieciniekam ir zināms kāds normatīvais akts, kurš obligāti liek biznesa plānus taisīt?", "Vai E&Y darbību - dokumentu kompilēšanu biznesa plānā - kāds kādreiz ir atzinis par krāpniecisku vai noziedzīgu?"
Pavisam nesaprotami, ko prokuratūra grib ar tā biznesa plāna neesamību pierādīt. Tādu faktu vispār šķiet neiespējami pierādīt (kam gan nav sava plāna?) Un, pat ja pierādītu, kas no tā izriet? Vai tad bez tāda plāna nedrīkst līgumus slēgt? Savukārt jautājums par dokumentu kompilācijas noziedzīgo raksturu ir skaidrs mājiens par to, ka Kempmayer sniedza DLRTC stipri līdzīgus pakalpojumus gatavojot dažādus dokumentus. Tad varbūt vajadzētu arī E&Y pie dziesmas paņemt?
Otrs liecinieks ir izbijis LVRTC valdes loceklis. Padzīvojis vīrs, inženieris, acīmredzot daudz cietis no visa kas šeit noticis - viens no tiem, kas cīnās pret apsūdzībām t.s. DLRTC likvidācijas lietā. Cilvēks ar pārsteidzoši sliktu atmiņu. Uz 90% jautājumu atbild - neatceros. Patiesībā, cilvēkam bail noliegt vai apstprināt dažadus faktus, toties labprāt pauž savu viedokli. Šajā ziņā parādās interesanta informācija, jo cilvēks LVRTC valdē strādājis arī visus "jaunos laikus" un redzējis visas DLRTC bīdīšanas aizkulises jauno laiku valdībā. Nosauca agresīvākos līguma laušanas bīdītājus (divi satiksmes ministrijas darboņi), kaut bija zināms, ka KML ir gatavs sarunām par līguma mainīšanu. Tie, protams, tikai viedokļi, bet ir par ko padomāt. | | Tuesday, November 10th, 2009 | | 8:58 pm |
Visi atkal veseli un lieta turpinās kā nekas nebūtu bijis. Tagad liecina vēl viens DLRTC inženieris. Varētu pat teikt - Inženieris. Liela auguma, loģiski runājošs un, acīmredzams, ka apsūdzība uz viņa liecībām liek lielas cerības. Lielākā daļa apsūdzības jautājumu vērsti lai parādītu, ka Kempmayer sagatavotā digitālās televīzijas projekta dokumentācija ir kaut kur nokopēta un kārtīgam inženierim nemaz nav vajadzīga, lai viņš pats, bez jebkādiem KML digitālo televīziju izveidotu.
Tāpēc divu dienu laikā pratināšana nav beigusies, jo aizstāvjiem arī ļoti daudz jautājumi. Piemēram, šāds: "Par ko jūs te priecājaties, lieciniek?!" Šādu jautājumu tiesa noraida, un tiesa noraida arī diezgan daudz citus aizstāvības jautājumus. Palēnām iekarst strīdi par to, vai tiesa vienlīdzīgi attiecas pret aizstāvību un apsūdzību, jo it kā tāda paša veida jautājumus no apsūdzības puses ļāva uzdot. Brīžiem izskatās, ka tiesa zaudējusi nosvērtību un tas arī saprotams, jo tiek izjaukti liecināšanas plāni. Nosvērtība nebija stiprā puse arī kādam vecam vīram, kurš pusdienu nosēdēja gaitenī gaidot savu kārtu liecināt un beigās saņēma pavēsti uz citu dienu.
Daļa aizstāvju jautājumu attiecas uz periodu, kad inženieris bija arī valdes loceklis. Tajā laikā aktīvi norisinājās tiesvedība šķīrējtiesā un no šīs tiesāšanās radušies zaudējumi, kurus tagad prasa apsūdzētajiem atmaksāt prokurori, tāpēc aizstāvji pret liecinieku nav pārāk saudzīgi.
Tad kad kļuva skaidrs, ka šodien pratināšana nebeigsies, tiesa vaicāja lieciniekam: "Rīt varēsiet?" "Nē", atbildēja liecinieks. Lai ko arī nozīmē šāda atbilde, tiesa nolēma aicināt liecinieku uz nākamo pirmdienu. | | Tuesday, November 3rd, 2009 | | 9:16 pm |
"Mēs ceram, un, es pieņemu, arī citi lietas dalībnieki tāpat, ka viņš izveseļosies un varēs turpināt piedalīties procesā". Tā Piliksers par savu kolēģi, kurš šodien saslimis un nevar piedalīties tiesas sēdē. Protams, ka pirms "izveseļosies" vajadzēja vārdu "drīz", tomēr tika izvēlēta krietni melnāka humora forma. Par gripu tikai un vienīgi runa, nekas vairāk. Tāpēc arī sēde šodien nenotiek, un procesā pārtraukums līdz nākamajai pirmdienai.
Šis gadījums uz kādu laiku attālina interesanta liecinieka parādīšanos - jauno laiku DLRTC valdes priekšsēdētāju bija plānots pratināt rīt. Šobrīd kārta liecināt pienākusi visiem DLRTC darbiniekiem, piemēram vakar pratināja divus programmētājus, par to kā viņi ar specifiska Java framework palīdzību rakstījuši programmas advancētiem digitāliem uztvērējiem. Pratināšanas laikā lieciniekiem vajadzēja uzrādīt lietiskos (lietišķos?) pierādījumus - kaut kādus KML gatavotus dokumentus, kurus kastēs saliktus tiesas sekretāre iestūma zālē lielveikala ratiņos.
Liecināja arī kāds Lavrinovičs, kuru prokurors laipni godāja par "neapšaubāmu autoritāti" digitālās televīzijas jomā. | | Thursday, October 29th, 2009 | | 9:58 pm |
Kārtējā sēdē notika pagaidām ilgākā liecinieka pratināšana. No 10.00 līdz gandrīz 15.00, vien ar 10 min pārtraukumu pa vidu. Tas bija kāds DLRTC darbinieks. Inženieris, ar mierīgu un loģisku runu, vien mazliet vēlme pa garu izteikties, arī tad, kad viss jau tāpat skaidrs.
Izrādās, šis cilvēks ir kopīgi ar Kampmayer darbinieku risinājuši jautājumu par digitālās apraides aparatūras novietošanu Zaķusalas tornī. Prokurors uzdodot jautājumus centās parādīt, ka tā sadarbība tāda maza un nenozīmīga bijusi. Viens no aizstāvjiem iebrauca jautājumos, kurus prokurors pieprasīja noraidīt, un tiesa arī noraidīja.
Jābrīnās, cik daudz pamanījās savaicāt aizstāvji šim vienkāršajam un loģiskajam lieciniekam. Šķiet, ka no aizstāvības puses būtu pilnīgi pieticis ar tiem dažiem jautājumiem, ko viens apsūdzētais uzdeva. Varētu būt, ka DLRTC darbiniekiem jārēķinās ar ilgu un pamatīgu liecību sniegšanu. | | Wednesday, October 21st, 2009 | | 9:11 pm |
Advokātam Ceram ir laba uzskaite, tāpēc viņš zināja teikt, ka šodien procesā ir 58. tiesas sēde. Citi atcerējās, ka tuvojas jau otrā gadadiena, kopš pirmās tiesas sēdes, un būtu forši kliņģeris ar divām svecītēm... Tādā veidā lietā iesaistītie uzmundrina viens otru pirms kārtējās sēdes sākuma.
Tas liecinieks, kurš vakar dabūja sēdēt gaitenī, izrādījās pazīstamā uzņēmuma SIA UVK ilggadīgs izpilddirektors. Prokurors jautāja arī par to, vai Šķēle savas premjerēšanas laikā daudz uzmanības veltījis UVK lietām, par dažiem līgumiem un par to, ko īsti darījis UVK darbinieks Krongorns. Aizstāvji iztaujāja viņu par slaveno kratīšanu UVK telpās 2003. gadā. Par digitalizāciju lieciniekam nekas zināms nebija, ko arī skaidri pastāstīja.
Pēc tam bija divi pavisam dīvaini liecinieki - kaut kāda tulkošanas biroja pārstāvji, kurā tika kaut kas tulkots pēc KML pasūtījuma. Gan biroja direktors, gan arī tulks pats personīgi. Liecību saturs: "Nu jā, tulkojām gan. Ne daudz, ne maz, ne dārgi, ne lēti, bet tulkojām..." Abi kopā liecināja knapi vienu stundu.
Tad kārta nāca LVRTC izbijušai juristei. Acīmredzot nostrādāja tas, ka viņa nebija pratināta pirmstiesas izmeklēšanā, tāpēc liecināšana tiesā visu dalībnieku klātbūtnē izrādījās nopietns pārbaudījums. Prokurors gan centās plaši skaidrot pirms uzdot kārtējo jautājumu, bet liecības tāpat sanāca haotiskas, nesaprotamas, pratināšana brīžiem ieguva farsa nokrāsu. Diez vai bija vērts cilvēku apgrūtināt. | | Tuesday, October 20th, 2009 | | 8:20 pm |
Plānā bija veseli četri liecinieki, un visi viņi bija ieradušies uz sēdi. Diezgan raiba kompānija - advokāts; ar LNT dažādi saistīta persona; Lozes advokātu biroja darbiniece. Un vēl kāds, kuru nopratināt nepaspēja.
Advokāts izpelnījas nosodījumu (arī tiesas) par to, ka pieļāvis, ka kāds lieto viņa biroja veidlapas.
LNT "darboni" tincināja par Grafton Entertainment, pūloties panākt atzīšanos, domājams, par to, kas būtu kompānijas visīstākais īpašnieks. No sākuma pratināja Zelčs, turpināja Piliksers, brīžam pat paceļot balsi: "Jūsu atbildes ir nepietiekoši izsmeļošas, maigi sakot!". Pēc kāda brīža jautājumi izbeidzās.
Lozes biroja darbiniece bija komunicējusi ar Maiklu Neiglu un piedalījusies pēc prokurora domām aizdomīgu sapulču protokolu veidošanā. Runa par dalībnieku sapulcēm, protams.
Ceturtais liecinieks visu dienu dabūja nosēdēt gaitenī (pirms liecību sniegšanas liecinieks nedrīkst piedalīties procesā) un beigās dabūja pavēsti uz rītdienu. | | Monday, October 19th, 2009 | | 9:06 pm |
"Es saprotu, ka ar nākamo jautājumu riskēju iedzīvoties apzīmējumā 'utu vanags', bet tomēr - vai jūs kā valsts amatpersona deklarējāt no Ēķa saņemto naudu?" prokurors Piliksers jautāja lieciniekam. Arī uz šo jautājumu liecinieks atbild bez stostīšanās, īsi, skaidri un ātri - tā, ka nekādu papildus jautājumu nerodas. Sak, toreiz pēc likuma nebija jādeklarē, un vispār jau tā nauda nebija ne darījums, ne kredīts, nekas. Vienkārši caur liecinieka kontu tika apmaksāta villas īre Amerikā, ko uz kādu laiku īrēja Ēķis. Jautājumu diezgan daudz, prokurors Piliksers tos uzdod raiti, pa vidu trāpīgi ironizējot ("jūs esat veiksmīgs basketbolists, uzņēmējs un golfa spēlētājs"). Izskatās, ka visas atbildes prokurors jau ir gaidījis, un vienīgais mērķis ir radīt šaubas par liecību ticamību. Interesanti, kā spriedumu ietkmē liecības, kurām tiesa nenotic? Tā vienkārši, cilvēcīgi - nenotic. Apgāzt nevar, bet noticēt grūti. Ņemot vērā, ka tiesā liecina bijušais premjers, arī mēdiji ir sekojuši līdz: Krištopans: digitalizācija apturēta politisku mērķu dēļ | | Monday, October 12th, 2009 | | 9:07 pm |
Arī šodien plānotais liecinieks nebija ieradies. Toties bija atsūtijis darba nespējas lapu un bija devis ziņu, ka tiklīdz būs vesels, labprāt nāktu liecināt. Tiesnesis atstāstīja it kā telefona sarunu ar liecinieku, ka viņam esot galvaskausa trauma, bet nekādu dokumentu par to gan neesot. Šis bija otrais aicinājums šim lieciniekam, bet visi nolēma, ka jāturpina aicināt.
Tad bija jālemj, ko darīt ar diviem citiem lieciniekiem, kuri jau nav ieradušies uz diviem aicinājumiem. Viens bija atsūtījis izziņu par veslības stāvokli (izziņa ar briesmīgu diagnozi), un prokuratūra uzskatīja, ka šis liecinieks tiešām nevar ierasties un ka būtu pamats nolasīt viņa iepriekš sniegtās liecības. Advokāte Kaminska piedāvāja jautājumu atstāt atklātu, piezīmējot, ka tajās liecībās jau nekā ar lietu saistīta nav, bet tomēr - lai lieta iet uz priekšu, un ja redzēsim, ka tiešām nekā svarīga nav, tad arī nolasīsim, bet ja nu izrādīsies, ka kaut kas svarīgs varētu būt, tad aicināsim... Prokurors Piliksers, protams, mazliet apvainojās - sak, mani liecinieki, ko gribu, to saucu, beidziet te izrunāties! Tiesa nolēma, ka liecības jālasa, un lasot izrādījās, ka šis vīrs ir bijis tuvumā Vēja parkiem, bijis amatpersona un mazas daļiņas īpašnieks, un neko par īpašnieku maiņām īsti nezināja un tā.
Otrs pazudušais liecinieks - Jānis Sprinovskis - tiešām ir pazudis ar galiem. Uz pirmo pavēsti atbildēja, ka "es dzīvoju Austrijā", uz otro vispār neatbildēja. Gan prokurors, gan aizstāvji uzskatīja, ka liecinieks pauž necieņu pret tiesu. Tiesa "appriežoties uz vietas ar piesēdētājiem" pieprieda Sprinovskim 100Ls soda naudu. Tiesas piesēdētājas šajā brīdī gan izskatījās mazliet izbrīnītas. | | Monday, October 5th, 2009 | | 9:44 pm |
Atkal liecināja kāds izbijis Interbaltija valdes priekšsēdētājs, šķiet jau kārtējais šo amatu ieņēmušais periodā kaut kad ap 2001. gadu. Šis liecinieks paliks atmiņā. Uz pirmo prokurora jautājumu, ko viņš īsti darījis šajā amatā, atbildēja apmēram: "Vadīju projektus, dažus veiksmīgus, dažus neveiksmīgus, bet par neveiksmīgajiem es neko netaisos jums stāstīt." Tas pie tā, ka viņš tikko visiem apliecinājis (un vēl parakstījies), ka saprot, ka par atteikšanos liecināt draud kriminālatbildība. Sak, savu CV es te netaisos publiski apspriest... Prokurors Zelčs korketi neiesaistās diskusijās par šo gājienu, pārējie smīn un klusi spurdz.
Liecinieks ar ofšoriem nepinas, jo ir patriots, ar juristiem arī nē, jo daži esot baigi nekauņas, kas zin likumodšanas nepilnības un ļaunprātīgi tās izmanto. Kā arī, izmantojot pārstāvju klātbūtni, liecinieks pāŗmeta, ka prokuratūra neatbildot uz viņa iesniegumiem, tādējādi piesedzot dažu juristu klaji nelikumīgas darbības. Arī te prokuratūra ieturēja pauzi, zāle arvien atdzīvojas. Ak jā, ar digitālo televīziju nekāda sakara viņa darbībai nav, Flanagenu nepazīst, kāpēc apmaksāti kaut kādi rēķini ofšoriem - nezin. Toties uz dažiem jautājumiem zin daudz labāk, ko prokuros grib dzirdēt un plaši komentē, ko tieši viņš netaisās stāstīt. Pērles birst vienā laidā: "Ja jūs nebūtu prokurors, paspiestu roku, bet tagad vienkārši pateikšu paldies".
Lai kā arī centās liecinieks, tiesas sēdei pavisam smaga noskaņa. Iepriekšējo dažu dienu laikā viens apsūdzētais zaudējis dzīvesbiedru, kāds cits - divus pirkstus zāles pļāvējā, bet sēdē visi apsūdzētie ieradušies pilnā sastāvā. Tiek nolemts, ka rīt sēdes nebūs. | | Friday, September 11th, 2009 | | 10:43 pm |
Šobrīd procesā pārtraukums apaļa mēneša garumā, viss ar jaunu sparu atsāksies oktobra sākumā.
Tiesas sēžu grafika stādīšana notiek laicīgi un patreiz pasākums ir ieplānots līdz nākamā (2010.) gada vidum. Ar dažiem pārtraukumiem, tiesas sēdes nākamajā gadā plānotas 2 vai 3 dienas nedēļā. Tas droši vien tāpēc, ka paralēli tajā pašā telpā iet Lemberga tiesāšana. Ap nākamā gada vidu visticamāk turpināsies apsūdzības liecinieku pratināšana. Pēc tam vēl nāks aizstāvības liecinieki, apsūdzēto liecības, tiesu debates, apsūdzēto pēdējais vārds (un varbūt vēl kaut kas pa vidu, kas šobrīd piemirsās).
Šobrīd pat paši pieredzējušākie aizstāvji neņemas prognozēt, cik daudz laika atlicis līdz spriedumam pirmajā instancē. Varētu būt gadi 2-3. Grūti stādīties priekšā, cik aktuāli publiskajā telpā digitālās televīzijas ieviešanas projekta notikumi liksies pēc šī laika, un jo īpaši - vēl pēc apmēram 3-5 gadiem, kad varētu būt gatavs trešās instances spriedums (šaubu nav, te būs visas trīs instances).
Pēdējos pāris mēnešos ir izmaiņas prokuroru komandā. Vienu brīdi uz tiesas sēdēm nāca vairs tikai divi (Piliksers, Zelčs), pēc tam atkal parādījās trešais, bet jau cits. Jāsaka gan, ka tā nomainītā prokurora rīcībā nebija jaušams īpašs azarts, varbūt arī tāpēc viņš sevišķi neiederējās kopējā komandā. Bet pagaidām arī jaunais prokurors nekādu aktivitāti neizrāda. Pastāvēja uzskats, ka šis trešais prokurors ir vairāk civiltiesību zinātājs, kas šajā pasākumā ne reizi vien jau bijis diezgan svarīgi. | | Monday, August 31st, 2009 | | 10:37 pm |
Liecinieks Maikls Neigls no Gērnsijas nebija ieradies, kā gan citādi. Par to nevienam vairs nebija intereses pat diskutēt, tiesa tāpat viņu sauks atkal.
Viens aizstāvis lūdza pievienot lietas materiāliem vēl dažus e-mailus kuri atrodas uz kāda kompaktdiska, kurš jau tāpat ir pievienots lietai, bet maili nav pievienoti kā materiāli. Prokurors pretojās, tai skaitā izmantojot jocīgu metodi - mēģinot piesieties lūguma formulējumiem un paņirgājoties par lūguma tekstu. Tiesa tik un tā nolēma, ka materiāli jāpievieno.
Jautrākā daļa bija KNAB lūguma izskatīšana par to, vai lietisko pierādījumu - Kongornam aizturēšanas brīdī atņemto naudu - drīkst nolikt bankas depozītā. Prokurors piekrita, ka konkrētajām banknotēm nav nekādas nozīmes, tāpēc naudu var droši likt depozītā. Kopā ar lūgumu KNAB vēl pažēlojās, ka no tās naudas nekas jau daudz nav palicis pāri. Ar dolāriem (500 gab) viss ir kārtībā, bet tie lati (ap 900) no seifa ir ... nozagti. Izņemot prokurorus, visa zāle skaļi smejas. | | Wednesday, August 19th, 2009 | | 11:50 pm |
Prokurors pratināšanu sāka ar dziļas cieņas un pateicības vārdiem lieciniekam. Kā nu ne, beidzot redzam īstu ārzemnieku no īstām ārzemēm (Norvēģija, laikam). Tas bija kādas firmas Conax pārstāvis, kuri tirgo smartkartes un Conditional Access (nosacītās piekļuves?) sistēmas. Prokurors centās izgaismot faktu, ka šis Conax no sākuma vedis sarunas ar DLRTC par šo karšu iegādi, pēcāk - ar Kempmayer. Vienkārši tāpat vien esot nolemts, ka piegādes līgums jāslēdz ar KM, nevis ar DLRTC. Tā mēdz gadīties, saka liecinieks. Labs tulks bija gadījies, tik daži aizstāvji uzdod galēji nesaprotamus jautājumus, nez ko cenšoties noskaidrot par CAS tehniskām niansēm.
Pēc tam turpinājās diskusija par to, ko darīt ar tiem lieciniekiem, kuri neierodas, jo šodien vajadzēja būt vēl kādiem 4 gab no Maltas. "Liecinieki neierodas masveidā!" - sašutis saka prokurors un tā kā tas ir prettiesiski, secina, ka būtu pamats šos lieciniekus saukt pie atbildības (nez, kurā valstī?). To arī viņiem vajadzētu izskaidrot sūtot atkārtotu pieprasījumu, saka prokurors. Vien izrādās, ka aicinājumus sūta nevis tiesa, bet LR tieslietu minstrija attiecīgās valsts tieslietu ministritjai un tiesa var vien lūgt TM pievienot kādu īpašu pavadošo vēstuli - varbūt arī pievienos. | | Monday, August 17th, 2009 | | 10:06 pm |
Viss bez izmaiņām, liecinieki nenāk.
Iespējams, ka par liecinieku aicināšanu no citām valstīm uz tiesas procesiem ES robežās varētu rakstīt kādu bakalaura darbu juridiskajā fakultātē (vismaz kursa darbs sanāktu noteikti). Esot ES konvencija (direktīva?), kas paredz valstu savstrpējo tiesisko palīdzību ES ietvaros, un tas nozīmē arī palīdzību liecinieku pieaicināšanā. Vēl vairāk - lieciniekam no ārvalstīm ierodoties liecināt Latvijā, tiek apmaksāts ceļš, uzturēšanās viesnīcā un vidējā izpeļņa par tām dienām, kas pavadītas ceļojuma laikā. Pagaidām gan Latvijas nodokļu maksātājiem izdevies gandrīz izvairīties no šādiem izdevumiem (esot kāds reiz ieradies, kad vecais tiesas sastāvs izsaucis, bet, kad liecinieks esot ieradies, viņama pateica - sorry, thank you, process tagad nenotiek)
Tas dīvainais, ka daudzi liecinieki, kas neierodas, raksta no juridiskā viedokļa analfabētiskas vēstules, tipa, es jau visu pateicu liecinot agrāk, un man tagad nav laika un braukt negribas. Vai tad viņi nezin, ka visi pierādījumi ir jāpārbauda tiesas sēdēs un liecību nolasīšanu LV kriminālprocesa likums paredz tikai ekstrēmos gadījumos - ja liecinieks nevar ierasties, vai izvairās vai atsakās liecināt (šis gadījums jau pats ir krimināls). Neviens no šiem gadījumiem pagaidām neviena liecinieka gadījumā nav konstatēts, tāpēc visi liecinieki tiks aicināti atkārtoti, ko arī gribēja gan prokurors, gan advokāti. Tiesnesis gan paironizēja - nez ko teiks visi, kad tiesa arī otrreiz saņems tādus pašus iesniegumus. | | Wednesday, August 12th, 2009 | | 10:46 pm |
Kamēr šajā procesā bez rezultātiem tiek gaidīts uz liecinieku ierašanos (šodien atkal viens ārzemenieks nebija), citā procesā pirmās instances spriedums jau gatavs: Attaisno Digitālā radio un televīzijas centra likvidēšanas krimināllietā apsūdzētos. Tas nozīmē vien to, ka, ja prokurors juridisku personu atzinis par cietušo krimināllietā un sarēķinājis zaudējumus, kurus varētu atgūt no vainīgajiem - to uzņēmuma bilancē ieskaitīt nevar. Un uzņēmumu, kuru prokurors atzinis par cietušo, var droši likvidēt un šādas "tiesības" vai "privilēģijas" nepārņemšana nav nekas krimināls, pat ja runa ir par to, ka par cietušo atzītais ir valstij netieši piederošs uzņēmums. Šķiet, nekā būtiski šo lietu tas neietekmēs, ja nu vienīgi ir sagrauta prokurora pozīcija, ka DLRTC likvidēšana bija nelikumīga. Jāpagaida nākamās instances spriedums, šī tomēr ir tikai rajona tiesa. | | Monday, August 10th, 2009 | | 10:24 pm |
Atkal neviens liecinieks neparādījās. No viena nekādas ziņas, par otru bija ziņas, ka pavēsti nogādāt uz viņa adresi "nav bijis iespējams". Tā zina teikt "Karaliskais pasts" - paši saprotat, kuras valsts.
Prokurors apgalvoja, ka tas nozīmē, ka ir iestājies kura tur panta kurštur punkts, ka liecinieks nekādi nevar ierasties uz sēdi un tāpēc ir jānolasa viņa iepriekš sniegtās liecības (kuras sniegtas britānijā). Nez kāpēc neviens aizstāvis neko nesaka un tiesa saka: aiziet lasīt liecības. Prokurors gandrīz jau sāk lasīt, kad pēkšņi Vārpiņš pamostas un vēl viens aizstāvis, sak, nekādas lasīšanas, davai atkārtotu izsaukšanu. Nav taču nekāda iemesla uzskatīt, ka liecinieks uz tiesu "nevar ierasties". Nevarēja nogādāt? Pacentieties labāk, karaliskais past!
Tiesa mazliet samulst, ilgāku brīdi apspriežas, uzdod pāris jautājumu prokuroram un maina savu viedokli - vajag saukt atkārtoti. Tad nu sauks atkārtoti arī šos. | | Wednesday, August 5th, 2009 | | 10:42 pm |
Joprojām neviens liecinieks - ārzemnieks uz tiesas sēdi ieradies nav. Šodien atkal bija plānoti divi, no BBC Technology, proti, tie, kas vienu brīdi bija konsultanti DLRTC par televīzijas ieviešanu. Aizstāvība bija nopietni gatavojusies uzdot savus jautājumus, jo iepriekš pratinājuši viņus bija tikai kaut kāda britu iestāde LR prokurora klātbūtnē.
Viens liecinieks atrakstīja vēstuli, ka tagad nevar un vispār diez vai kādreiz varēs braukt liecināt, no otra vispār nekādu ziņu nebija. Prokurors pieprasīja aicināt atkārtoti, aizstāvji piekrita, tiesnesis ar diezgan gariem komentāriem (to vidū arī "Man līdz pensijai vēl tālu") arī piekrita. Garo komentāru būtība - tā jau var saukt un saukt un visu laiku uzskatīt, ka liecinieks principā ierasties var un, ka no liecināšanas patiesībā neizvairās. Bet patiesībā, nav it nekāda iespēja reāli panākt viņu ierašanos. Negribēs un nebrauks.
Izskatās, ka abas puses ļoti uzstās, ka liecinieki saucami atkārtoti. Prokuroram tās liecības, kuras sniegtas kaut kur britānijā īsti nekvalificēsies, jo pierādījumi jāpārbauda klātienē un bez aizstāvju uzdotiem jautājumiem lieciniekam nevar būt runa, ka ar to var kaut ko pierādīt. Aizstāvjiem interese, protams, uzdot savus jautājumus. Savukārt, ja lieciniekus tomēr neizdosies sagaidīt, tad laikam aizstāvība no tā iegūst vairāk. | | Monday, August 3rd, 2009 | | 11:14 pm |
Šodien uz tiesas sēdi nebija ieradušies divi liecinieki - Maikls Flanagans un viņa kundze Anna Koflena (piedošanu par iespējamo kļūdu, bet viņas uzvārdu latviski reproducēt ir diezgan sarežģīti). Pie tam, abi atsūtījuši vēstules, ka par vēlu saņēmuši uzaicinājumu un tāpēc nevarēja ierasties. Uzaicinājumi sūtīti kaut kad februārī. Vēstulēs pausta cieņa tiesai, no kā būtu jāsecina, ka šī nav izvairīšanās no liecināšanas, bet tikai tāda apstākļu sakritība. Pie tam Anna raksta, ka esot stāvoklī un vispār negribētu tuvākajā laikā ceļot.
Prokurors teica, ka liecinieki jāsauc vēlreiz. Visi aizstāvji tam piekrita, jo šobrīd lietā ir tikai šo liecinieku mītnes zemē veikto pratināšanu protokolu it kā tulkojumi. Pratināšanu pēc prokurora sagatavotiem jautājumiem veica britānijas kaut kāda iestāde. Tas, protams, nav pietiekami, jo arī aizstāvji grib uzdot savus jautājumus Kempmayer galvenajai amatpersonai - direktoram. Tā nu visi vienojās, ka abi divi tiks saukti vēlreiz, kaut kad vēlāk. | | Wednesday, July 29th, 2009 | | 10:00 pm |
Tagad nāk liecināt cilvēki, kuri bijuši vadītāji un/vai mazākuma īpašnieki tādos uzņēmumos kā Siksala, Beverīnas īpašumi un Cesvaines kūdra.
Kā var saprast, tas ir tāpēc, ka šajos uzņēmumos par īpašnieku bijuši vai tapuši kaut kādi ofšori, kurus pārstāvējis kāds Maikls Neigls. Laikam tas pats, kurš ir pārstāvējis arī kādus citus ofšorus, kuri bijuši īpašnieki Kempmayeram. Liecinieki nekad nav redzējuši Maiklu Neiglu, nepazīst viņu, bet ir kopīgi ar viņu parakstījuši dalībnieku sapulču protokolus. Prokurors saka - kā jūs tā drīkstējāt?! Līdz tiesnesis beidzot atbalsta aizstāvja iebildumu, ka šeit process tā kā par digitālo lietu un tā...Bet divas dienas tiesā ir atkal pagājušas. | | Monday, July 27th, 2009 | | 10:41 pm |
Visu cieņu Jānim Naglim - noliecināja tā, ka pusstundā viss bija cauri, vien grūti bija pamanīt, kurā punktā viņa liecības saistītas ar digitalizācijas projektu. Būs rūpīgāk jāpalasa lietas materiāli, bet liecībās runa bija tikai par vēja parkiem. Prokurors sākot pratināšanu īpaši centās skaidrot, kāds tad sakars šīm liecībām ar digitalizāciju, bet klausoties jautājumus un liecības tas atkal aizmirsās. Vienīgi Loze tika minēts kā kontaktpersona darījumos ar ofšoriem kas pirka (vai pārdeva?) vēja parkus.
Šajā gadījumā lieciniekam tika pārmests, ka viņš īsti nav interesējies, kas ir viņa darījumu partnera patiesais labuma guvējs. Naglim no tā ne silts, ne auksts - nezināju un viss.
Otrs liecinieks bija vēja parku tehniskais virzītājs, kuram nācās taisnoties, ka pats dabūjis licences parku būvēšanai un nesācis būvēt parkus, atdeva visu citiem - investoriem (galu beigās - ofšoram). Šis neko - naudas nebija, lai būvētu - atdevām tiem, kam bija nauda. Digitalizācija? Nu, tur tika pajautāts un konstatēts, ka šis cilvēks nepazīst un nekad nav redzējis kaut kādas personas, kas pārstāv kaut kādus ofšorus. Tādus jautājumus taču katram valsts iedzīvotājam var uzdot un kaut kādas atbildes censties sagaidīt...
Trešais paredzētais liecinieks nebija ieradies. Šoreiz notika tā, ka cilvēks atsūtīja dokumentus par smagām veselības problēmām un tiesa nolēma nolasīt viņa liecības un uz sēdi neaicināt. Prokurors tam piekrita. Toties Lielais Vilis dabūs pamatīgu sutu, kad beidzot parādīsies liecināt. Prokurors tiesai lūdza pievienot izdrukas no golfa turnīra rezultātiem, kuros redzams, ka Vilis dienu pirms paredzētās liecību sniegšanas (uz kurām neieradās) kārtīgi bliezis golfu - tepat dievzemītē, nevis floridā kaut kādā... |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|