Procesa norise
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in Digitālgeita no iekšām's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Tuesday, July 14th, 2009
    11:13 pm
    Vakar atkal divi liecinieki, kuri neko nezina un neko nav darījuši. Viens no tā paša vecā labā Rīgas toņa, otrs - no Interbaltija. Abiem kopīgs tas, ka viņi kādos periodos bijuši savu kantoru valdes priekšsēdētāji. Vienam bija jājūtas vainīgam, ka parakstījis kādu protokolu dalībnieku sapulcei, kurā viņš nav piedalījies. Otram bija jājūtas vainīgam, ka nevarēja paskaidrot vai neatcerējās kādus pakalpojumus viņiem sniegusi kāda ārzonas kompānija, kurai samaksāti pāris tūkstošou GPB. Viss noticis vismaz 5-10 gadu atpakaļ.

    Šodienas norisi, savukārt vislabāk raksturo prokurors Piliksers šajā tekstā: Krištopans ignorē digitālās TV lietu; iepriekšējā dienā spēlē golfu. Tad, kad kļuva redzams, ka arī šodien neviens paredzētais liecinieks nav ieradies, Prokurors izplūda 20-30 min garā monologā par to, kā pie mums neciena tiesu un kā tiesa šo respektu varētu uzlabot. Ar stingrību, protams.

    Sanāca tīri vai viedokļu apmaiņa ar tiesu. Tiesas priekšsēdētājs pauda, ka policijas sūtīšana uz deklarēto adresi (tas saucās piespiedu atvešana!) viņa praksē nekad nav devusi rezultātu. Var jau saprast, jo policistam šajā gadījumā nav nekāda ordera - viņš piezvana pie durvīm un, ja tās atver kārotais liecinieks, viņu var savākt. Citādāk (durvis neviens neatver, durvis atver kāds cits) - nekā. Par šādu līmeni mazliet skumji palika.

    Un vēl, prokurors piedāvāja vēl vienu, diezgan inovatīvu, veidu liecinieku dabūšanai uz tiesu - anonsēt un kaunināt lieciniekus masu mēdijos. Un, kā redzams ziņā, pats metās to jau realizēt. Redzēsim, kā veiksies.
    Wednesday, July 8th, 2009
    10:02 pm
    Viss turpinās, liecinieki turpina nākt un tiek pratināti. Tiesas sēžu norise diezgan neprognozējama, jo liecinieki acīmredzot tiek saukti ar laika rezervi un dažreiz sēdes notiek vien līdz pusdienām. Šobrīd nopretināti apmēram 17 liecinieki, bet pa to laiku prokurori nolēmuši, ka vajadzēs vēl 3 citus.

    Par ko cilvēki liecina? Viens pareks jurists izrādījies bijis "tuvumā" Kempmayer reģistrācijas notikumam, pie tam korespondencē "nelikumīgi" izmantojis advokātu biroja "Skrastiņš un Dzenis" veidlapas. Pret šo liecinieku prokurors bija ļoti laipns un visādi centās izspiest, vai liecinieks nevar paskaidrot, kas ir bijuši viņa "klienti". Liecinieks apgalvoja - pazīst tikai nominālos. Prokurors vienu jautājumu formulēja tā - vai nepastāv kādi "citi, iepriekš neminēti, apstākļi", kuru dēļ liecinieks norobežojas no Kempmayer. Liecinieks saka - nē. Ja nē, tad nē. Bet šaubu ēna paliek, un var teikt, ka prokurors kaut ko ir panācis.

    Liecināja arī advokāts Dzenis. Viss nonāca tik tālu, ka tiesa nosprieda, ka viņa liecības ir pretrunā ar lietas materiāliem, kuros redzams, ka advokātam bijis kāds sakars ar digitālajā lietā iesaistītiem ofšoriem. Tiesa piesolīja, ka šis jautājums ir "jāpārbauda". Un arī te prokurors kaut ko ir panācis. Tālāk notiek spraiga sižeta filmas cienīgs pavērsiens. Pēkšņi viens no apsūdzētajiem uzrāda sūtītu faksu, kuru parakstījis šis pats advokāts un kurā ir atzinums par digitālās televīzijas līgumu. Kurš kuram sūtījis, grūti pateikt, arī advokāts neko tādu nejūtas vispār redzējis, kur nu vēl parakstījis. Tiek nolemts pievienot dokumentu lietai un izprasīt iespējamos oriģinālus no iespējamiem adresātiem un sūtītājiem.

    Cita liecinieku komanda ir no kāda kantora Interbaltija. Kantoris piederējis Krištopanam, bet liecināt nāk grāmatvedes, finansiste un - jā, jā - arī sekretāre. Grāmatvežu liecināšanas dienā tiesas sēdē piedalījās arī kāds ziņu reportieris un par to kusli norezonēja mēdiji: Digitālās TV lietā pratina lieciniekus; apsūdzētie garlaikojas

    Vienīgais precizējums šai ziņai - tieši šajā dienā garlaicīgi nebija gandrīz nemaz. Bijusī interbaltijas grāmatvede izrādās diezgan īpaša kundze gados, un uz katru jautājumu pamanās iesaistīties diskusijās ar prokuroru un tiesu. Līdz beidzot tiesa viņai vēlreiz atgādina, ka par neliecināšanu draud kriminālatbildība, bet par strīdēšanos ar tiesu var tikt piemēroti dažādi piespiedu līdzekļi. Tā pavisam prasti sakot izklausījās: "Ja neatbildēsi uz jautājumiem, dabūsi apsūdzību, ja daudz tarkšķēsi, ieliksim čokā! ". Tiesas zālē iezogas pamatīga jautrība.

    Mazu referenci par šo jautrības brīdi dod sekretāre savās liecībās dienu vēlāk: "Ziniet, mums viena grāmatvede bija ļoti haotiska, tāpēc visi rēķini tika reģistrēti lietvedībā". Droši vien meitene nesaprata, kāpēc visa zāle pie šiem vārdiem piepeši skaļi smejas.

    Un visas šīs liecības vajadzīgas (kuras aizņem pilnas divas dienas) gandrīz vien tikai tāpēc, lai noskaidrotu, kāpēc Interbaltija apmaksājusi kādu rēķinu ofšoram. Varēja pajautāt uzņēmuma vadītājam, tas prasītu 10 minūtes.
    Tuesday, April 28th, 2009
    11:20 pm
    Tie liecinieki tādi slimīgi gadījušies. Abi divi šodien paredzētie atsūta ziņas par "pārejošu darba nespēju". Nu neko, bet ja citi iesaistītie būs tikpat slimīgi, process vēl ilgi buksēs.
    Wednesday, April 22nd, 2009
    9:49 pm
    Šodien liecināja vēl viens heidelbergietis. Vienkāršs jurists, prot lietot vārdus jā-nē-nezinu-neatceros. Tā rezultātā pratināšana beidzās vienā dienā plānoto divu vietā. Interesantākais jautājums ir par to, vai Heiedelberga samaksāja Kvēpam Ls 4K honorāru vai nē. Ar digitālo televīziju tam nekāda sakara nav, toties izskatās, ka tas gandrīz vai dod iespēju tiesai ierosināt vēl kādu citu procesu - kaut kas par nepereizu grāmatvedību vai tamlīdzīgi. Izrādās, ka kriminālprocesa likumā ir pants, kurš ļauj tiesai nosūtīt materiālus lietas ierosināšanai, ja procesā tiek pamanītas kādas cita nozieguma pazīmes. Tiesas priekšsēdētājs to visiem atgādināja. Kā jau rakstīts, praktiski visi liecinieki spiesti atzīties, ka kaut ko īsti riktīgi darījuši nav, bet šajā gadījumā likās, ka tā varbūtība tikt līdz jaunam procesam gandrīz vai reāla.

    Un vēl, šķiet, ka tiesnesis brīžiem zaudē līdz šim ļoti stingri ieturēto iecietību. Strupas atbildes un joki aizstāvības virzienā varētu liecināt, ka apsūdzība šobrīd ir vadībā. Otrs variants - neiecietība rodas no zināmas nepatikas par tempu, kādā process virzās. Pie tam, tajā tempā ir nolemtība, jo nav nekādu iespēju lietu virzīt uz priekšu raitāk.
    Tuesday, April 21st, 2009
    9:27 pm
    Tas, ka viņam bija trīs dienas jānāk uz pratināšanu ir tikai un vienīgi Arņa Nīcgaļa (juridiskā biroja Heidelberga vadītāja) paša nopelns. Tā vietā, lai atbildētu ar jā-nē-nezinu, cilvēks pamanās iesaistīties debatēs ar prokuroru un vēl tiesu. Jāpiebilst, ka kriminālprocesa likums šādas debates (liecinieks pret prokuroru) ne šajā ne arī kādā citā tiesvedības stadijā neparedz. To jau nu juristam vajadzēja zināt gan, bet acīmredzot, šī lieta viņam bija kaut kādā mērā personiska, kas stipri traucēja liecinieka nosvērtībai.

    No otras puses - šis pagaidām būtu pirmais liecinieks (no apmēram 10), kura pratināšanai saskatāms kāds pavediens, jo Heidelberga bija DLRTC juridiskais konsultants. Palika iespaids, ka pēc satura liecības vairāk aizstāvības interesēs sanāca, jo šeit vēlreiz tika izgaismots Kvēpa agrāk minētais arguments - līgumu starp KML un DLRTC varēja bez vēršanās šķīrējtiesā pārtraukt ar vienu vienīgu MK lēmumu. Kāpēc tas svarīgi? Tāpēc, ka vienīgie itkā zaudējumi, kas itkā radušies no līguma slēgšanas ir nenormālā summa, ko DLRTC samaksāja Cliffor Chance juridiskajam birojam (pareizāk sakot, starpība starp kopējo summu un to, ko piesprieda atmaksāt šķīrējtiesa). Pagaidām no prokurora nav bijusi nekāda atbilde par šo. Heidelberga savukārt apliecina, ka viņi par šo iespēju runāja gan ar DLRTC [jaunā laika] vadību, gan ar Aksenoku (tolaik tieslietu ministru) gan ar Repšes (tolaik premjera) padomniekiem.

    Vēl liecināja trīs vīri no ar LNT saistītām struktūrām, kurus tirdīja par visādiem Grafton tipa uzņēmumiem. Neviens no viņiem Flanaganu nepazīst un nav saticis, kā arī nezin, kam pieder Īrijā reģistrētā Grafton Entartainment corporation.
    Monday, April 20th, 2009
    9:15 pm
    "Nē, jums ir tikai pienākumi šajā procesā" - strupi atbildēja tiesnesis. Var jau arī saprast liecinieku, kuram nepavisam nepatīk uzzināt, ka arī trešo dienu viņam būs jānāk un jāturpina laipot prokurora uzdotajos jautājumos, tāpēc kautri mēģina iejaukties lemšanā par tiesas sēdes turpināšanu ar jautājumi: "Vai man būtu balstiesības šajā jautājumā?". Droši vien vēlējās pateikt, ka viņam savi plāni, tur bizness svarīgs un tamlīdzīgi...

    Liecinieka statuss kriminālprocesā neparedz iespēju neliecināt. Apsūdzētais drīkst neliecināt, liecinieks - nedrīkst. Un to, kad lieciniekam būs nākt un liecināt, nosaka procesa virzītājs.
    Friday, April 17th, 2009
    10:44 pm
    Liecinieku ierašanās rādītājs ir uzlabojies - nu jau divas tiesas sēdes pēc kārtas ieradušies visi plānotie liecinieki - kopskaitā vēl četri (pa divi katrā). Vēl viens galdnieks, kurš neko nezina, juriste, kura atzina, ka dalībnieku kopsapulces protokols detaļās īsti neatbilst realitātei, jo dalībnieki fiziski tikušies nav.

    Vien jāpiebilst, ka šeit runa ir par kāda uzņēmuma "Rīgas tonis" dalībnieku sapulci, kuram ar digitālo televīziju sakars būtu apmēram tāds: Rīgas tonim īpašnieks bijis Lihtenšteinas kompānija, kuru dibinājusi tā pati juridiska persona (beneficiāris ir cits), kura dibinājusi Kempmayer. Katrs no prokurora pratinātajiem lieciniekiem vismaz kādā brīdī ir spiests justies vainīgs - vai nu par to, ka sapulces protokoli "fiktīvi" izrādījušies, vai nav interesējušies par to, kas tur no Lihtenšteinas par investoriem nākuši vai kaut kā tamlīdzīgi.

    Tad vēl kā liecinieki nāca divi juristi - biroja "heidelberga" darbinieki, kas nodarbojušies ar ārzonas kompāniju dibināšanu. Diemžēl klausoties šajā tēmā mazliet pazūd uzmanība, un nav īsti vairs pasakāms, ko tādu šis liecinieks bija nodibinājis, lai kļūtu par liecinieku šajā lietā. Otra no viņiem pratināšana turpināsies vēl nākamajā tiesas sēdē, jo izskatās, ka prokurors šo liecinieku uzskata par īpaši aizdomīgu.

    Daļa advokātu demonstratīvi pamet tiesas zāli, jo lielākajai daļai no viņiem nav saprotams, ko ar šīm liecībām vēlas panākt prokurors. Tiesnesis atļāvās piezīmēt šajā sakarā, ka šis process tiešām ir īpašs, jo grūti iedomāties, ka aizstāvis varētu pamest tiesas sēdi, ja apsūdzība būtu par zādzību. Vispār jau taisnība, jo no apmēram 20 aizstāvjiem, uz tiesas sēdēm cītīgi nāk labi ja 10. Šobrīd gandrīz nopratināti ir 7 apsūdzības liecinieki no 120 plānotajiem.
    Tuesday, April 7th, 2009
    10:07 pm
    Liecinieki turpina ierasties apmēram katrs otrais. Šodien liecināja kāds izbijis galdnieks, kurš 93. gadā nodibinājis savu uzņēmumu, kuru vēlāk pārņēma firma, kuras īpašnieks ir ārzonas kompānija, kuras dibinātājs reģistrēts tajā pašā adresē, kurā KML. Vai kaut kā tā. Prokurors saskaitās, kad aizstāvji mēģināja apšaubīt, vai liecinieka liecības attiecas uz lietu. Un lieciniekiem, protams, jāsūta pakaļ zēni, tā prokurors.
    Monday, April 6th, 2009
    9:40 pm
    Šodien liecinieks bija ieradies. Tas bija kāds ārvalstu pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo šeit un bīda biznesu. Nekas īpašs, vai ne? Jā, bet viņam ir nepalaimējies būt tuvumā pāris apsūdzētajiem. Tā īsi sakot - cilvēks ir izmantojis tās pašas personas (kāda Flanagana) pakalpojumus ārzonas firmu dibināšanā. Tā īsti šī cilvēka saistību ar Digitālās televīzijas ieviešanu fiksēt neizdevās, jo šis cilvēkas nodarbojies ar krīzes apstākļos gandrīz vai svētu lietu - kokmateriālu izstrādājumu eksportēšanu uz ASV.

    Priekš tā viņam vajadzēja divus ofšorus - vienu, caur kuru pusbankrotējušam latvijas uzņēmumam iznomāt kokapstrādes tehniku un otru - lai varētu organizēt eksprotējamo preču muitošanu (neidziļināsimies niansēs, kāpēc tas vajadzīgs, vien jāpiebilsta, ka beigās pat prokurors neatrada šīs shēmas par apšaubāmām).

    Prokurors Piliksers uzdeva daudz jautājumus par Flanaganu un centās iegūt liecības, ka Flanagana birojs galīgi neatgādina tādu, kurā varētu mājot digitālās televīzijas ieviesējs. Šādas liecības liecinieks arī sniedza. Prokuroram Zelčam izdevās nostiprināt tādu apstākli, ka liecinieks pazīst Vili Krištopanu - kopā spēlē golfu.

    Turpinājumā nedaudz negaidīti atdzīvojās apstūdzētie, un sāka uzdot savus jautājumus lieciniekam. Sak Flanagana birojs neatgādina DTV ieviesējus? A ko tu tur gribēji redzēt? Lodāmurus? A vai Flanagana birojā tu redzēji zāģus, ēveles un baļķus? Bet tak kokmateriālu izstrādājumu eksportu un kokapstrādes iekārtu nomu Flanagana ofšori organizē labi?

    Pie tam, viens no apsūdzētajiem uzdeva jautājumus nepārprotami parodējot prokurora jautājumu uzdošanas stilu, izraisot klātesošo smīkņāšanu. Uzdodot kādu jautājumu apsūdzētais atsaucās uz cita apsūdzētā jautājumu, un apzīmēja šo citu apsūdzēto kā "solabiedru", ko tulks iztulkoja kā bench-peer. Jocīgi.

    Cits atzars bija diskusija par to, vai ārzonas kompānijas ir uzskatāmas par "fiktīvām" vai nē. Liecinieks sliecās neattiecināt šo apzīmējumu uz Flanagana dibinātajām kompānijām, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šo kompāniju darbība ir stipri "ierobežota". Izklausījās diezgan pārliecinoši.
    Tuesday, March 31st, 2009
    9:27 pm
    Izskatās, ka lieciniekiem īpaši nepatīk ierasties uz šī procesa sēdēm. Šodien nebija ieradies neviens no diviem plānotajiem. Izrādījās, ka to liecinieku, kurš nebija ieradies piektdien, nebija arī izdevies sazvanīt, cilvēks esot devies atvaļinājumā, vārdu sakot, visi gali ūdenī. Otrs, savukārt it kā pat pavēsti esot saņēmis, bet ieradies tik un tā nebija, klīda baumas, ka šis otrais liecinieks ir praktizējošs advokāts.

    Tad nu prokurors piedāvāja, ka tiesa varētu lemt par šī otrā liecinieka piespiedu atvešanu kādā no nākamajām sēdēm, bet to pavisam pazudušo aicināt vēlreiz. Zelčs uzsvēra, ka tiesai vajadzētu cītīgāk apzvanīt lieciniekus, par ko Vārpiņš iebilda - tie tak ir apsūdzības liecinieki, lai tad apsūdzība arī apzvana, jo aizstāvji jau nu gan nemēdz tiesai lūgt aizstāvības lieciniekus apzvanīt. Un sūtīt policiju pēc lieciniekiem laikā, kad valstī ir taupība un policistiem nav benzīna par ko aizbraukt tur, kur tiek pastrādāti īsti noziegumi - tas nav valstiski. Tiesa nolēma nevienam vēl pakaļ zēnus nesūtīs, aicinās vēlreiz.

    Ak jā, pēc cītīgas ārsta izziņas studēšanas prokurors laipni atzina, ka iepriekšējā tiesas sēdē slimojošais apsūdzētais nav bijis tiesas sēdē attaisnojošu iemeslu dēļ.
    Saturday, March 28th, 2009
    6:51 pm
    Beidzot (18 mēnešu laikā) atgadījās pirmais gadījums, kad tiesas sēde nenotika apsūdzētā slimības dēļ. Taisnību sakot, tā sēde nebūtu īsti notikusi arī cita iemesla dēļ, jo arī tas liecinieks, kuram vajadzēja ierasties, nebija nekur manāms. Kā zināms, bez apsūdzētajiem tiesas process turpināties nevar nekādā veidā, un likums paredz visādus piespiedu līdzekļus, ar kuru palīdzību apsūdzētos uz tiesu var nogādāt. To it kā starp citu pieminēja tiesnesis, kad paziņoja lēmumu par tiesas sēdes atlikšanu. Prokurora viedoklis gan bija krietni savādāks.

    "Tā tās lietas nekārtojas", sašutis teica Piliksers, kad aizstāvis paziņoja par viņa aizstāvamā pēkšņu saslimšanu no rīta. Sak, davai, pārtraukumu uz 1h, lai apsūdzētais sagādā medicīnisku dokumentu, vai arī sūtam pakaļ "zēnus". Kā gan tas varot būt, ka komunikāciju laikmetā neviens neatsūta telefonogrammu (wtf?) vai faksu uz tiesu ar attiecīgo dokumentu?

    Nez, tā būtu prokurora standarta poza? Arī gadījumā, kad ar 20 apsūdzētajiem pusotra gada laikā veselības problēmu dēļ nav kavējusies neviena pati tiesas sēde? Nu, ko tur vēl lai saka - profesija, iespējams, ietekmē cilvēku pat vairāk nekā mums gribētos domāt.

    Prokurors arī viedi ieteica tiesai, ka lieciniekam var arī piezvanīt, pie tam uz mobilo. Tiesa atteica, ka neraugoties uz taupības apstākļiem, valsts varētu uzņemties kāda mobilā zvana izmaksas, un, cerams, ka liecinieks noticēs, ka zvana tiešām no tiesas...
    Tuesday, March 24th, 2009
    10:19 pm
    Šodien liecinieku Borisu Slavski pabeidza pratināt prokurors Piliksers, turpināja pratināt prokurors Zelčs, kā arī vēl 3-4 aizstāvji. Piliksers jautāja praktiski tikai tādus jautājumus, ko šis cilvēks neatceras, Zelčs izdabūja no liecinieka, ka viņš ir avīzēs redzējis Andri Šķēli (pazīt gan nepazīst), kā arī aizstāvji konstatēja ka liecinieks ir draugs Karginam un Krasovickim. Aizstāvji uzdeva dažus interesantus jautājumus par ofšoru biznesu - tipa, cik tas maksā, cik viņš nopelna par starpniecību u.tml. kā arī, piemēram, to, kā liecinieks vērtē savas atmiņas spējas.

    Izrādās, ka no vienas ofšora kompānijas dibināšanas lielbritānijā liecinieks nopelna ap 200 GPB ("A u meņa ih mnogo.:)))" Tad vēl izrādās, ka kompānijas uzturēšana pie dzīvības vien izmaksā vismaz 2K gadā, pie noteikuma, ka nekas nav jāmaina dalībnieku sastāvā, apmaksātajā kapitālā utml. Tad nu izrādījas, ka uz vienu kompāniju, kura bijusi Kempmayer 10% īpašniece, adminstrēšanai vien ap 50K iztērēts. Tiesas piesēdētāja to izdzirdot saķēra galvu. Par savu atmiņu viņš saka "Uverjaju vas, s godami lučše ņe stanovitsa". Lai nu kā ar to visu pārējo, bet šis nu gan ir tīrākā taisnība.
    Monday, March 23rd, 2009
    1:09 pm
    Beidzās apsūdzības lasīšana, visiem apsūdzētajiem pajautāja, vai ir saprotama apsūdzība un vai atzīst savu vainu. Apsūdzību ne visi bija sapratuši, bet par vainīgu sevi neviens neatzina. Tādējādi, process pārgāja pie nākamā soļa - apsūdzības liecinieku nopratināšanas.

    Pirmais liecinieks ir kāds Latvijas krievu kopienas pārstāvis, kurš aktīvi nodarbojas ar ārzonas kompāniju dibināšanas biznesu. Tad nu šo cilvēku prokurors pratina ar mērķi pierādīt, ka ar viņa dibinātiem ofšoriem apsūdzētie rīkojušies patvaļīgi, t.i. pārsniedzot kaut kādas pilnvaras. Liecinieks gandrīz neko nezina un vairs neatceras. Runā klusi, juceklīgi, brīžam mazliet stostoties. Izrādās, ka liecinieks nepazīst un nekad nav redzējis nevienu tiesas zālē sēdošo (pat Rubeni, Ēķi un Liepnieku ne). Nevis krievu kopienā, bet uz mēness viņš dzīvo, vo! Viņu paredzēts pratināt divas dienas.
    Wednesday, February 25th, 2009
    9:10 pm
    Šodien procesā liels notikums, par ko īsi norezonēja arī ziņu lentas. Tiešām, tiešām, apmēram 17 mēnešus pēc lietas nodošanas tiesai ir sākusies lietas izskatīšana pēc būtības.

    Dienas sākumā tika izskatīti vēl pāris pēdējie lūgumi, tai skaitā lūgums izprasīt informāciju no Centra rajona tiesas par Stokholmas šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu Latvijas republikā (prokurors it kā šaubās, vai tas ir noticis). Iezīmējās spēcīgs līderis apsūdzēto un aizstāvības pusē - Mārtiņš Kvēps. Pārsteidzošas zināšanas civiltiesībās, skaidra doma un tekošs izklāsts. Cienīgs diskusijas pretinieks prokuroram, un izmanto arī iespējas paironizēt par viņu - tas ir šī (varbūt arī citu) procesa tradīciju garā.

    Pirmais punkts tiesas izmeklēšanā ir apsūdzības uzturēšana, kurā prokurors mazliet saīsinātā veidā nolasa apsūdzību (šinī gadījumā - ap 48 lpp). Trīs stundās tika apmēram līdz pusei. Apsūdzības teksts ir pilns ar dažādiem spēcīgiem formulējumiem, piemēram, vairums it kā noziedzīgo darbību apraksti sākas ar "...ar iepriekšēju nolūku organizētā grupā ļaunprātīgi..." Nespeciālistam ir diezgan nesaprotami, kā var pierādīt "ļaunprātību" - ej nu pasaki, kas kuram prātā bija kaut ko darot. Varbūt tas tāds psiholoģisks paņēmiens vai apsūdzības teksta klišejas?
    Friday, February 20th, 2009
    9:22 pm
    Šodien pasākums gāja līdz pl 12.30. Varēja nojaust, ka diena saīsināta tīri tehnisku iemeslu dēļ. Tajā pašā telpā notiek Lemberga tiesāšana un tai vajadzēja sākties pl. 14.00. Rādās, ka apgabaltiesā nav otras tik liela izmēra telpas. Lemberga gadījumā visas vietas aizņemot līdzjūtēju pūlis, šeit - apsūdzētie un aizstāvji. Šodien bija ieklīdušas arī divas jaunas dāmas - tā arī nevarēja saprast, ar kādu mērķi. Varbūt topošās juristes, bet varbūt mediju pārstāves, ejnusazin.

    Pēc būtības notiek prokurora lūgumu izskatīšana par arhīva lietas materiālu pievienošanu. Ar stilīgi ģērbtās un prasmīgās tulces palīdzību. Advokāti pamanās kaunināt prokuroru par to, kā šis tā pārdomājis? No sākuma - arhīvā, te - atkal lietā. Prokurors saka: "Jā, pārdomāju, nu un tad?" Pie tam, dažus dokumentus, kurus pievienot tagad lūdz prokurors, savā laikā bija lūguši arī advokāti, bet tad it kā pārdomājuši un nelūguši vairs. Prokurors pamatojot pievienošanu, diezgan gari stāsta par to, ko patiesībā katrs materiāls nozīmē. Protams, ar savu prokurora pozīciju. Un protams, izpelnās nepārtrauktas advokātu sašutumu (te tak lūgumus izskata, nevis tiesu debates notiek!). Tiesnesis mierina visus, ka šeit vēl nav par ko uztraukties, sak, spriedumu jau tiesa taisīs, ne prokurors.

    Brūnajos apģērbos šodien bija 5 advokāti. Izskatās, viņiem parādās jauna mode.
    Friday, January 30th, 2009
    10:08 pm
    Šodien atkal cits tulks - stilīgi ģērbusies dāma, kas savu darbu prata pavisam labi darīt. Advokātu lūgumi par arhīva lietas materiālu pievienošanu lietas materiāliem tika izskatīti.

    Zālē parādījās dzīvība, un cerība kādu jaunu un interesanu pavērsienu ieraudzīt (apsūdzības lasīšana, liecinieki). Ilgi nemaz nebija jāgaida, jo jaunu lūgumu uzreiz pieteica prokurors. Lūgums bija... pievienot lietai vēl apmēram 40 arhīva lietas materiālus... Še tev brālīt! Vai gadījumā viņš nebija pats, kurš tos materiālus sadalīja arhīva lietā un pamatlietā? Nu bija jau bija, bet izrādās, ka kopš lietai ir sākts pievienot aizstāvju prasītos materiālus, lieta kļuvusi krietni plašāka, un tāpēc apsūdzībai vajag vēl arī citus materiālus, kurus sākumā domāja, ka nevajadzēs. Pie tam, daudzi no tiem atkal ir svešvalodā un būs jātulko. Redz, tā lūk. Aizgāja otrais aplis.

    Vel prokurors lūdza pievienot dažus materiālus, kurus bija it kā kļūdas pēc iestūmis citā lietā (tajā atdalītajā, kas pret AŠ acmīredzot tiek bīdīta) un vēl dažus, lai varētu labāk norakt to VID "tā dēvēto ekspertīzi". Turpinam tādā pat garā.
    Tuesday, January 20th, 2009
    8:34 pm
    Vārpiņš uz tiesas sēdi atnāca garā, tumši brūnā tērpā. Šajā apģērbā viņš izskatījās ļoti līdzīgs prokuroriem, un zālē sāka birt daudz asprātīgu piezīmju. Arī prokurori atļāvās atturīgi pasmaidīt. Labā ziņa - atkal bija pieejama labā tulkotāja. Otra ziņa - viņa it kā tikai aizvietoja to otru, kura saslimusi, tāpēc tiesas sēde ilga līdz apmēram 12.00, kopā ap 1,5 stundas. Un tad vēl izrādījās, ka 9. februārī sēdes nebūs, jo tiesnešiem ir svarīgas apmācības.

    Sēdes laikā nepameta sajūta, ka šodien advokāte Kaminska trenēja advokāti Kaminsku juniori. Respektīvi, ļāva viņai argumentēt lūgumus par dokumentu pievienošanu krimināllietai. Viņa runā ļoti sakarīgi un līdz ar pieredzi noteikti kļūs par labu advokātu.

    Skatot dažus dokumentus, izpeldēja interesanti advokātu mājieni, ka prokuratūra nez kāpēc nav uzrādījusi apsūdzību kādam Maiklam Neiglam, domājams kāda ietekmīga vīra pieredzējušam līdzstrādniekam gērnsijā. Prokurors daudznozīmīgi pateica, ka šajā procesā par Neigla darbībām apsūdzības neesot. Advokāti uzstāj, ka Neiglam jābūt lieciniekam, bet prokurors tikai spurdz - nu tad sauciet viņu šurp no gērnsijas!
    Thursday, January 8th, 2009
    9:28 pm
    Pazudis tulkojumā
    Rīts sākās mazliet savādāk. Gaitenī pirms tiesas sēdes sākuma atkal parādījās reportieri, kuri gribēja noķert kaut ko no digitālās televīzijas lietas. Divi vai trīs fotogrāfi un viens jaunietis ar sevišķi maza izmēra videokameru. Uz draudzīgo jautājumu: "Vai tad vēl visi nav pietiekoši safilmēti?" atbilde bija "Sorry, nekas cits tāpat šobrīd nenotiek..." Hm, būtu gājis labāk filmēt ekonomisko krīzi, nevis pa tiesas nama gaiteni vazājies. Tiklīdz reportieri atļāvās spert soli pār tiesas zāles slieksni, nez no kurienes parādījās drūms vīrs policijas formā ar ne pārāk labi skūtu vaigu un pēc pāris aprautām frāzēm, visi kameru operatori bija prom.

    Starp citu, taupīgumu varēja pamanīt arī tiesas zāles noformējumā. Jocīgā kārtā visi griesti bija nokarināti ar milzīgām papīrā grieztām sniegpārsliņām. Uzreiz vizualizējam, ka acīmredzot šī telpa kalpojusi par tiesas personāla jaungada balles vietu, kur ar saviem groziņiem sanākušie temīdas kalpi pieticīgi nosvinējuši sezonālos svētkus.

    Tiesnesis stādīja priekšā jauno tulkotāju. Godīgi sakot, ne pārāk labi atceros, kāda izskatījās iepriekšējā, tāpēc nebūtu pamanījis atšķirību, ja tas nebūtu speciāli izziņots. Kā iepriekšējā reizē, ķeramies klāt dokumentu tulkošanai, un te, pēkšņi... Kaut kā pārāk gludi tā tulkošana neiet gan. Viss tā lēnām, stostoties, 3x atkārtojot teikumu, kamēr izveidojas pareiza konstrukcija. Daži teikumi tiek iztulkoti apmēram tāpat kā ar Gūgles automātisko tulkotāju. Advokāti mēģina uzdot precizējošos jautājumus, par dažu vārdu dažādām nozīmēm. Kulminācija ir, kad frāze "...margin 350K..." tiek iztulkota kā "rezerve trīssimt piecdesmit burts K". Klātesošajiem aizraujas elpa.

    Pēc vēl dažiem gadījumiem Vārpiņš lūdz tiesu atstādināt tulku, puslīdz korektā veidā mēģinot apšaubīt tulka kvalifikāciju. Prokurors viltīgi pasmīnēdams un atsaukdamies uz kriminālproces likuma 115. pantu paziņo, ka tulku atstādināt nav pamata, jo likums to paredz tikai divos gadījumos - ja tulks ir neobjektīvs (to neviens neapgalvo) vai tam nav pietiekoša profesionālā sagatavotība. Savukārt, apšaubīt profesionālo sagatavotību tulkam, kuru norīkojusi valsts aģentūra "Tiesu administrācija" tiesas zālē nevienam neesot nekādu iemeslu (tiešām, vai tad advokāti un apsūdzētie būtu tulku kvalifikācijas komisija?). Tiesnesis mazliet apmulst, apspriežas ar simpātiskajām piesēdētājām un sēde turpinās. Visi nodur galvas, ierokas dziļāk savās avīzēs un līdzpaņemtajos datoros un zālē turpina skanēt tulkojumi. Nežēlīgi. Cerams, ka tiesniesis uz nākamo tiesas sēdi kaut ko izdomās...
    Thursday, December 18th, 2008
    9:41 am
    Gads cauri
    Izskatās, ka pasākums ar tulku nemaz nebūs tik garlaicīgs, proti, uz priekšu lieta virzās diezgan raiti.
    Atkal jāsecina, ka no organizatoriskā viedokļa viss būs puslīdz OK.

    Tagad viss turpināsies janvārī. Būtu bijis jauki, ja tiesa visiem priecīgus ziemassvētkus novēlētu...
    Tuesday, December 9th, 2008
    9:22 pm
    Tika nofinišēts caurgājiens arhīva lietas materiāliem, tiesa, tik tiem, kuri valsts valodā. Šo to pievieno lietai kā pierādījumus, šo to atsaka. Kā teica viens advokāts, patiesībā šī ir tāda kā piešaude. Jo pierādījumus pievienot varēs lūgt arī vēlāk, piemēram, tad, kad liecības sniegs apsūdzētie.

    Viena maateriāla sakarā interesanti runāja Kvēps. Varēja nojaust, ka tajā nelaimīgajā līgumā bija ielikts tas, ka DLRTC par forsmažoru uzskata valdības maiņu, un līgumu apturēt varēja arī bez vēršanās šķīrējtiesā. Sanāktu tā, ka šajā gadījumā zaudējumi būtu mazāki, nekā šobrīd konstatētie 2.3 M, kuri radušies nekompensēto juridisko pakalpojumu apmaksas dēļ. Izskanēja mājieni, ka uz apsūdzēto sola prasītos vēl kāds - tie, kas vērsās šķīrējtiesā. Īpaši pārliecinoši neizklausījās, bet atkal ko padomāt tiesai būs gan.
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba