Below are 16 journal entries, after skipping by the 160 most recent ones recorded in Digitālgeita no iekšām's LiveJournal:

[ Next 20 >> ]

Wednesday, December 3rd, 2008
10:15 pm	Frontē bez pārmaiņām. Prokurors izklaidē sevi un visus klātesošos spīdot ar daiļrunības paraugstundām. Šajā ziņā viņam piemīt kolosāls talants, un arī atmiņa viņam ir pilnīgi satriecoša neraugoties uz gadiem. Par viņa jokiem ļoti priecājas arī simpātiskās tiesas piesēdētājas. (Comment on this)
Sunday, November 30th, 2008
4:15 pm	Nākamnedēļ turpināsies lemšana par arhīva materiālu pievienošanu krimināllietas materiāliem. Šobrīd ir tikts līdz apmēram 50. sējumam no 92, bet nav skatīti dokumenti svešvalodās. Viss kļūs vēl garlaicīgāk, kad skatīs dokumentus svešvalodās. Saskaņā ar kriminālprocesa likumu, visiem pierādījumiem jābūt valsts valodā, un lietas materiālos var pievienot tikai valsts valodā esošus dokumentus. Tad nu ir izdomāts, ka visus materiālus turpat uz vietas tiesas sēdē tulkos tulks, un tad tikai lems par katra no materiālu pievienošanu. Ja nolems, ka materiālu vajag pievienot, tiks piesaistīts zvērināts tulks un sagatavots tulkojums, kuru varēs pievienot kā pierādījumu lietai. Briesmīgi. Līdz šim ir bijušas vērā ņemamas diskusijas par tieši diviem arhīva lietas materiāliem, kuri, starp citu, abi pievienoti lietai, neraugoties uz prokurora iebildumiem: 1) Šķīrējtiesas spriedums par DLRTC un KML līguma laušanu. Līdz šim pilns sprieduma teksts nav bijis publiski pieejams, jo ir bijusi vienošanās starp DLRTC un KML, ka sprieduma teksts netiek publiskots. Tagad tas kļūst par kriminālprocesa materiālu un nevienam nav aizliegts to publiskot. Advokāti uzskata, ka spriedumā skaidri pateikts, ka DLRTC noslēdza līgumu aiz maldības, no kā izriet, ka viltus KML darbībās viltus nav bijis, jo maldi, viltus (un vēl spaidi) civltiesībās tiek uzskatīti par savstarpēji izslēdzošiem. Savukārt, viltus kā civiltiesību jēdziens ir praktiski analogs krāpšanai kā krimināltiesību jēdzienam. Prokurori, savukārt apgalvoja, ka šis "špikeris" tiesai ir nevajadzīgs un kaitīgs. 2) VID veikta ekspertīze par to, cik lielu potenciālo peļņu varētu gūt KML Lat no līguma ar DLRTC. Tā gan nav īsta ekspetīze kriminālprocesa nozīmē, jo to nav pasūtījis procesa virzītājs (prokurors vai tiesa), bet tur, acīmredzot, ir iegūti kaut kādi citi slēdzieni, nekā prokuratūras pasūtītajā ekspertīzē, kas jau atrodas lietā. Izrādījās, ka VID ekspertīze bija vajadzīga ienākuma nodokļa nomaksas kontekstā, pie tam tur bija daži eksperti, kuri piedalījās prokuratūras ekspertīzē un tur it kā nedrīkstēja piedalīties. Prokuratūra apgalvoja, ka ekspertīze ir nelikumīga un uz lietu neattiecas (pierādījumam nav pieļaujamība nav attiecināmība). (Comment on this)
Wednesday, November 26th, 2008
9:15 pm	"Mana vismīļākā un visjaukākā prokuratūra Latvijā." (c) Guna Kaminska, advokāte. Bez preses klātbūtnes ir manāmi atspriegota gaisotne, citādi viss tāpat iet uz priekšu. (Comment on this)
Monday, November 24th, 2008
10:46 pm	Šodien viss bija kaut kā savādāk. Pirms sēdes sākuma gaitenī nebija nevienas kameras, un tas visam piešķir tādu kā mazāku nozīmi. Pēkšņi kaut kādi kamervīri parādās, bet aizjož uz kādu citu sēžu zāli. Acīmredzot, tur izskata kaut ko svarīgāku vai, vismaz, interesantāku. Nez, kas tas varētu būt? Patiesībā, pilnīgi jebkas. Šodien sākās lemšana par arhīva lietas materiālu pievienošanu krimināllietai. Tas izskatās apmēram tā, ka tiesnesis iet cauri kaut kādam sastādītam sarakstam ar arhīva lietas dokumentiem un prasa visiem vai vajag pievienot materiālu vai nē. Prokurors par visiem dokumentiem saka nē, advokāti par dažiem saka jā. Tad nu tiesa "uz vietas" apspriežas un lemj par katru. Šodien tika līdz 12. sējumam no kopā ap 90, ja pareizi atceros. Šādā procedūrā pilnīgi noteikti nesanāk nekas, ko būtu kaut jel mazākajā mērā iespējams atspoguļot medijos. No sākuma zālē vēl bija divi, šķiet, rakstošās preses pārstāvji vai ziņu reportieri, pēcpusdienā arī tie aiztinās. Prokurors demonstrēja kolosālu spēju orientēties visos n-tajos sējumos un vairākās epizodēs atkal deva mājienus, ka advokāti nav iepazinušies ar lietas materiāliem. Grūti jau salīdzināt - advokāti tikko sāk tur tā īsti rakt, a prokurors jau pats to visu kopš 2003. gada veidojis. Savukārt, rezerves piesēdētājs pusi laika izskatījās iesnaudies savā krēslā. Es viņu ļoti labi saprotu. (Comment on this)
Wednesday, November 5th, 2008
7:21 pm	Šodien turpinājās lūgumu izskatīšana - sākās diezgan lēni, beidzās ļoti strauji. Tāpāc, ka daudzi lūgumi atkārtojas, un pie pieejas, kad par katru lūgumu tiek lemts uzreiz, beigās neviens neizteica lūgumus, kurus pēc būtības jau iepriekš noraidīja citam. Kas bija interesanti? Godīgi sakot, ļoti maz kas. Gandrīz žēl paliek to mēdiju pārstāvju, kuri tur nozīmēti piedalīties, lai savāktu kādas ziņu cienīgas informācijas drupačas. Nu, nav tiesas procesi pilni ar kvēlām un iedvesmojošām runām, sensacionāliem paziņojumiem un straujiem pavērsieniem. Tiesas procesos ir jāievēro procedūra, un tas lielā daļā gadījumu ir ļoti garlaaaicīgi. Bet tomēr, par interesanto. Pirmkārt, prokurors Zelčs ļoti savdabīgā veidā kavē procesa norisi, vienkārši atkārtojot Piliksera teikto par gandrīz katru jautājumu, tad, kad vārds tiek dots viņam. Laikam nav nekāda veida, kādā šo varētu ierobežot, jo visam jānotiek saskaņā ar kriminālprocesa likumu, un, kamēr tiek runāts par lietu, tiesa nevar nevienu apklusināt. Savukārt, Piliksers ļoti prasmīgi pavērsis sev izdevīgā gaismā advokātu pieprasījumus par t.s. arhīva lietas materiālu pievienošanu krimināllietas materiāliem. Izrādās, ka saskaņā ar advokatūras likumu, advokātiem ir gandrīz tādas pašas tiesības izprasīt no visurienes visādus pierādījumus, kā prokuroriem. Advokāti šo punktu cenšas izmantot tā, ka pieprasa, lai prokurors atdod savējos - tos dokumentus, kurus uzskatīja par nevajadzīgiem un nolicis arhīvā. Prokurora dabiskā pretošanās šim ir faktiski salauzta, bet Piliksers izmanto katru mirkli lai uzsvērtu, ka advokāti ir slaisti un haļavšķiki. Sak, nejēdz paši sagādāt pierādījumus klientu interesēs, un atņem to, ko prokurors savā laikā sagādājis. Tagad priekšā stāv vēl viens milzīgi garlaicīgs pasākums, kurā tiks lemts par ļoti daudzu arhīva lietas dokumentu pievienošanu lietas materiāliem. Bet tad, kad bija jāsaskaņo tiesas sēžu grafiks izrādījās, ka dažiem advokātiem jau ieplānotas lietas līdz nākamā gada martam. Haļavšķiki baigie, bet aizņemti gan! Neviens apsūdzēto lūgums atbalstīts netika, ne par drošības līdzekļu atcelšanu, ne par lietas sadalīšanu. Vēl tiesas zālē klīda bauma, ka konkrētais tiesnesis ir tāds pavisam neoficiāls kandidāts uz KNAB vadītāja amatu. Ja tas tā izrādīsies, atkal viss sāksies no sākuma. (Comment on this)
Tuesday, September 2nd, 2008
8:03 pm	Ko šodien? Šodien pamanījās jaunas lietas: - advokāts Klotiņš pateica man līdz šim nezināmu vārdu - "JĒGUMS". Jēga, būtība vai vēl kaut kas, bet laikam tomēr arhaisms, nevis jurispudences termins. Klotiņš ir spēcīgs, tajā pat laikā daži citi advokāti pilnīgi noteikti tādi nav. - traktējot likumu mudžekli diskusija vairākkārt nonāk līdz argumentiem "Ko ar to domājis likumdevējs?". Diskusija dīvaina, jo likumdevējs it kā ir saeima (deputāti, ne?) Tur jau darbs psihoanalītķiem un varbūt KNABam vairāk nekā juristiem... - kā pilsoni, bažīgu dara jaunās prokuroru paaudzes veiktspēja. Proti, Piliksera palīgu izteikumi rada sajūtu, ka šie cilvēki uzturēt apsūdzību patstāvīgi nebūtu spējīgi. Var jau būt, ka Piliksers pats ir krietnu galvas tiesu pārāks par visiem citiem, ieskaitot savus kolēģus šajā lietā, tomēr abu viņa palīgu runas veids dažos gadījumos liek šaubīties, vai viņiem vispār eksistē stukturēts domu gājiens. Varbūt prokurora ziedu laiks sākas kādā nobriedušākā vecumā (abiem ir gadu 30, pēc skata), un uz viņu abu parauglietām vēl jāpagaida. Kļuvis arī zināms, ka turpinājums būs 5. novembrī un ka kopā šogad tiesas sēdes vēl ilgs 9 dienas. Daudz nav, toties līdz šim nebijusi skaidrība par turpmāko. (1 Comment |Comment on this)
Thursday, August 28th, 2008
9:08 pm	Jaunās sezonas atklāšana Šodien viss sākās it kā no sākuma. Tā vismaz teica jaunais tiesnesis. "Izbeidziet atsaukties uz jelko, kas notika procesā iepriekšējā tiesas sastāvā. Es par to nekā nezinu, un šādas atsauces nekā nepalīdzēs man pieņemt lēmumus!" Lai nu būtu. Tātad. Iepazīstināšana ar tiesas sastāvu (piesēdētājas tagad ir dāmas, ap 40, viena ļoti dzīvespriecīga izskata, otra krietni atturīgāka, rezerves piesēdētājs gan pēc izskata paīgns onkulis gados), apsūdzēto personību pārbaude (Pauders kaut kā izslīdēja no apsūdēto saraksta un beigās pats pieteicās, kad tiesa grasījās jau pāriet pie nākamā jautājuma). Zālē iezogas pat maza jautrība. Nākamais jautājums - noraidījumi. Uzreiz atgriežas saspringums, jo prokuroram šeit ir ko teikt. Īsi summējot apmēram 3 lpp garo lasījumu - kaut kādā laikrakstā Stukāns (t.i., šībrīža tiesnesis) ir citēts, ka, sakarā ar iepriekšējo kāzusu par tiesneša noraidījumu, ir teicis, ka tā ir "prokurora vaina". Tas nozīmējot, ka ir "apzināti publiski pausts" nelikumīgs viedoklis. No tā izrietot, ka viņam ir interešu konflikts, jo tas noticis tad, kad Stukāns kandidējis uz Apgabaltiesas priekšnieka amatu. Emmm... Vai kaut kā tamlīdzīgi... Nesaprotami? Jā. Pat ļoti. Tālākās norises ir nedaudz dīvainas, jo tiesnesis dod iespēju visiem izteikties par šo noraidījumu. Attiecīgais pants saka, ka lemt par noraidījumu tiesa dodas "nekavējoties", bet tas tak nenozīmē, ka tiklīdz kāds pasaka vārdu "noraidīt", visi metas ārā no zāles un gaida tiesas lēmumu? "Nekavējoties" tiek traktēts kā - apspriest un tad iet lemt. Galu galā prokurora paustais noraidījuma pamatojums arī bija ļoti diskutabls. Savā laikā Vēvere nekādas diskusijas par noraidījumu gan nesāka. O, kas tad sākās. Pirmais ierunājās Kvēps, kurš pieminēja skaidri jūtamo "prokurora sāpi" par to, ka iepriekšējais tiesas sastāvs tika noraidīts. Tāpat arī norādīja uz mistisko interešu konfliktu, ko saskatījis prokurors, jo šajā procesā tak "neviens netaisās izlemt, kurš būs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs?" Ironiski un precīzi. Līdzīgi arī vēl pāris advokāti - ja jau ļauj, tad dod vaļā, līdz kamēr viens no prokuroriem neiztur un iejaucas ar argumentu "noraidjumu izskatīt nekavējoties, bez debatēm!" Šo saucienu tiesa ignorē, un debates (aizstāvju bliezieni) tiek turpināti. Aizstāvju azarts gan palēnām noplok. Viena stunda un lēmums gatavs - nebūs te nekāda noraidījuma. Neskaidrais jautājums - uz ko tad prokurors cerēja un kāpēc tā rīkojās? Prokuratūras viedoklis par iepriekšējā tiesas sastāva noraidīšanu jau maijā publiskā telpā izskanējis, un jau toreiz tas izvērtās par konfliktu ar tiesu. Saasināt konfliktu ar tiesu, un cerēt, ka tas palīdzēs uzvarēt procesu? Ņems vēl pašu un noraidīs. Tālāk pārejam pie lūgumiem, sākas kārtīgs dežavu (viss iepriekšējā sastāvā notikušais ir "aizmirsts"). Par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesas materiāliem prokurors parādīja zināmas konstruktīvisma pazīmes. Otrdien turpinam. (Comment on this)
Wednesday, June 11th, 2008
7:18 pm	Kamēr tiesa ietur pamatīgu pauzi, spriežot pēc publiskās informācijas, prokuratūra aktīvi darbojas. Sākotnējie draudi, ka prokuratūras atzītā cietušā likvidēšana un jauna neparādīšanās tiks kvalificēta pēc krimināllikuma pantiem, ir piepildījušies. Procesam parādījusies "atbalss" vai "pēcgrūdiens", ar šobrīd vēl sešiem apsūdzētajiem. Interesantais ir, ka šis pēcgrūdiens varētu virzīties uz priekšu ātrāk un nonākt līdz spriedumam vēl krietni pirms tiks iztiesāts pamatprocess. Šajā spriedumā (par kuru visi, protams, cīnīsies līdz pēdējai instancei) varētu būt atbilde uz jautājumu, kas līdzīgs pamatprocesā risināmam: vai DLRTC ir palikuši kādi zaudējumi, kuri radušies krāpšanas(?) rezultātā un tāpēc būtu atprasāmi no krāpniekiem(?) vai nē. 6 apsūdzētie vai 20 - tās ir divas lielas atšķirības. Un joprojām ir it kā palicis atvērts jautājums, vai kāds pieteiksies par cietušo pamatprocesā un vai tas, kurš pieteiksies, tiks par tādu atzīts (to var izdarīt tikai procesa virzītājs, respektīvi, šobrīd - tiesa). (Comment on this)
Tuesday, May 20th, 2008
9:07 am	Un vēl daži apsvērumi par to, kas lietu var ietekmēt nākotnē. Pirmkārt, nav nekādas pārliecības, ka procesu spēs normāli virzīt uz priekšu arī kāds cits tiesnesis. Neviens rakstot kriminālprocesa likumu neparedzēja to kā standarta gadījumu, kad procesā ir 20 apsūdzētie. Tas nozīmē arī 20 aizstāvjus, un šoreiz arī 3 prokurorus. Iespējams, ka šī nemaz nav visapjomīgākā prāva valsts tiesu vēsturē, bet lietā, kur ir tik principiāla pretstāvēšana apsūdzībai un aizstāvībai, katrs sīkums izvēršas par pamatīgu balagānu. Uz šo brīdi aizstāvība ir ieguvusi zināmu izrāvienu. Tas, protams, ir tikai īslaicīgi un kopumā var nedot īstas priekšrocības tiesas izšķiršanā, bet prokurora spītība ar arhīva lietas materiāliem ir izrādījusies vēl nepareizāka taktika. LTV gan centās prokurora interviju (kura tika ņemta pirms tiesas paziņojuma par noraidīšanos) sagraizīt tā, ka viņa radikālākie apgalvojumi izņemti ārā, tik un tā PR frontē šī izskatās pēc prokurora neveiksmes. Prokurors noteikti nebija paredzējis to, ka tiesnesis vienkārši izmantos šo iespēju atteikties no lietas, neraugoties uz to, ka juridiski visticamāk, lietu varēja arī turpināt bez lielām sekām. Un vēl - interesanti klausīties, kā cilvēks, iespējams, savus pilnīgi personīgus motīvus aiztāj ar juridisku žargonu (tas par tiesnesi un viņas motivāciju noraidīt tiesas priekšsēdētāju - sevi) Viena netaisnība pret lietas apsūdzētajiem redzama jau šobrīd - pēc procesa beigām neviens no viņiem nedabūs vismaz bakalaura grādu krimināltiesībās. Pēc iegūtajām zināšanām un ieguldītā laika šis process katram tā dalībniekam dos krietni vairāk, nekā universitātes sola deldēšana. (Comment on this)
Monday, May 19th, 2008
9:14 pm	Pārsteiguma moments Kārtējā sēde sākās daudzsološi. Daži advokāti sēdes pārtraukumā bija studējuši t.s. arhīva lietu un atraduši tur dokumentus, kurus atzina par tādiem, kas lietā "var noderēt". Dažiem tur saraksts ar 5-6 dokumentiem, citam ap 2000 lappušu. Prokurors, izrādās, bija atteicies nodrošināt vajadzīgo dokumentu izkopēšanu un izsniegšanu, kur nu vēl tulkošanu (daži esot arī svešās mēlēs). Tā rezultātā, advokātiem uz rokām nav nekā, ko varētu uzreiz pievienot lietai, jo pašu nokopēts neskaitās izsniegts, un tāpēc tam nevar īsti ticēt. Vārdu sakot, draud izvērsties gara diskusija ar dažiem pārtraukumiem, kuru laikā atkal risinās dažādus jautājumus. Līdz pēkšņi - kā ar mietu pa galvu: vai Godātā Tiesa, lūdzu, nevarētu noraidīties? Izrādās, ka arhīva lietā ir atradies 2005. gadā pieņemts tiesas lēmums, kas saistīts ar kratīšanu viena apsūdzētā mājā, kuru pieņēmusi arī GT. Tas nozīmē, ka tiesnesei var būt interešu konflikts, jo pati jau bijusi dalībniece procesā kaut kādā statusā, un, iespējams, nevarēs objektīvi vērtēt savu iepriekš pieņemto lēmumu. Diskusiju nav, ja neskaita to, ka ir vēl kāds advokāts, kurš atbalsta šo un izrādās, ka prokurors - neatbalsta. GT konsultējas ar diviem no advokātiem, ka noraidījuma gadījumā tiesa uzreiz dodas lemt par noraidījumu, un nekādus lūgumus turpināt izskatīt nedrīkst. Pulkstenis ir ap 12. Tiek nozīmēts pātraukums uz 1 stundu, tad pagarināts uz divām, pēc šīm divām parādās tiesa un paziņo, ka lems līdz pl 16.00. Un lūk, pl. 16.00 iznāk tiesa, un paziņo, ka noraidījums tiek pieņemts un tiesas sastāvs pieceļas un aiziet. Klātesošie apmulst - būtu vismaz atvadījušies... Un nevar saprast, kā tas tā. Vai tad pati tiesa neatcerējās, ka šajā lietā bija jau lēmusi? Vai tomēr uzskatīja, ka noraidījuma pamatojums ir nepietiekams, bet lietas sākums izrādījies par cietu riekstu, tāpēc izmantoja pirmo iespēju dot iespēju kādam citam? Un kā nu ne - ir jau pagājis vairāk kā pusgads kopš lieta ir tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav sākusies. Cerams, vismaz, ka vērtīgā pieredze no tā, kā šis pasākums praktiski norisinās, tiks nodota pēctecim. Sākot ar tādu sīkumu, piemēram, ka apsūdzēto vārdu un viņiem inkriminēto pantu numuru nosaukšana vien parasa 3-4 minūtes, ja to dara raitā runā. (Comment on this)
Thursday, April 17th, 2008
11:04 pm	Šodien tiesa apmēram stundu lasīja lēmumus par lūgumiem. Rezultāti izrādījās ļoti tuvi prognozētajiem, dēļ kā process sāk šķist jau pavisam pazīstams. Vienīgais punkts, kurā tiesa neieturēja prokurora pozīciju bija par arhīva lietu - ar to tomēr būs ļauts iepazīties visiem apsūdzētajiem. Aizliegums iepazīties būtu ārkārtīgi dīvains. Arhīva lietā taču ir materiāli, kuri tika konfiscēti un kurus neviens no apsūdzētajiem kopš tā laika vairs nav redzējis. Pavisam interesants ir aizliegums apsūdzētajam nokopēt (precīzāk, neapmierināts lūgums nokopēt) sen operatīvās darbības rezultātā konfiscēta datora diska saturu. Prokurors datoru kvalificēja kā lietisko pierādījumu (tipa - nozieguma ierocis), ar kuru, protams, apsūdzētajam iepazīties saskaņā ar kriminālprocesa likumu nav atļauts, un vispār - ar lietisko pierādījumu iepazīsimies tiesas sēdē, bet dot to kopēt - nekādā gadījumā. Tiesa piekrita. Tagad pātraukums līdz 19. maijam, kad vajadzētu sākt klausīties apsūdzības lieciniekus. Līdz tam visiem ir iespēja prasīt prokuroram arhīva lietas materiālus (prokuroram ir pienākus izsniegt) un atlasīt tos, kuri var būt noderīgi aizstāvībai. Starp citu, ir pamanīti jau vismaz divi procesuāli pārkāpumi no tiesas puses: 1) netika uzklausīti visu apsūdzēto viedokļi par citu apsūdzēto isteiktajiem lūgumiem 2) tiesa jau faktiski ir pieņēmusi lēmumu par to, kādā veidā tiks izskatīti pierādījumi, kaut kriminālprocess paredz, ka tiesai jāprasa apsūdzētajiem, kādā veidā izskatīt pierādījumus - pret katru apsūdzēto atsevišķi vai pa epizodēm. Vismaz liecinieku uzklausīšana (esot ap 120 gab) notiks pēc puslīdz haotiskas secības, kura veidosies no dažādām nejaušībām. Varbūt tikai sagadīšanās, ka abi pārkāpumi faktiski ir apsūdzēto viedokļu ignorēšana. (Comment on this)
Wednesday, April 16th, 2008
5:45 pm	Izrādās, ka sēdes turpinājums pārceļas vēl par vienu dienu - uz 17. aprīli pl. 15.00. Tiesai laikam ir grūtības ar izlēmību, kā arī izteiktas grūtības ar procesa norises plānošanu un, sevišķi, ar raitu rīkošanos. Protams, ka daži lūgumi ir sarežģīti, piemēram, par lietas sadalīšanu. Varbūt tiesai šķiet, ka to būtu jēga darīt, lai vismaz kaut kā turpmāk varētu menedžēt norisi, bet izskatās, ka ir grūtības pretoties prokurora viedoklim. Savukārt, ļaušana iepazīties ar arhīva materiāliem droši vien nozīmē jaunu pārtraukumu. Un vēl - jāpieņem lēmums par to, vai lietai pievienot prokurora sacerēto it kā zaudējumu pieprasījumu, kas pēc advokātu domām ir metams miskastē. Atkal tas pats - juridiski prokurora pozīcija šķiet vāja, bet atteikt prokuroram ir grūti. Turklāt, ja to pieprasījumu lietai nepievieno, tad, šķiet, ir aizbraucis pēdējais vilciens ar kuru varētu būt fiksēts tas, ka lietā kādam ir radušies zaudējumi. Delfu komentētātju sabiedrība to nesapratīs. (Comment on this)
Monday, April 14th, 2008
9:21 pm	4. diena Sēdes sākums bija noteikts uz 11.30, faktiski sākās 12.45. Joprojām nevar saprast, kādi ir iemesli tam, ka sēdes sākums katru dienu kavējas, pie tam kavējas tik būtiski. Izskatās arī, ka kopš iepriekšējās sēdes tiesa bija šo to aizmirsusi - jauca Kvēpu un Krongornu, neatcerējās, kurš kādus lūgumus pieteicis un daži lūgumi bija izslīdējuši no tiesas uzmanības un palikuši nepamanīti. Sēdes beigu posmā netika uzklausīti apsūdzēto viedokļi par citu izteiktajiem lūgumiem - varbūt tas plānots sēdes turpinājumā. Toties procesā iesaistīts jauns piesēdētājs un starp prokuroriem un advokātiem apspriesti visi izteiktie lūgumi. Tai skaitā arī pieteikums par prasību piedzīt zaudējumus valsts labā. Interesantākie jautājumi par lūgumiem un prognozes: -) pieteikums par prasību piedzīt zaudējumus valsts labā. Visticamāk tiks pievienots lietā, kā to vēlas prokurors. -) lūgums iepazīties ar arhīva lietu. Visticamāk aizstāvībai tiks atļauts ar to iepazīties, šis varētu būt iemesls, kura dēļ procesā varētu iestāties jauns pārtraukums. -) lūgums sadalīt lietu. Visgrūtāk prognozējamais lūgums. Pēc būtības vajadzētu apmierināt tā, kā to prasa gandrīz visi 6, kuriem tiek inkriminēts 319. pants. Nākamā sēde pēc divām dienām - 16. aprīlī, pl 15.30. (Comment on this)
Wednesday, April 9th, 2008
10:21 pm	Trešā diena Sēde ilga gandrīz 15 minūtes (sākās ar 40 minūšu kavēšanos). Prokurors paliek savā vietā. Lietā pārtraukums līdz pirmdienai (14.04), jo tiesa meklēs rezerves piesēdētāju. Tika secināts, ka procesam ir neprognozējams beigu termiņš, savukārt piesēdētāju vecums izskatās tiešām cienījams. Izrādās, ka piesēdētāju tā vienkārši mainīt nemaz nedrīkst - tas nozīmē, ka ir mainījies tiesas sastāvs un process jāsāk izskatīt no jauna. Diez vai to kāds vēlas... Pirmās nedēļas laikā tiesas sēdes kopā ilga: pirmdien: 10.40-13.05; 15.05-16.10 (kopā 3.30) trešdien: 11.45-12.00 (kopā 15 min) Kopā nedēļā apmēram 3 stundas un 45 minūtes. Bažas par to, ka process varētu būt smagnējs, kļūst pavisam saprotamas. (Comment on this)
Monday, April 7th, 2008
6:06 pm	Otrā diena Viņu dārgās automašīnas pirmdienas rītā piepildīs tiesu nama stāvlaukumu Rīgā, Abrenes ielā. Pēc tam, mirkli uzgaidījuši koridorā, viņi - divdesmit pēdējo gadu skandalozākajā digitālās TV krimināllietā apsūdzētie, ieņems vietas Rīgas apgabaltiesas zāles solos. (c)t.s.lielākais rīta laikraksts Var jau piekrist, ka jebkura automašīna ir zināmā mērā dārga, bet zināms arī, ka uz procesu vismaz pāris iesaistīto ieradās ar sabiedrisko transportu. Nu, dies ar to laikrakstu. Kāds ir pirmās dienas progress? Visi izteikuši visus lūgumus (pēc sajūtas šķiet, kopskaitā 20-30 gab.), izteikts noraidījums prokuroram, savukārt prokurors iesniedzis pieteikumu par to, ka DLRTC radītie zaudējumi tiks piedzīti par labu valstij, pieteikuma likumību daudzi jau metās apšaubīt. Šodien izskatījās, ka prokurors ir mazliet pazaudējis nosvērtību, tāpēc neatstāja tik spēcīgu iespaidu kā tiesas sēdes pirmajā dienā. Vairākkārt ironizēja par advokātu Grīnvaldu. Kaut arī joki bija diezgan trāpīgi (sevišķi, jautājumā "Es arī gribu zināt, kas ir Grīnvalda skapī?!"), šķiet, ka viņš zem tā slēpa nesavaldību un maskēja spītību. Advokāts Vārpiņš (galvenais noraidījuma pieprasītājs) izskatījās krietni pārliecinošāks. Visticamāk, tiesa nenoraidīs prokuroru, savukārt diezgan būtiski ir progresējis jautājums par to, ka procesu var sadalīt vismaz divās daļās, atsevišķi izskatot tos, kuriem inkriminējas 319. panta 2. daļa. Turpinājums parīt. (Comment on this)
Wednesday, November 28th, 2007
9:53 pm	1. diena Process sākās ar pusstundas (varbūt vairāk?) nokavēšanos. Neviens nesaprot kavēšanās iemeslus, līdz zālē izplatījās ziņa, ka Ēķis ir Jamaikā. Visi it kā gaida Ēķi. Pa to laiku foto un TV reportieru armija tiesas zālē azartiski ievāc materiālus savām svarīgajām reportāžām. Interesanti gan. Neviens nav atļāvis, neviens nav arī aizliedzis, tātad - drīkst. Patiesībā viss sākās vēl pirms tiesas zāles, gaitenī. Nokļūt līdz tiesas zālei nozīmē paiet garām 7-10 reportieriem, katrs garāmgājējs tika piefiksēts foto/video materiālā. Drošības pēc, jo nevar jau zināt, vai kāds no garāmgājējiem nav Skandalozā Persona. Laikam jau tas nav aizliegts. Zālē parādās Ēķis. Visi reportieri metas fokusēt savus aparātus uz viņu, uz brīdi izraisās neliela grūstīšanās, par labāko pozīciju. Tad nāk tiesnese un skaļi pavēl: "Izlēgt aparātus! Līdz tiesas lēmumam šajā jautājumā!!!" Zālē iezogas viegla jautrība, reportieri vīlušies izjauc savus aparātus un apsēžas malā. Tad sākas "iepazīšanās". Tiesnese nosauc visus klātesošos dalībniekus - apsūdzētos (20 gab), viņu aizstāvjus (20 gab +/-)un prokurorus (3 gab), nosauktie pieceļas. Otrais aplis sākas ar visu dalībnieku aptaujāšanu par to, vai procesu drīkst fotografēt/filmēt. Visiem nez kāpēc nav iebildumu, atskaitot vienu advokātu, kurš vienkārši saka: "Ir pretenzijas." Tiesnese pieņem pirmo lēmumu "nekāda filmēšana šodien!". Reportieri notinas. Ak jā, nevis "tiesnese" pieņem lēmumu, bet "Godātā Tiesa" (GT). Ar etiķeti agrāk nepazīstms domā un nesaprot, kas par lietu? Tā ir liekulība vai ironija? To labāk var saprast tikai vēlāk, ilgāk uzturoties tiesas mājā un redzot, ka uz citām tiesas sēdēm daži tiek nogādāti roku dzelžos. Viss skaidrs. Temīda ir taisnīga, bet barga. Trešais aplis sākas ar oficiālu apsūdzēto reģistrēšanu - jāuzrāda pases. Godātā Tiesa konstatē, ka uz sēdi nav ieradies cietušais. Sākas nākamais aplis - katrs apsūdzētais nosauc savu aizstāvi, un saka, vai iepazīstināts ar savām tiesībām un saņēmis to, ko viņam vajadzēja saņemt saskaņā ar procesa likumu. To pašu dara visi aizstāvji. Daži apsūdzētie izsaka vēlmi tomēr ieraudzīt cietušo, vairums nav saņēmuši sarakstu ar personām, kuras tiks izsauktas uz tiesu. Diviem apsūdzētajiem nav līdzi aizstāvju. Sākas nākamais aplis, kurā tiek risināts jautājums par to, vai var uzsākt procesu. Protams, ka nevar, jo nav klāt visi aizstāvji un lietas materiāli ir par daudz, lai paspētu ar tiem iepazīties. Tiesa pieņem lēmumu atlikt procesu. Ilgās un grūtās diskusijās advokāti vienojas par to, ka 7. aprīlī visi var tikt uz sēdi. Tiesa pieņem lēmumu atlikt sēdi līdz 7. aprīlim. Tas nozīmē, ka ne tiesas izmeklēšana, ne iesniegto lūgumu izskatīšana nenotiek. Toties saskaņā ar likumu, visiem ir tiesības izteikt tādus lūgumus, kas saistīti ar lietas atlikšanu. O, kas tad sākās. Ko tik visi nelūdza! Sākot ar Prokuroru, kurš lūdza pieaicināt uz nākamo sēdi kādu, kuram varētu piedāvāt sevi atzīt par cietušo un "baudīt cietušā privilēģijas" (c). Aplim ejot uz beigām, visi jau sāka izteikties arī par citu iepriekš izteiktajiem lūgumiem un iepīt izskatīšanai citus lūgumus, kurus nemaz nedrīkst izskatīt, jo tiesas procesu ir nolemts atlikt. Visi, kuriem vēl pastāvēja drošības līdzeklis lūdza tos atcelt, daudzi lūdza iespēju iepazīties ar t.s. arhīva lietu, kurā prokurors nolicis viņaprāt lietai ne pārāk svarīgos materiālus (kopā 90+ sējumos). Tad gāja nākamais aplis, kurā visiem pārējiem bija jāizsakās par pilnīgi visiem iepriekš izteiktajiem lūgumiem, izņemot savējiem. Pa vidu pārtraukums, kurš no 30 min izvērtās 1h garumā. Visi apsūdzēto lūgumi tika noraidīti, vai atstāti bez izskatīšanas. Ieskaitot lūgumus atcelt drošības līdzekļus, kaut Prokurors lika noprast, ka aizliegums izbraukt no valsts dažiem uzlikts tāpēc, ka šie ir izmantojuši savas tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu par procesa termiņa pagarināšanu. Prokurora lūgums pievienot tiesas materiāliem dokumentus par cietušā neesamību (likvidēšanu) - apmierināts, par cietušā meklēšanu - atstāts bez izskatīšanas (pagaidām). Prokurors pie viena sāka jau žvadzināt savu ieroci (jaunu kriminālprocesu), gadījumā, ja cietušais neparādīsies. Tāds lūk sākums... Uzkrītoši - atšķirībā no GT, visi advokāti cenšas runāt skaļi un pārliecinoši. Acīmredzot pieraduši, jo tiesas zālē klātesošie ar uzmanību klausās tikai GT. Tāpēc arī vienalga, cik klusu GT runā. Un vēl paliek mīkla, vai vīriešu kārtas advokātiem nav paradums krāsot matus. Sirmus. Dažiem mati šķiet sirmi vai vismaz iesirmi no dabas, citiem - nevar saprast. Prokurors arī ir sirms. Un vēl. Jādomā pie sevis visu laiku: kur ir pasākuma pievienotā vērtība. (1 Comment |Comment on this)