Just don’t be a sad fucker, fucker.

Just don’t.

Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.

Poll #21760
Open to: All, results viewable to: All

Kurš grupas nosaukums skan krutāk?

Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.

"Puberty in E flat"

Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri.

Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.

Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.

Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.

Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”

Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.

Labi izdejojos.