| |
[Oct. 9th, 2026|06:08 am] |
vakar sinsay uzmērīju krekliņu ar snoopy (https://www.sinsay.com/lv/lv/kokvilnas-kreklins-ar-apdruku-snoopy-906ju-00x?algolia_query_id=0c054956e64f521727a14d87e602ad39). nenopirku, jo tas balts bija. nepatīk balts apģērbs. ja būtu bijis melns vai vismaz pelēks, būtu nopirkusi 45 tādus. tad man skapī būt maniaka skapja saturs. viss vienāds. bet es patiešām mīlu... nuja... to, ko es mīlu.
domāju, ka ieradums ļoti cieši nopētīt cilvēkus (man ir teikuši, ka man ir tāds kā skrūvspīļu skatiens) beigās piebeigs mani pašu. bet cilvēki patiešām ir ļoti interesants pavērojamais materiāls.
kauns Jums stāstīt, ko es šorīt klausos... bet kāda starpība, ko es klausos... ja vien tas liek man gribēt izdejoties pie spoguļa vienās apenēs: https://www.youtube.com/watch?v=L0fRoqoraAI
gaidu šodien solīto pirmo rudens vētru un domāju, ka tūlīt jau oktobra trešā nedēļa, bet es vēl neesmu sapratusi, kas man bija septembris. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2026|12:30 pm] |
šo pierakstu sev pašai par atgādinājumu: sevi nedrīkst strostēt. ja svars lieks un daudz, piemēram... es daudz laika pazaudēju, pati sevi strostējot, bet izrādījās, ka vajadzēja tikai likt sevi mierā, domās atlaist to visu vaļā, neturēties. ja akurāt nesanāk sevi pieņemt, tad sev apvedceļus var izdomāt, piemēram, var sevi visu laiku tincināt, vai tad nebūtu forši uzzināt, kā tas var būt, kad aizņem mazāk vietas.
galva šodien pilna ar domām, katra velk uz savu pusi, jābrauc uz jūru vēdināties. sapņoju, ka I. nepanāk man pretī un ka guļ aizmidzis ciešā miegā, lai varu atslēgt durvis, nolikt somas, ieslēgt tējkannas slēdzi un tikai tad palīst pie viņa zem segas. "tev aukstas rokas, pele, sildies," viņš tad teiktu. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2026|09:33 pm] |
tāds gadalaiks, ka spilgti oranžā vējjakā ar tādas pašas krāsas kapuci satuntulējusies būtne liek pasmaidīt. who killed kenny?
autobusā sakāpj ne mazāk braucēju kā ierasts. kaijai no paspārnes izkritis bērns un pats pirmais iekāps.
braucot bildēju mašīnu starmešu bokeh cauri salijušam autobusa logam. dažas varbūt pat sanāk. aizmirstos. attopos, kad sāk kratīt drebuļi.
"ja kāds mani vispār dzird, tad tas esi tikai Tu," es saku I. , kurš nedzird vis. viņa elpa ir tik līdzena, aizmaldoties no manis prom pa sapņa takām, ka es nešaubos, ka viņš atrodas līdzās klajam, vēl nepiepēdotam sniega laukam... bet varbūt mēness apspīdētā pamestā lidlaukā.
 |
|
|