| |
[Oct. 10th, 2026|08:57 am] |
|
pamodos agri. klausījos, kā burbuļo radiatori. te nedēļas nogalē atslēdz siltumu. bija sajūta, ka guļu pie strautiņa. ļoti nomierinoša skaņa. skatījos, kā gaisma no tumsas izceļ viņa jaunākās meitiņas mīļāko plīša rotaļlietu - lācīti Padingtonu - kožu saēstā sarkanā mētelī un zilos gumijniekos - tik nomīļotu, cik vien nomīļots kaut kas var būt. tagad I. izprintēja atlūgumu. iesim uz viņa darbavietu atstāt to lapu tur. sapucējos šim notikumam par godu. jāiet būs ar kājām kāds laiciņš. man nav uzvilkušās tās ērtākās bikses. tad nāksim mājās. pusdienās ēdīsim maizi ar vārītu mēli, ko vakar ieraudzīju Mego un sasiekalojos. mārrutki man arī ir mazā trauciņā paņēmušies līdzi. par visu ir padomāts. paraksts: pele. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2026|07:16 pm] |
Noname nēģi, vietējo gādāti, bija izcili, jo simts gadus nebija ēsti. Es nezinu, kur I. tādus izraka. Pie pirmā stāva durvīm bija jāpiezvana. :))
Kādreiz tas bija našķis, kas saistījās ar Ziemassvētkiem, jo tad atļāvāmies ar mammu tādus. Uz baltmaizes šķēlītes ar sviesta kārtiņu pa virsu tādus uzlikām. Tādi nekad neapēdās. Par tādiem teicām - izkusa. Šie bija tieši tādi.
Ilgi nogulēju. Tagad man ir sirdsapziņas pārmetumi , ka par daudz apēdu. Bet te ir tik auksts šodien. Gājiens uz I. darba vietu bija skaists. Atpakaļceļā nāca miegs un gribējās ēst. Savācu tikai 11000 soļu. |
|
|